Varēja jau prognozēt, ka priekšvēlēšanu noskaņās politiķi centīsies pievērst sev uzmanību un simpātijas, izmantojot Latvijā pretrunīgi vērtētas atceres dienas. Pēc 16.marta nu kārta pienākusi 9.maijam. Loģiski arī, ka tēvzemietim Birkam 9.maija svinēšana nevar būt simpātiska, tomēr rekomendētu Rīgas mēram vēsāku prātu izteicienos un aicinājumos.
Par izteicieniem. Birks šodien paziņojis, ka kreisi noskaņoti spēki viegli sarīkojuši grautiņus 13.janvārī. Opā! Mums katram var būt savs viedoklis par 13.janvāra notikumiem Vecrīgā, tomēr apgalvot, ka tos inspirējuši un īstenojuši kreisie, ir, maigi sakot, riskanti attiecībās ar tiem latviešu cilvēkiem, kuri vēlas Saeimas padzīšanu. Tas, ka kreiso grupējumu cilvēki bija starp notikumu dalībniekiem, nenozīmē, ka protestētāji publiski nosaucami par nacionālboļševikiem.
Birks aicina 9.maija svinēšanu aizliegt, jo pretējā gadījumā notikšot „Latvijas valstiskuma masveida noliegšana”. Uzreiz jāsaka, ka pret 9.maiju esmu pilnīgi vienaldzīgs, tomēr nav korekti likt vienādības zīmi starp cittautiešiem, kuriem 9.maijs ir nozīmīgs datums, un cittautiešiem, kas ir naidīgi pret Latvijas valsti. Esmu pietiekoši ilgi dzīvojis Krievijā (turklāt dažādos reģionos), lai zinātu, ka arī krieviem, kuri necieš nedz komunistus, nedz Staļinu, nedz Putinu, 9.maijs tomēr ir - jā, varbūt ne svētki, bet piemiņas diena noteikti. Pavēstīt, ka, ja jums 9.maijs ir atceres diena, tad jūs esat pret Latvijas valsti, ir aizvainojoši mūsu liberālajiem cittautiešiem, kuru vecvecāki krituši Otrajā pasaules karā (būtu interesanti noskaidrot, ko par 9.maija aizliegšanu Birkam teiktu krievi Latvijas hokeja izlasē).
Par aicinājumiem. Manuprāt, Birka aicinājums ir pārsteidzīgs kaut vai pragmātisku apsvērumu dēļ. Ja svinības Rīgā tiešām tiktu aizliegtas, tas tikai palīdzētu PCTVL un „Saskaņas centram” mobilizēt savus vēlētājus: tā teikt, mums ir jāņem vara, jo jūs taču redzat, ko viņi, latvieši, dara! Aizliegums būtu izdevīgs arī LPP/LC, kura kandidāti - nešaubos - ir gatavi par 9.maiju izteikties daudz pielaidīgāk un attiecīgi iegūt papildus plusus cittautiešu acīs. Nav arī skaidrs, kāpēc Birks uzskata, ka stingra nostāšanās pret 9.maiju mobilizēs pašu tēvzemiešu elektorātu: man šķiet, ka latviešiem ir daudz būtiskāk, kā TB/LNNK pamanījusies tik neveiksmīgi atbildēt par satiksmes sfēru Rīgā (šodien, piemēram, uzzinājām, ka par zemgrīdas trolejbusiem nāksies maksāt 5 miljonus vairāk, jo esot veikti „nepareizi aprēķini”).
Kam vajadzīgi tik kaismīgs tonis? 9.maija publiskai svinēšanai jānodrošina tikpat stingra kārtība kā 16.martā, un viss - var taču iztikt bez skaļām frāzēm. No šī viedokļa lēmums atļaut pulcēšanos Pārdaugavā, bet aizliegt gājienu, ir adekvāts. Skaidrs, ka starp svinētājiem būs tādi, kuri vicinās sarkanos karogus, sauks „fašizm neproidjot!” utt. Un? Latviešiem ir tik vāji ar pašapziņu, ka viņi nespēj mierīgi uztvert citādi domājošos? Esmu redzējis dažādu radikāļu demonstrācijas Eiropā, un esmu pārliecināts, ka garāmgājējiem Parīzē vai Londonā tās var likties nekorektas, bezjēdzīgas utt., tomēr, ja viens ieceļotājs no Alžīrijas klaigā, ka francūži ir rasisti un vispār maitas, nedomāju, ka francūzis krīt panikā.
Citiem vārdiem sakot, ja TB/LNNK Rīgā tik lielu akcentu liek uz 9.maija tēmu, tad tas ir bēdīgi, jo nozīmē, ka nekādu saturīgāku, praktiskāku diskusiju partija piedāvāt nevar.














