"Es biju domājis, ka klubu ugunsgrēki notiek vienīgi tādās lielās pilsētās kā Ņujorka, kur nolietojušās elektroinstalācijas. Taču tagad  zinu, ka arī Liepāja kļuvusi par "lielo" pilsētu, kur gangsteri jeb politiķi var darboties bez bažām.

Latvija it kā ir civilizēta valsts, kur cilvēki atteikušies no savas kaujinieciskās dabas un nolēmuši dzīvot kopā mierā.

Mans bārs, mūzikas klubs un tikšanās vieta "Fontaine Palace" tika nodedzināts dzīvniecisku instinktu dēļ, pat mērkaķis 17. gadsimtā nebūtu gājis tik tālu.

Liepāja ir manas mājas un tai pašā laikā vieta, kur vienam vienīgam cilvēkam esmu visnevēlamākā persona. Šis cilvēks Liepājā dzīvo un valda, it kā būtu Hitlers II. Es, šķiet, naivi ticēju, ka cilvēks šeit var teikt to, ko patiešām domā.

Ugunsgrēku manā klubā izraisīja cilvēki, kuri līdzīgi  Kukluksklana pārstāvjiem. Viņus vada naids un nicība pret apkārtējo un cilvēkiem kopumā.

Es nebiju klāt ugunsgrēka brīdī, bet tāpat varu apgalvot, ka Liepājas mērs, stāvot Rožu ielas ēkas otrajā stāvā, ir acīmredzama naida pilns pret mani, svešinieku vārdā šerifs Fonteins, kurš pieprasījis, lai mēra karaļvalstī nāktu pārmaiņas.

Patlaban esmu zaudējis kaut ko "ziloņa izmēra laulību gredzena apmērā". Sava naivuma dēļ esmu noskumis, tomēr tai pašā laikā nikns kā mūlis - esmu apņēmies gāzt dzīvnieku, kurš bija pie vainas man tik mīļās vietas iznīcināšanā.

Esmu ārkārtīgi lepns, ka esmu kluba "Fontaine Palace" izveidotājs, un esmu pateicīgs cilvēkiem, kuri to apmeklēja. Tāpat pateicos par viņu sniegto atbalstu šajā skumjajā dienā. Pats patlaban esmu tālu prom no Liepājas, valstī, ko vada trakais (Ugo Čavess), tomēr Liepājā ir vēl trakāk nekā šeit.

Es lūdzu cilvēkus pēc šā nežēlīgā nozieguma Liepājā pieprasīt pārmaiņas. Gāziet Uldi no vadības. Tā vietā viņš droši varēs nākt strādāt pie Ugo un ēst banānus, tiesa gan, tikai pirmdienās.

Pēdējo reizi, kad biju prom no valsts, klubu slēdza. Tagad tas nodedzināts. Kas būs tālāk?"