Presei izsūtītajā FM materiālā par valsts saistību pildīšanu pret sindicēto kredītu aizdevējiem rakstīts -

līdz ar veikto darījumu Parex bankas saistību kopējā pozīcija pret Latvijas valsti samazināsies,

jo valsts galvojums bija izsniegts par pilnu sindicēto kredītu apmēru, savukārt reālā nepieciešamā naudas summa ir mazāka, nekā 2009.gadā tika prognozēts.

Pārfrāzējot tas skan apmēram šādi – mums visiem ir jābūt neizsakāmi laimīgiem un pateicīgiem, jo Parex banka neprasa valstij segt visu februāra kredītmaksājumu, kā banka sākotnēji gribēja, bet tikai nepilnu pusi – 100 miljonus. Urā!

Bet nopietni, šādas kļūdas pamatīgi kaitē Finanšu ministrijas tēlam, vēl jo vairāk, ja tas nemaz nav misēklis. Var jau būt, ka ministrijas preses dienests smagi pārstrādājies, par ko gan ļoti šaubos. Šāda rakstura informācijas publiskošana diez vai netiek pārlasīta vismaz reizi un gatavota laicīgi. Jāsāk domāt, kur ir tā robeža, kad pacietības mērs sasniedz kritisko punktu, kur absolūts stulbenis pārvēršas par domājošu stulbeni - kā varbūt būtu teicis filosofs Pjatigorskis.

Latvijas ekonomikas atdzīvināšana nepareizajā virzienā

Vēl jo interesantāku vēlo FM piektdienas vakara atgādinājumu par Parex miljoniem padarīja ziņa ar tās pašas bankas valdes priekšsēža Nila Melngaiļa citātu kādās pusdienās. Viņš visai prozaiski centās iedvest elpu projektā, kura dzīvotspēja līdz šim ir bijusi atkarīga tikai no Latvijas valsts finanšu palīdzības:

"Jo ātrāk Parex banka spēs atmaksāt valsts ieguldījumus, jo ātrāk valsts ekonomika spēs atgūties no lejupslīdes un atsākt izaugsmi."

Labs PR, ja vien bankas vadītāja secinājums nebūtu varen aplams. Parex neapšaubāmi ir cieši saistīta ar pašreizējo Latvijas finanšu situāciju, bet nepavisam tā, kā to centās iedvest bankas vadītājs. Paskaidrošu.

Kopš Godmaņa valdība izlēma glābt lielāko Latvijas valdības parādzīmju turētājbanku - Parex (2008.gada beigās tai piederēja 616 miljonus latu vērtas LR valdības obligācijas), pēdējā ir ieguldīts ne mazāk par 1 miljardu latu no valstij pieejamiem finanšu resursiem – gan termiņdepozīti, gan vairākkārtēja pamatkapitāla un subordinētā kapitāla palielināšana, tam klāt noteikti jāskaita arī vairāki Latvijas Bankas agrīnie likviditātes aizdevumi un visbeidzot valsts galvojumi sindicētā kredīta maksājumiem, no kuriem otrais ir jāveic tagad – februārī.

Ir acīm redzams, banka rada zaudējumus un nespēj patstāvīgi funkcionēt - ir vistiešākajā veidā atkarīga no valsts finansiālā atbalsta. Un tāpēc arī jautājums – ja Latvijas ekonomika atkopsies līdz ar Parex bankas uzplaukumu, kā acīmredzot uzskata Melngaiļa kungs, tad kāda jēga vispār bija bankā ieguldīt valsts finanšu resursus? Vai ar šādu secinājumu bankas vadītājs nav pārsteidzies un netieši norādījis, ka viņš, iespējams, būtu rīkojies savādāk, būdams Godmaņa vietā? No kuras personas mutes vēl labāku rezonansi radītu šāda atklāsme, ja ne no Parex bankas pašreizējā vadītāja...

Valsts plāno nodrošināt papildu finanšu līdzekļus jauna termiņnoguldījuma veidā aptuveni 100 miljonu latu (145 miljonu eiro) apmērā "Parex bankā". Šis jautājums tiks skatīts Ministru kabineta sēdē 9. februārī.