Visa mūsu normatīvo aktu sistēma veidota tik fragmentāra un tādā steigā (lai tikai laikus ierakstītu un apstiprinātu normas, kas noteiktas ES Direktīvās), ka jebkurā jomā ir kaudzēm neskaidrību, pārklāšanās un baltu plankumu. Visa nelaime tā, ka citās valstīs ES direktīvas ieviesa papildinot jau esošus normatīvos aktus, kuru sistēma bija ilgstoši sakārtota un sabalansēta. Mēs, ignorējot sistēmisku pieeju, esam "dzinuši cauri" (it sevišķi tūlīt pēc repšes valdīšanas ēras beigām, jo Repše principā bremzēja visu normatīvo aktu pieņemšanu) katrai direktīvai savu likumu vai MK noteikumus. Visus normatīvos dokumentus reāli izstrādā ministriju ierēdņi, kuri nav ne labākie speciālisti, ne profesionāļi, ne juristi (nereti tikko no augstskolas nākuši jaunieši) un viņu galvenais uzdevums ir precīzi pārrakstīt direktīvu, nedomājot kā normatīvais akts darbosies, kā tas iekļausies sistēmā. Apstiprināšanas laikā saņemtās iebildes lielākoties tiek ignorētas, visbiežāk savu ambīciju dēļ (kam gan kaut kādus tur uzklausīt un ņemt vērā). Nekādi profesionāļi nav arī Ministru kabinets un 100 gudrās galvas. tā nu esam tur, kur esam. Piemēram Vācijā normālu normatīvo aktu iztrādā nevis ierēdņi, bet nozares profesionāļi (piemēram, institūts) un profesionālu juristu komanda un nevis pāris nedēļās vai mēnešos bet pāris gadus... Tad arī nav vajadzības, kā mums vienā mēnesī pieņemt, bet nākamajā labot, jo ir skaidrs, ka pieņemtas muļķības... Un galā paši ierēdņi nespēj saprast ko tad ir savārījuši un kā to vajadzētu pielietot. Vismas puse no normatīvajiem aktiem praktiski nestrādā, bet tas jau nevienu neinteresē.

Vāji sagatavoti ierēdņi - sekas nekvalitatīvi un lēni sagatavoti dokumenti. "Dzīt cauri" nozīmē vēl pasliktināt situāciju, kau gan mazsvarīgos MK noteikumu līmenim gandrīz neatbilstošas "instrukcijas" tiešam nebūtu MK sēžu laika zudumu vērtas. Tai laikā svarīgākiem nepietiek laika kārtīgākai izskatīšanai.
Vēl jāņem vēra lobiju ietekme uz katru attiecīgo normatīvu, dažus attiecīgā partija bremzē neprātā, lai tikai lobētājam izpatiktu, bet ne ievērotu valstij svarīgu lietu risināšanu.
Gan jau ir arī citi iemesli. Bet vai citur Eiropā un attīstītajā pasaulē nav līdzīgi?!

Noladetie birokrati .

Ierēdņu skaits ir daudz par lielu, tad nu katrs cenšas pierādīt sava "krēsla"nepieciešamību...

Forši komentēt lietas, par kurām nav sajēgas, vai ne?

Tā ir globāla civilizācijas problēma. Viss ir tik ļoti sarežģīts, lai tikai papīru cilātājiem un rakstītājiem būtu darbs.

Juristi sava profesionālā kretīnisma vadīti cenšas aizstāt veselo saprātu ar juridisku idiotismu un kazuistiku. Tāpēc vajag sapulcināt visus Latvijas juristus vienā vietā (teiksim, Doma laukumā), tad nodalīt atsevišķā grupā visu ministriju visus juristus un kolēģu acu priekšā viņus visus giljotinēt (nocirst galvas) vai citādi pietiekami teatrāli, asiņaini un efektīgi nogalināt. Pēc tam nokomplektēt ministrijas ar jauniem juristiem. Un tā ik pēc katriem 2-3 gadiem. Var arī dzīvus dedzināt uz sārta, bet tiks piesārņots Rīgas jau tā netīrais gaiss. :-P~

Pa šiem gadiem ir pieņemts liels daudzums it kā nenozīmīgu normatīvo aktu, kas realitātē nobloķē iespējas attīstīt jebkādu inovatīvu biznesu - acīmredzami, ka kāds šos lauciņus jau pasen ir noskatījis sev un spēris nepieciešamos soļus, lai "aizsistu" brīvo vietu un nepieļautu konkurenci.

MK obligāti jālemj tas, kur ir vajadzīga nauda.

Jāpaplašina ministru kompetence, visi jautājumi nav jālemj Kabinetā, pietiktu ar ministra rīkojumu. Šādam rīkojumam būtu noteikts spēkā stāšanās termiņš, kura laikā, ja kādam ir vajadzība, varētu rosināt minēto jautājumu virzīt izskatīšanai MK līmenī.