Neviens nešaubās, ka finansiālā ziņā nākamais gads Latvijas iedzīvotājiem būs ievērojami grūtāks nekā aizvadītais. Nodokļu sloga palielināšana un tam sekojošais iedzīvotāju ienākuma līmeņa kritums jūtami skars katru mājsaimniecību. Kā jau ierasts, budžeta caurumu lāpīšanu vissmagāk izjutīs tie, kuri to vismazāk pelnījuši, – cilvēki pensijas vecumā un ģimenes ar bērniem.
Veselības sistēmai var palīdzēt profilakse (14)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šajā kontekstā nozīmīga ir katra palīdzība, ko valsts saviem cilvēkiem var sniegt. Jo īpaši tas skar veselības jomu.
Pirms pāris dienām prezentētajā trīs gadus ilgušajā pētījumā par Latvijas iedzīvotāju dzīvildzi un dzīves kvalitāti apdraudošo galveno patoloģiju izpēti konstatēts, ka Latvijā, tāpat kā jaunattīstības valstīs, bērnu mirstība un invaliditāte ir atkarīga no sociālekonomiskajiem apstākļiem un jo īpaši no veselības nozarei atvēlētā budžeta.
Proti, bērnu mirstība visās vecuma grupās cieši korelē ar veselības budžeta lielumu uz vienu iedzīvotāju latos. Latvijā tie ir apmēram 140 lati. Salīdzinājumam var minēt, ka Lietuvā un Igaunijā šī summa ir aptuveni divas reizes lielāka, kamēr tādās valstīs kā Beļģija, Zviedrija un Dānija tā sasniedz Latvijas iedzīvotājiem neaptveramus apmērus - vidēji 4000 eiro uz vienu cilvēku. Pie šāda finansējuma samēra laikam ir skaidrs, kāpēc, skatoties TV seriālus par dakteru dzīvi un darbu „tur”, mēs varam tikai skaudīgi pūst un elst, domājot par to, kā ir „šeit”.
Nabadzīgām valstīm (un Latvija ir nabadzīga valsts, lai kā gribētos ticēt - mēs esam diženi, mēs esam vareni) vienīgais veids, kā neiekrist dziļā veselības krīzē, ir laicīga slimību diagnostika un profilakse. Taču arī te ir ļoti nopietnas problēmas.
Pirmkārt jau tā ir veselības pakalpojumu pieejamība. Pie ģimenes ārstiem ir rindas, pie ārstiem speciālistiem ir rindas, uz plānveida operācijām, ja vien to finansēšanai valstij pietiek naudas, arī ir rindas, un galarezultātā mēs vismaz veselības jomā, esam kļuvuši par tādu rindā sēdētāju un gaidītāju tautu. Rezultāts ir ielaistas, hroniskas kaites, laikus nediagnosticētas onkoloģiskas saslimšanas, dažādu slimību komplikācijas utt., utjpr.
Nopietns ierocis profilaksei ir vakcinācija.
Taču te atkal parādās tas pats naudas jautājums. Var jau būt, ka cilvēks labprāt vakcinētos pats vai vakcinētu bērnus pret to vai citu kaiti, taču, ja jāmaksā pašam, profilaktiskā pote tiek atlikta līdz labākiem laikiem. Uz šā fona vismaz man ne pārāk saprotams šķiet Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas un Latvijas Farmaceitu biedrības viedoklis, ka ar vakcinācijas kalendāra papildināšanu varētu arī nesteigties.
Argumentācija ir: valstij trūkst naudas, kāpēc tieši tagad? Taču katram kokam ir divi gali, un kas tai pašai trūcīgajai valstij galarezultātā izmaksā lētāk – nepieļaut to vai citu saslimšanu vai vēlāk to ārstēt?
Piemēram, no nākamā gada rudens paredzēta divpadsmitgadīgu meiteņu vakcinācija pret dzemdes kakla vēzi izraisošo papilomas vīrusu. Vēzis tomēr nav tā slimība, kas, līdzīgi iesnām, var pāriet pats no sevis. Protams, ne katra sieviete, kura ar šo vīrusu ir inficējusies, neizbēgami arī saslims, taču statistika Latvijā nav tā iepriecinošākā. No dzemdes kakla vēža Latvijā katru mēnesi mirst apmēram desmit sieviešu. Pēdējo desmit gadu laikā mirstība no šās slimības pieaugusi par 20%. Cik valstij izmaksā šie priekšlaicīgi zaudētie dzīves gadi? Vai tādi aprēķini vispār ir veikti?
Tiesa, ir zināms, ka 2006. gadā šīs slimības ārstēšanai slimnīcās un kompensējamo medikamentu iegādei valsts iztērējusi aptuveni pusmiljonu latu. Turklāt šajā summā nav iekļauta pirmsvēža stadiju ārstēšanai izlietotā nauda. Jā, valstī darbojas vēža skrīninga programma, kas paredzēta laicīgai šīs slimības diagnostikai, tikai nebūsim naivi un pacentīsimies vismaz paši sev godīgi atbildēt uz jautājumu: cik sieviešu neaiziet uz šīm pārbaudēm to pašu ceļu izdevumu vai veselības pakalpojumu pieejamības dēļ? Ko tad īsti darīsim? Paziņosim, ka ar naudu ir tā kā ir, bet nākotnes problēmas, ārstēšanas izdevumi un daudzu sieviešu nāve lai paliek tās pašas nākotnes ziņā? Diez cik tālredzīgi tas nav. Ja ir iespēja jaunās meitenes pasargāt, tas tomēr ir jādara.
Pret pneimokoku infekciju bērnus vakcinēt paredzēts jau no jaunā gada sākuma. Tas nozīmē, ka bērni būs pasargāti no tādām saslimšanām kā vidusauss, deguna blakusdobumu un plaušu iekaisumi. Varbūt šis uzskaitījums kādam var nešķist gana iespaidīgs, tomēr pneimokoku infekcijas rezultātā var rasties gan meningīts, gan pneimonija, gan asins saindēšanās. Pasaulē no šīs baktērijas izraisītajām slimībām ik gadus mirst 1,6 miljoni cilvēku, un puse no tiem ir bērni vecumā līdz pieciem gadiem.
Vai mēs gribam iekļauties šajā drūmajā statistikā arī ar savu artavu? Laikam taču nē. Paredzēts, ka vakcinācija pret rotavīrusu sāksies pēc gada, un arī par šīs vakcīnas nepieciešamību jau gana daudz diskutēts. Dzirdēts viedoklis, ka šī slimība nav īpaši nopietni ņemama. Jo kas tad īsti ir caureja mazam bērnam? Kā uznāca, tā arī pāries, vienīgi vecākiem jādod mazulim dzert labi daudz šķidruma, zaudētā kompensēšanai. Tomēr, ja palasa ārstu infektologu par šo slimību rakstīto, paveras pavisam cita aina.
Ar rotavīrusa gastroenterītu pārsvarā slimo bērni līdz trīs gadu vecumam, un ik gadus pasaulē no šīs slimības mirst 600 000 cilvēku. Latvijā ar šo infekciju ik gadus slimo vairāk nekā 2000 cilvēku, pārsvarā bērni. Salīdzinot ar pēdējiem gadiem saslimstība ar rotavīrusu Latvijā pieaugusi par 25% procentiem, turklāt mediķi domā, ka reālais saslimušo skaits ir daudz lielāks, jo izmeklēti uz rotavīrusu tiek tikai tie pacienti, kas nonāk slimnīcās. Līdzīgi kā visas slimības, arī šī var noritēt smagā formā, un tas savukārt nozīmē gan ārstēšanos slimnīcā, gan iespējamas veselības problēmas nākotnē. Tātad arī šī slimība jau šodien prasa gan veselības aprūpes resursus (to pašu veselības budžeta naudu, kuras, kā zināms, ir daudz par maz), gan arī ietekmē daudzu ģimeņu dzīves kvalitāti.
Laikā, kad budžets veselības aprūpei ir katastrofāli sarucis, laicīga profilakse laikam tomēr ir labākais veids, kā ietaupīt. Jo maksāt par ārstēšanos vienmēr izmaksās dārgāk, nekā slimību nepieļaut.