Politiķiem, kuri apsver tālāku nodokļu paaugstināšanu vai jaunu nodevu ieviešanu, rekomendēju iepazīties ar šodien publiskoto Lietuvas vadošo ekonomistu pētījumu, kas skaidri norāda: šāds ceļš tikai veicina ēnu ekonomikas īpatsvara palielināšanos. Kaimiņu eksperti ir aprēķinājuši, ka šogad šis īpatsvars palielināsies līdz 22,7% no Lietuvas IKP, kas nozīmē, ka faktiski katrs piektais lits Lietuvā apgrozās ekonomikas „pelēkajā” sektorā.
Pētījuma autoru veiktā aptauja arī liecina: ja pagājušajā gadā uz robežas vai pelēkās ekonomikas ietvaros darbojās (laiku pa laikam vai pastāvīgi) apmēram 23% juridisko personu, tad šogad, kā paši atzīst, tādu būs 40% (ELTA, 03.03.2009.).
Domāju, ka patiesībā visām Baltijas valstīm šobrīd klājas grūti (šodien uzzinājām, ka Igaunijā rūpnieciskās ražošanas apjoms šā gada janvārī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, samazinājies par 26,8%), tomēr vakar Igaunijas valdošā Reformu partija nāca klajā ar pretkrīzes plānu „Septiņi soļi pretī jaunam ekonomiskam kāpumam”, kurā skaidri tiek deklarēta apņemšanās nodokļus nepaaugstināt. Nu, neesam mēs tik unikālā situācijā – igauņi arī ir spiesti aizņemties prāvas summas ārzemēs, Igaunijā komercbankas šā gada janvāri nostrādājušas pat ne ar sarukušu peļņu, bet reāliem zaudējumiem 12,5 miljonu eiro apmērā („Baltic Business News”, 01.03.2009.), tomēr nodokļi palielināti netiek, jo acīmredzot tas tiek uzskatīts par nepareizu soli.
Jā, bet tad Latvija nevarēšot aizpildīt budžeta „caurumu” un pildīt savu solījumu Valūtas fondam, ka deficīts šogad nepārsniegs 5%. Ak tu dieviņ! Francijas valdība šodien paziņoja, ka arī spiesta pasliktināt savas prognozes un ka budžeta deficīts šogad būs „vismaz” 5%, turklāt tā tomēr ir Francija. Ikviena valsts, izlaižot parādzīmes, piedāvā to pircējiem pietiekami konkrētu priekšstatu par to, kā šī valsts redz savu ekonomiku tuvākajā laikā. Labi, situācija mainās, priekšstats mainās, reitingi tiek pazemināti, riska prēmijas palielinās – bet tāpēc jau nav jātrīc un jādreb par nepieciešamību prognozi pārskatīt. Ko mēs dzirdējām šodien no Valda Dombrovska: jā, ir variants palielināt budžeta deficītu, tomēr starptautisko aizdevēju „uzstādījums” esot tā nedarīt (www.diena.lv, ). Nu, „uzstādījums” nav „prasība”, turklāt, kā mēs redzam no „Parex bankas” sarunām ar tās kreditoriem ārzemēs, ir situācijas, kad pat prasīt jau var visu ko, tomēr reāli ir jānāk parādniekam pretī...
Īsi sakot, protams, valsts finansēšana uz deficīta rēķina nav nekas labs, tomēr tas ir salīdzinoši adekvāts veids, kas būtu izmantojams nodokļu paaugstināšanas metodes vietā.
Vairāk ŠEIT
