Pievienots Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Māra Kučinska viedoklis

Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja vecākā inspektore Linda Neimane-Zobena portālam TVNET uzsvēra, ka policija neatklāj izmeklēšanas darbības.

Policija klusē

Viņa atgādināja, ka saistībā ar datu noplūdi policija ir ierosinājusi kriminālprocesu par noziedzīgu nodarījumu pret vispārējo drošību un kārtību. Sīkāku informāciju policijas pārstāve nesniedza, vien norādīja, ka

šonedēļ varētu ierosināt kriminālprocesu pēc konkrētāka panta.

"Nav publiskojamu jaunumu šajā procesā," viņa teica un norādīja, ka policija arī neprognozē, kad izmeklēšanu šajā jautājumā varētu beigt.

Savukārt Drošības policijas priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa portālam TVNET saistībā ar šo jautājumu bija ļoti lakoniska: "Tā kā izmeklēšanu iepriekšminētajā lietā veic Valsts policija, jautājumi būtu adresējami kriminālprocesa virzītājam."

Datu valsts inspekcija - bezspēcīga

Datu valsts inspekcijā portālam TVNET norādīja, ka inspekcija nenodarbojas ar šīs lietas izmeklēšanu, jo policija par to ir ierosinājusi kriminālprocesu un tā ietvaros veic pārbaudes. Tādējādi DVI nav tiesību analizēt vērienīgās informācijas noplūdes gadījumu. Arī DVI gaida policijas izmeklēšanas rezultātus.

Savukārt, runājot par datu aizsardzību citās valsts un pašvaldības iestādēs, inspekcijā atzina, ka ikdienas darbs saistībā ar datu aizsardzību turpinās tāpat kā pirms vērienīgās VID datu noplūdes, kaut gan

ir palielinājies sūdzību un konsultāciju skaits.

Bet jaunas darbības, lai uzlabotu informācijas aizsardzību, inspekcija nav sākusi, jo Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija veic uzraudzību attiecībā un valsts informācijas sistēmu drošību. 

Steidzinās "kiberdrošības jumta likumu"

Tā dēvētā Kiberdrošības padome pirmdien atzina, ka informācijas drošības pārvaldība ir nepietiekama ne tikai VID, bet arī vairākās valsts informācijas sistēmās. Tādēļ jāsteidzina "kiberdrošības jumta likuma" pieņemšana, vēstī "Leta". Vienlaikus esot jāveicina valsts aptuveni 175 dažādo informācijas sistēmu "optimizācija". Taupības apstākļos valsts diez vai varot atļauties apmaksāt augsti kvalificētu drošības pārvaldnieku katrai sistēmai.

Tikmēr 4ATA turpina darboties

Tikmēr 4ATA jau publiskojusi vairākus skandalozus datus par valsts un Rīgas domes kontrolētajiem uzņēmumiem. Izskanējis, ka, iespējams, gaismā nākušas "Parex bankas" dāsnās algas, kā arī lielie atalgojumi "Rīgas siltumā" un "Rīgas satiksmē".

4ATA pārstāvis ar iesauku

Neo šonedēļ ieradīšoties Rīgā.

"To, precīzi kad un kā es tur nokļūšu, paturēšu kā mazu noslēpumu," Neo vēstīja pagājušajā nedēļā. Ja likumsargi vēlēšoties aprunāties ar Neo, tas nebūšot vienkārši, jo viņš nelidos tieši uz Rīgu.

Latviešu Robins Huds

Savukārt Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis, runājot par datu zagļiem un to aktivitātēm publiskojot skandalozu informāciju, Latvijas radio atzina: "Latviešu tauta iegūst jaunus varoņus, tādus kā Robinus Hudus". Sabiedriskā doma esot tāda, ka "tas ir baigi labi, kas ir izdarīts". Komisija nezina, kas ir Neo un 4ATA, taču uzskata, ka izmeklētājiem izdosies to noskaidrot un atrast.

Kučinskis vērtēja, ka datu zagļi nav saistīti ar priekšvēlēšanu cīņām, drīzāk tā ir puišu vēlme būt varoņiem. "Būt par varoni, kā zināms, ir labi," viņš teica.

Komisija patlaban strādā, lai situāciju datu drošības jomā sakārtotu - noteiktu konkrētus atbildīgos, koordinētājus un kontrolētājus. Tam būtu vajadzīgi 2-3 mēneši.

VID, iespējams, lielāko datu noplūdi Latvijā neuzskata kibernoziegumu

Portāls TVNET jau vēstīja, ka par 4ATA aktivitātēm publiski kļuva zināms pirms nedēļas, 14.februārī, kad raidījums "De facto" paziņoja, ka no VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmas (EDS) noplūdis vērienīgs daudzums dokumentu. 4ATA esot ieguvusi gandrīz visus EDS datus - noplūduši 7,4 miljoni dokumentu, bet kopumā patlaban EDS varētu būt nedaudz virs astoņiem miljoniem dokumentu.

Iespējams, nozagta ne vien informācija par valsts augstākajām amatpersonām, bet arī uzņēmējiem un citām privātpersonām. No potenciālā kaitējuma viedokļa šī varētu būt vislielākā datu noplūde līdz šim Latvijā.

Tikmēr VID pagājušās nedēļas beigās informēja, ka par datu noplūdi no EDS nav ziņojis Datoru drošības incidentu reaģēšanas vienībai, jo VID informācijas sistēmu speciālisti notikušo nav uzskatījuši par "kibernoziegumu" savas darbības normējošo instrukciju izpratnē.