Pēc NATO sammita Rīgā un ASV prezidenta Džordža Buša vizītes uz sarunu aicinājām Savienoto Valstu ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā Todu Beiliju. Intervijā "Latvijas Avīzi" pārstāvēja žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Raivis Būris.

Nupat Latvijā noslēdzies NATO sammits un šeit viesojās Amerikas prezidents. Viņš izteica labus novēlējumus un runāja par Amerikas garantijām Latvijai. Tas mūs iepriecināja. Vai divas nedēļas pēc galotņu tikšanās jums ir papildu diplomātiskā informācija par sammitu?

Pirmkārt, gribētu uzslavēt Latvijas Valsts prezidenti un visus, kas paveica apbrīnojamu darbu, organizējot sammitu. Mēs piedzīvojām patiesi nozīmīgu galotņu tikšanos, Latvijā bija ieradušās 26 valstu augstākās amatpersonas. Latvija kļuva par lielo skatuvi līderiem, kas ieradās no visas pasaules. Tas nozīmē, ka Latvija ir valsts, kur var tikt veidota gan politika, gan bizness, gan notikt alianses augstākā līmeņa tikšanās. Tas, ko Latvija paveica, ir patiesi kas neparasts. Es neesmu Amerikas vēstniece NATO, tāpēc nevēlos komentēt alianses politiskos jautājumus, taču domāju, no šī sammita varam paturēt prātā NATO ģenerālsekretāra iniciatīvu – tradicionāli alianse galveno uzmanību vērsa uz Eiropas aizsardzību, taču nākotnē tai vajadzētu kļūt par organizāciju, kas ir gatava sūtīt savus spēkus sargāt un iestāties par brīvību arī ārpus Eiropas. Kā labu piemēru var minēt to, kā NATO pārveido Afganistānu. Tāpat NATO dod savu ieguldījumu karā pret terorismu.

Bet vai Latvija pietiekami atbalsta Amerikas redzējumu, tās ieturēto līniju?

Latvijas kā alianses locekles ieguldījums ir tiešām ievērojams – gan Irākā, gan Afganistānā. Šī ir alianse, kurā uzbrukums vienai no tās dalībvalstīm ir uzbrukums visai aliansei kopā. Visas dalībvalstis strādā pie brīvības un kopējo vērtību nodrošināšanas, pasargāšanas. Bušs un Vīķe-Freiberga divpusējās tikšanās laikā vairākas reizes uzsvēra Latvijas un Amerikas labās attiecības un abu valstu lielisko sadarbību. Latvijas balss ir vērtīga, un es nešaubos, ka tas nepaliek nepamanīts. Savienoto Valstu prezidents viesojās Latvijā divas reizes astoņpadsmit mēnešu laikā. Un man jāsaka, ka tas nebūt nav parasti. Tā nenotiek bieži. Tāpēc var jautāt: ko tas nozīmē? Viņš, protams, otrajā reizē atbrauca tāpēc, ka Rīga rīkoja sammitu, taču tāpat var redzēt, ka katru reizi, kad Bušs šeit bija, viņš uzrunāja auditoriju. Latvija ir Amerikas Savienoto Valstu draugs un sadarbības partneris un var būt lepna, ka arī nopietnas uzņēmējdarbības aktivitātes notiek tieši šeit. Latvija ir uz lielās skatuves.

Ļaujiet jautāt arī kaut ko ne tik patīkamu. Pirmkārt, par to, ka, ņemot vērā situāciju Irākā, ASV ir nonākušas zināmās grūtībās un līdz ar to zināmā mērā arī Latvija. Otrkārt, par to, ka mūsu jau pieminētajā NATO nav vienprātības. Un, treškārt, ka lielvalstu starpā tomēr pastāv konkurence par ietekmi Austrum­eiropā, tajā skaitā Latvijā. ASV konkurenti runā, ka Latvija kļūstot pārāk atkarīga no Amerikas.

Latvija ir neatkarīga un brīva valsts, kas pati pieņem lēmumus. Tā var pateikties pati sev par to, kur valsts ir šodien. Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā un NATO. Amerika arī ir brīva un demokrātiska valsts, un mums ar jūsu valsti ir kopīgi principi un vērtības, ar kurām dalāmies. Abas valstis vēlas dot ieguldījumu arī citu demokrātiju un brīvības veicināšanā. Prezidents Bušs savā runā slavēja Latvijas prezidenti un sauca viņu par dzelzs lēdiju. Viņš kā lielu komplimentu teica, ka ļoti ciena prezidenti un augstu vērtē viņas draudzību. Kad es esmu Vašingtonā, vienmēr kāds vēlas nodot Buša sveicienus prezidentei. Jums tiešām ir paveicies ar tādu līderi un ar to, kurp viņa ir aizvedusi un ved valsti. Domāju, Latvija var būt lepna ar sasniegto. Runājot par Latvijas un Amerikas sadarbību, vēlos īpaši uzsvērt, cik mēs to ļoti augstu vērtējam.

Nesen man bija iespēja tikties ar jauno Latvijas iekšlietu ministru Ivaru Godmani. Kad šeit NATO sammita laikā bija ieradies bijušais Ņujorkas mērs Rūdolfs Džuliani, man bija interesanti redzēt, cik viņiem ar Godmani ir daudz kopīga. Džuliani bija mērs laikā, kad notika 11. septembra terorakti. Savukārt Godmanis kļuva par premjeru, kad Latvija atguva neatkarību. Ja runājam par to, cik lieliem izaicinājumiem abiem šiem vīriem vajadzēja stāties pretī, Godmanim un Džuliani ir daudz kopīga. Man ir prieks skatīties, kā Godmanis vada Iekšlietu ministriju, veicot uzlabojumus lielā tempā. Acīmredzot viņš zina jomas, kurās ir iespējami uzlabojumi. Bija interesanti redzēt, ka viņš par šīm lietām runāja ar Džuliani, tajā skaitā par to, kā cīnīties ar noziedzību. Mans novērojums ir tāds, ka viņiem ir līdzīga domāšana. Tie ir divi vīri, kas vēlas sasniegt pareizo lietu maksimāli caurskatāmā veidā. Ir jālepojas ar cilvēkiem, kas dara labu ne tikai šodienai, bet arī nākotnei.

Ir kāda lieta, par kuru es vēl nevaru izpaust detaļas, taču 2007. gadā Latvijā ieradīsies vēl kāds augsta ranga viesis no Amerikas. Viņš ieradīsies, lai apspriestos par juridiskajiem jautājumiem. Es gan vēl neesmu tikusies ar jūsu tieslietu ministru, jo NATO sammita dēļ šis bija ļoti aizņemts laiks, bet centīšos to tuvākajā laikā izdarīt, lai apspriestu turpmāko sadarbību šajā jomā. Un pavisam noteikti Amerika turpinās sadarbību ekonomikas jomā, tai ir straujš attīstības temps. Arī tirdzniecības sakaru attīstīšana starp Latviju un Ameriku ir būtisks aspekts mūsu sadarbībā. Šā gada pavasarī Latvijā notika ļoti veiksmīga tirdzniecības un investīciju konference. Tagad sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Ekonomikas ministriju strādājam pie vēl vienas rīkošanas nākamā gada jūnijā. Es vēlos uzsvērt, ka caurspīdīga uzņēmējdarbības vide Latvijā ir ļoti būtisks faktors Amerikas uzņēmumiem. Tas palīdz uzlabot biznesa klimatu un piesaistīt Latvijā uzņēmējus. Tāpat strādājam un turpināsim strādāt pie minoritāšu tiesību jautājumiem – cilvēkiem ar dažādām etniskajām izcelsmēm, kā arī bērnu lietu saistītie aspekti mums ir būtiski. Savā vēstnieces pilnvaru laikā Latvijā es ceru apmeklēt visus bērnunamus.

Šķiet, Amerikas cerības lielā mēra saistītas ar Vairu Vīķi-Freibergu, taču ir zināms, ka viņa būs savā amatā tikai līdz nākamā gada 1. jūlijam. Kā vēstniecībai šķiet, kas varēt būt Vīķes-Freibergas pēctecis? Šim cilvēkam būs jāiekāpj ļoti lielās kurpēs. Vīķe-Freiberga ir prezidente, kas rūpējas par savu valsti un tajā pašā laikā patur globālu skatījumu. Prezidentes vadības stils ir dēvējams par unikālu, un viņa ir spējusi piesaistīt visas pasaules līderu uzmanību. Domāju, ir svarīgi saprast, ka viņas spēja paturēt Latviju redzamu pasaulē – vai nu tā būtu valstu līderu tikšanās Latvijā, vai prezidentes vizīte pie pasaules līderiem – palielina jūsu valsts atpazīstamību un dod papildu iespējas. Mēs vēstniecības mājas lapā, piemēram, varējām redzēt, kā palielinās interese par Latvju, pateicoties viņas smagajam darbam. Kad Bušs viesojās Latvijā pērnā gada maijā, mūsu mājas lapu gan pirms viņa vizīte, gan tās laikā, gan arī pēc tam apmeklēja ļoti daudzi cilvēki no visas pasaules. Tie nebija tikai amerikāņi. Galu galā apmeklētāju skaits sasniedza vairākus desmitus tūkstošu. Un vēl kas – pēc tam auga amerikāņu tūristu skaits Latvijā. Tāpat tūristu skaits palielinājās tirdzniecības un investīciju konferences laikā. Es toreiz domāju, ka ieradīsies kādi divdesmit cilvēki, bet konferencē bija pārstāvētas piecdesmit Amerikas kompānijas un piedalījās vairāk nekā divsimt cilvēku.

Mēs esam dzirdējuši par vairākiem daudzsološiem iespējamajiem prezidenta kandidātiem, mēs esam gatavi sadarboties ar jauno Latvijas prezidentu, lai arī kuru Saeima izvēlētos. Jums Latvijā ir cilvēki, kuri sevi parādījuši kā visaugstākā līmeņa profesionāļi. Es personīgi vēlos pateikties, piemēram, Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram Edgaram Rinkevičam, kurš strādāja gan pie Buša pirmās vizītes Latvijā, gan NATO sammita. Viņa spējas ir apbrīnojamas. Es Rinkeviču ne reizi neesmu redzējusi dusmīgu, par kaut ko nobažījušos vai satrauktu. Tas ir augstākais līmenis. Tāpat Latvijas vēstnieks Amerikā Māris Riekstiņš, kurš tagad gatavojas vadīt Kalvīša biroju. Ticiet man, būt par vēstnieku Amerikā nav viegls darbs. Tas nozīmē runāt ar ļoti daudziem cilvēkiem, klauvēt pie neskaitāmām durvīm, turklāt vēl ir jāzina, tieši pie kurām klauvēt. Es varu turpināt – bijušais prezidentes biroja vadītājs Mārtiņš Bondars, kurš tagad pārgājis privātajā sektorā, pašreizējais Vīķes-Freibergas padomnieks Andrejs Pildegovičs, bijušais Latvijas vēstnieks ASV Aivis Ronis; prezidentes Stratēģiskās komisijas vadītāja Žaneta Ozoliņa; Toms Baumanis no Latvijas transatlantiskās organizācijas, kā arī premjerministra ārējo sakaru padomnieks Pēteris Ustubs. Turklāt visi šie cilvēki ir guvuši ievērojamus panākumus, neskatoties uz viņu ne pārāk lielo vecumu.

Visiem viņiem un Latvijas valdībai kopumā es vēlos pateikties par kopā paveikto NATO sammita organizēšanā. Latvijai ir paredzama spoža nākotne.

Un kādām trīs īpašībām, jūsuprāt, vajadzētu būt jaunajam prezidentam? Pirmkārt, šim cilvēkam ir jābūt vadības prasmei un līdera dotībām. Otrkārt, spējīgam pieņemt sarežģītus, grūtus lēmumus un virzīt valsts attīstību. Treškārt? Lai tas būtu harismātiskums.