15. oktobrī palšsaziņas līdzekļos izskanēja ziņas par attiekšanos no Latvijas Pasta Bankas projekta. Biedrība „Pirmie” uzskata, ka atsakoties no šī projekta, būtu jāpiedāvā kāds cits projekts, šādu nostāju atbalsta lielākā daļa „Latvijas Pasta” valdes locekļu. Biedrība „Pirmie” vērtēs, kāpēc būtu jāsaglabā Latvijas Pasta Bankas projekts.
2008. gada septembra beigās valdība atbalstīja noslēgto sadarbības līgumu starp „Latvijas Pastu” un SIA „Mono”, kas paredzēja jauna projekta īstenošanu - Latvijas Pasta Bankas izveidi. Kā galveno mērķi Latvijas Pasta Banka ir pozicionējusi ērtāko un pieejamāko pakalpojumu sniegšanu Latvijas iedzīvotājiem. Tā kā Latvijas Pasta nodaļu tīkls ir plašs – aptuveni 700 nodaļas, kas ir izvietotas pat attālākajos reģionos, kur citu banku pakalpojumi nav tik pieejami, Latvijas Pasta Banka tika veidota kā alternatīva, kas tajā pašā laikā būtu finansiāli pieejama.
Tomēr šis projekts tika īstenots arī tāpēc, lai veicinātu „Latvijas Pasta” attīstību un peļņas iespējas, jo pēdējos gados LP ir strādājis ar vairāku miljonu zaudējumiem. Tas bija viens no LP reorganizācijas posmiem, kas paredzēja arī visu funkciju centralizāciju. Latvijas Pasta Banka tika veidota ar mērķi saglabāt pasta nodaļu skaitu un darba vietas, kas pasargāja „Latvijas Pastu” no masveidīgām atlaišanām. LP ir viena no iestādēm, kurā cilvēku faktors ir ļoti svarīgs, proti, tieši lielāko daļu pakalpojumu reālo izmaksu rada cilvēku roku darbs.
Šobrīd galvenais problēmjautājums ir, vai šis projekts nenesīs zaudējumus Latvijas valstij. Tā kā šis projekts tika iesākts jau iepriekšējā Satiksmes ministra Aināra Šlesera laikā, šobrīd projektu turpina jau citi, arī citu neskaidrību dēļ tagad tiek apšaubīts šī projekta pozitīvais iznākumus, kā arī Latvijas Pasta atturēšana no bankrota.
Ieguvēji un zaudētāji
Tas, kā šī problēma tiek atspoguļota, liek domāt par to, ka finansējuma trūkums Latvijas Pasta Bankai nav vienīgā problēma, ko patiesībā būtu jāmēģina atrisināt, nevis meklēt citus aizvietotājprojektus. Turklāt tik vienkārša atteikšanās no šī projekta nav iespējama, jo līgumi ar SIA „Mono” jau ir noslēgti un tik pēkšņa līgumu pārtraukšana nozīmētu lielu soda naudu, ko nāktos segt no valsts budžeta. Tiek lēsts, ka kopā ar kārtējo Latvijas Pasta zaudējumu segšanu no valsts budžeta, tie varētu būt vairāki miljoni latu.
Iespējamie zaudētāji, ja šis projekts tomēr tiktu īstenots, būtu izdevniecības un drukātie preses izdevumi, jo tas nozīmētu abonēšanas tarifu paaugstināšanu preses iegādei. Patlaban „Latvijas Pasta” noteiktie tarifi ir zemāki nekā to pašizmaksa, tas viennozīmīgi rada zaudējumus uzņēmumam, tāpēc SIA „Mono”, Latvijas Pasta Nodaļu Tīkls neslēpj, ka preses izdevumu piegādes tarifi būs jāpaaugstina, lai tie atbilstu tirgus līmenim. Zaudētāji arī varētu būt tie politiskie spēki, kuru idejas ir pretējas Šlesera idejām, jo šis ir bijis viens no viņa veidotiem projektiem.
Savukārt ieguvēju, ja šo projektu tomēr izdotos īstenot, būtu ievērojami vairāk. Pirmkārt, ieguvējs būtu pati valsts, jo nevajadzētu maksāt soda naudu par līguma laušanu un turpmāk radušos zaudējumus segtu nevis no valsts budžeta, bet SIA „Mono” un Latvijas Pasta nodaļu tīkls. Otrkārt, tie būtu Latvijas Pasta darbinieki, kuru darba vietas tiktu saglabātas, jo ir paredzēts neslēgt pasta reģionālās nodaļas. Treškārt, visi Latvijas Pasta pakalpojumu izmantotāji, kas ir lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa, jo viņiem būs pieejams pakalpojumu spektrs, daudzfunkcionālas pakalpojumi (bankas pakalpojumi, pārtikas tirdzniecība un pasta pakalpojumi) un modernas, renovētas pasta nodaļas tuvākā nākotnē. Ceturtkārt, tas būtu arī pats SIA „Mono”, kas jau ir ieguldījis lielus finansiālus līdzekļus šajā projektā un ir gatavs strādāt.
Jāsecina, ka Latvijas Pasta Banka bija pārdomāts un progresīvs projekts, jo tas piedāvāja reālus risinājumus problēmām, kas jau bija aktuālās pagājušajā gadā. Šis projekts nodrošinātu vienīgā Latvijas pasta pakalpojumu sniedzēja uzturēšanu, tas saglabās darba vietas tiem, kas tās varētu zaudēt, kā arī piedāvāt jaunas darba vietas ne tikai Rīgā, bet arī pat attālākajos valsts reģionos. Tāpat šis projekts bija attīstīts kā lielisks komunikācijas tīkls, kas piegādātu ne tikai pasta pakalpojumus, bet arī bankas darījumus, kas, salīdzinot ar privātbanku tarifiem, būtu vieni no pieejamākajiem un izdevīgākajiem.
Šobrīd tiek domāts par jauna projekta piedāvāšanu Latvijas Pasta Bankas vietā. Tomēr, apkopojot visu iepriekš minēto, ir diezgan sarežģīti iztēloties, vai būtu iespējams ātri izveidot tikpat daudzpusīgu un aktuālu projektu. Arī atteikšanās no šī projekta radītu daudz lielākus zaudējumus. Projekta turpmāka attīstīšana neradītu zaudējumus valstij un sabiedrībai. Tāpēc iespējams, vislabākais šī brīža risinājums būtu mēģināt risināt esošo problēmsituāciju un neatteikties no Latvijas Pasta Bankas.
Informāciju sagatavoja: Eldars Šarafutdinovs, biedrības „Pirmie” valdes loceklis