Kredītu izsniegšanas procesā bankas saskaras ar dažādiem krāpšanas mēģinājumiem un bijis pat gadījums, kad sieviete aizņēmusies naudu no bankas, taču pēc tam sūdzējusies, ka nepazīst savus galvotājus.
Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons intervijā portālam TVNET stāstīja, ka no kādas pilsones advokāta biroja saņemta sūdzība, kurā tas norāda: “Pēc klientes sniegtās informācijas šim kredītam ir divi galvotāji, kurus viņa nepazīst.”
“Ko nozīmē šis teksts? Es jums esmu galvotājs, bet es jūs nepazīstu... Kā tas var būt? Kurš ir tas muļķis, kurš galvo?” Tverijons pauda retoriku.
“Pieļauju, protams, nezinu detaļas, ka tik tiešām tā arī bija – viņa nepazina šos galvotājus. Šī shēma ir šāda: pazīstami cilvēki vai nepazīstami kaut kur nakts bārā sarunāja, ka uz sievietes vārda paņem kredītu,” viņš iezīmēja potenciālo scenāriju un piebilda, ka varbūt sieviete par šo gadījumu arī saņēmusi naudu.
“Viņa paņem kredītu, viņas vietā tiek maksāts. Bet pēc tam, kad kaut kas notiek, viņa paliek ar kredītu, jo kredīts jau ir uz viņas vārda,” banku pārstāvis atzina un piebilda, ka
“šajā gadījumā sieviete ir vai nu krāpniece, vai arī krāpšanas upure”.
“Tur nekādas pretimnākšanas [no bankas puses] nevar būt. Pēc iespējas ātrāk tiesā un uz atdošanu. Tad var būt tādi gadījumi, kad dzīvoklis tiek atņemts.”
Kliente sūdzējusies, ka viņai esot problēmas ar naudas atdošanu, jo viņa pazaudējusi darbu. Sieviete esot vēlējusies ar banku vienoties par kādu risinājumu, bet sūdzībā norādījusi, ka kredītiestāde viņai draudot un nenākot pretī.
“Bankas tāpat kā ārsti savā praksē sastopas ar daudziem negodprātīgiem gadījumiem,”
viņš teica.Viņš pastāstīja, ka daudz ir tādu gadījumu, kad ne tikai privātpersonas, bet arī uzņēmumi rīkojas negodīgi, ņemot kredītu. Tādēļ bankas ļoti rūpīgi skatās, kam aizdot naudu. Kredītiestādes nevēlas aizdot tādiem uzņēmumiem, kuri nonākuši finansiālās grūtībās un labprāt aizņemtos, lai samaksātu saviem partneriem.
“Bankām šādos apstākļos, kad ļoti daudziem draud un draudēja maksātnespēja, pārņemt vēl kāda cita parādu uz saviem pleciem nav nekādas vēlēšanās,” viņš teica. Tās ļoti uzmanīgi vērtē pieprasījumus pēc kredītiem.
“Bieži parādās arī visāda veida skandāli, ka uzņēmumu īpašnieki grib glābt savu ādu vai biznesu uz citu rēķina.
Tur bankas ir ļoti uzmanīgas, lai tas nenotiktu uz to rēķina,” viņš teica un minēja, ka šādas situācijas ir ar fiktīviem bankrotiem. “Tādu piemēru ir ļoti daudz,” banku asociācijas vadītājs rezumēja.
