« iepriekšējais 1 2 3 nākamais »

1. Ami 2010. g. 11. aprīlī, 19:09

   Ja būtu uz ko tiekties, būtu arī studenti kas mācās!

   Ieteikt (1) Atbildēt Ziņot redakcijai
2. InDja 2010. g. 17. martā, 10:27

   He. Lektors atnāk uz vieglām pohiņām, rokās lekcijas materiāls (google.com) . Paņem automātiski nolasa - visa lekcija. Protams izrādas studenti, kas uzdod jautājumus, lektors atbild :"šo jautājumu šai lekcijā neizskatīsim".... Latvijas izglītība.
   Čoms mācas Dānijā un atkal dzirdēju to pašu ko no citiem, ka nav vērts savu laiku un naudu tērēt Latvijas augstkolās.
   
   P.S. ta saucamie loderi vienmer būs. Bet cilvēki kuri kaut ko iemācijušies ir praktiski iemācijušies paši. Augstskola deva diplomu par lielu naudu un neko citu...

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
3. Ida 2010. g. 17. martā, 09:55

   Katram ir kaut kāds iemesls būt tur kur viņš ir, ja arī nav motivācijas. Augstskolā jāspiež uz bāzes izglītību kas nemainās laika gaitā. Fizika, matemātika, ekonomika, valodas, ķīmijas, biologija utt. Profesijas nāk un iet, bet pamatvērtības uz kurām viņas visas būvētas paliek. Vismaz vienu cilvēka mūžu.

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
4. Kaa 2010. g. 17. martā, 09:43

   nu ko, es, ar divām augstākajām izglītībām, no savas pieredzes varu teikt, ka augstskolas bieži ir naudas pelnīšanas kantori, priekšmeti ir uzpūsti (bezjēdzīgi, prakstiski vienādi, bet ar dažām modifikācijām), lai tik lektori vairāk naudas varētu nopelnīt, neviens nevērtē viņu darba kvalitāti, sesija - ķeksīša pēc, prakses - nekādas... dabūju diplomus, bet ne zināšanas. diemžēl

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
5. Vertetajs 2010. g. 17. martā, 09:39

   Pabeidzu augstskolu pirms 2 gadiem (LU), bet uz magistru negaju... jo neredzu isti jegu! Studenti slinki, lodere... OK, bet tagad, kad esmu pabeidzis varu secinat vairakas lietas... OK ka ir ta ir, bet labak butu, ja butu ravies prom no LV jau studenta gados, + pa lielam sii valsts ir tik maza, ka viss lielakoties notiek "pec pazisanas" un izglitiba biezi vien nav kriterijs, cik daudzas valstis - normalas valstis musu izglitiba tiek uzskatiota par pietiekosi labu esam? Un, ja pieskaita sis valsts "milzigas" attistibas iespejas, politisko "sistemu" - tad lieki jautajumi par studentu motivaciju!!!
   Kadu piemeru mes varam paradit studentiem - nav jau veiksmes stastu!!!

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
6. hmmzzz 2010. g. 17. martā, 09:28

   atradushi par ko shuuties. gan studenti Latvijaa ir chakli, gan izgliitiibas kvalitaate ir laba, ja saliidzina ar citaam valstiim. tik buutu svariigi sho liimeni vismaz notureet un katastrofaali vajag uzlabot maaciibu tehnisko baazi praktiskajaam nodarbiibaam un mazliet vairaak maaciibu procesu sasaistiit ar zinaatni un potenciaalajiem darba deveejiem.

   Ieteikt (1) Atbildēt Ziņot redakcijai
7. Lektoriņam - Gustavs 2010. g. 17. martā, 09:27

   Redzi, Tu ļoti centies, lektora kungs, taču ar visu to, Tu pieļāvi vismaz vienu elementāru 7. klases latviešu valodas kļūdu savā komentārā. Tas ļoti labi pasvītro šīs problēmas būtību.

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
8. Nasing spešal! 2010. g. 17. martā, 09:26

   Labākā aizsardzība ir uzbrukums! Sorry, šoreiz ļoti neveiksmīgi. Auziņam vajadzētu palasīt kādu saskarsmes grāmatu par to, kas ietekmē motivāciju.

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
9. stu 2010. g. 17. martā, 09:24

   nav motivaacijas. noraxtot utt. var labaakas atziimes dabuut kaa suuri gruuti straadaajot.
   darbu neviens nenoveertee :(
   taa ir realitaate :(:(:(

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
10. zb 2010. g. 17. martā, 09:17

    LU, ,maksa augsta, bet izglītības kvalitāte zema.Daudz kur sasteigts viss.Ja pat savā biblot''ekā jāmaksā 8 sant. par A4 lpp savas fakultātes studentam.Labak eju un kopeju citur,nekā parmaksaju naudu.
    Un vispār LU savu tēlu ir pazaudējusi manās acīs,ik pa laikam padzirt ta šis, tad tas.

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
11. Lektoriņš 2010. g. 17. martā, 09:15

    Esmu jauns lektors RTU, neuzskatu, ka esmu superkvalitatīvs un atraktīvs, bet no visas sirds cenšos dod visu ko zinu + cenšos arī nodarbināt interesentus ārpus nodarbībām. Patreiz atsaucība ir pietiekama un man liekas, ka jaunieši kļūst atkal zinātkārāki un gudrāki līdz arto.
    Vienu brīdi, kad mācījos, likās ka ir tāds pagrimums gan pasniedzējos, gan studentos. Bet tagad gan programmas tiek papildinātas, gan ņemam studentus darbam starptautiskos projektos un ļaujam viņiem pašiem ar savas interesējošās lietas darīt.

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
12. Filozofs Jēcis 2010. g. 17. martā, 09:04

    Notiek savstarpēja pielāgošanās: bērni pielāgojas saviem vecākiem, vecāki - bērniem; skolēni - skolotājiem, skolotāji - skolēniem; augstskolu docētāji - studentiem, studenti - docētājiem; rektors Auziņa kungs - saviem padotajiem un sabiedriskajai domai, padotie un sabiedriskā doma - rektoram Auziņam. Un tas viss ir dabiski - citādi nemaz nevar būt, jo sadarboties ir nepieciešami. No "elementiem", kas neiederas sistēmā, sistēma cenšas atbrīvoties. Pārāk drosmīgus rektorus padzen no darba, pārlieku prasīgus vai liberālus docētājus, pār mēru kašķīgus studentus un galīgus sliņķus sistēma cenšas labot vai klusiņām nogādā pa savu konveijeru maliņā, lai negrauj vispārējo saderību un harmoniju. Sistēma atražo pati sevi un triumfē pār cilvēkiem, kuri negrib vai nespēj tajā iekļauties. Lai dzīvo Sistēma, šajā gadījumā - augstākās izglītības sistēma!

    Ieteikt (1) Atbildēt Ziņot redakcijai
13. bij students 2010. g. 17. martā, 08:54

    pirms sesijas man pēkšņi radās motivācija - izpildīju 3 kavētos mājasdarbus un priecīgs devos pie pasniedzēja. Bet pasniedzējs paziņo - es pieņemu tikai 1 mājasdarbu nedēļā. Nācās pamest šo augstskolu. tā bija - RTU.

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
14. Miranda » bij students 2010. g. 17. martā, 08:59

    tādas lietas notiek arī LU ģeologos, ka pasniedzējs pasaka, nē un jūs nevarēsit šogad šo priekš'metu beigt pienāciet pēc gada, pie kam maksas grupā, kur par atkārtotiem kredītpunktiem normāli jābleķo
    
    jaunie pasniedzēji nav tik gudri, bet ir elastīgi, vecie atkal bieži ir ritīgi ĀŽI

    Ieteikt Ziņot redakcijai
15. Jā 2010. g. 17. martā, 08:51

    Zaglis bēgot sauc - ķeriet zagli- jo tā ir labākā taktika. Līdzīgi noticis LU - pieķerti mācībspēki plaģiātismā (iespējams), studenti norāda uz studiju procesa zemo kvalitāti, bet rektors "ķer zagļus"- studējošiem nav motivācijas. Tas nav tikai LU, bet vēl vairāk privātājās augstskolās, kur galvenais ir nauda- ienākumi no studiju maksas - ja atskaitīs studējošo, ja uzstādīs prasības viņš aizies no augstskolas un naudiņa "tu tū"!!

    Ieteikt (1) Atbildēt Ziņot redakcijai
16. he 2010. g. 17. martā, 08:51

    ehh, diemzel izveleta studiju programma, kura loderesana ir neiespejama, ja negribi, lai tevi atskaita.

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
17. Taisnība. 2010. g. 17. martā, 08:45

    Kāda motivācija ja satiksmes ministrs Šlesers bez nopietnas izglītības, TV direktors tāpat bez izglītības, bija viens deputātas (iepriekšējā sastāvā)ar 9 klašu izglītību, ja valdes sastāvos ieceļ draugus un radus t.sk. bez pieredzes un atbilstošas izglītības. -- tā ir motivācija!!!

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
18. njaa 2010. g. 17. martā, 08:42

    Lūk šis mani kaitina! Viegli ir pateikt - students ir slinks muļķis, kas negrib mācīties, tāpēc mums viss ir slikti un izglītība iet pa burbuli. BET TĀ NAV!
    Jā, nevar noliegt, ka daudziem studentiem ir motivācijas trūkums. Bet tad varbūt vajadzētu padomāt kāpēc tā ir! Tas nebūt nav tāpēc ka studenti negrib mācīties. Protams ir tādi, kuri sapratusi ka aizgājuši mācīties uz nepareizo nozari vai kā, bet par tiem tagad nerunāšu.
    Pēc vidusskolas tur tu pirmkārt ieraugi veselu kaudzi priekšmetu, kas vēljoprojām tiek mācīti pēc nez kādiem aizvēsturiskiem standartiem, kurus māca profesori, kuri izskatās, ka knapi turas kopā. Kā var gribēt, lai profesors kuram ir kaut kādi 60 gadi saprot mūsdienu jauniešus. Paaudžu domāšana mainās ik pēc 3 gadiem, un ja šī atšķirība ir 40 gadi - kā var gribēt, lai šie cilvēki viens otru saprastu?! Un šāds aizvēsturisks mācību process un mācību viela vienkārši nespēj piesaistīt studenta uzmanību, un tā jau ir pirmā nagla zārkā - "kāpēc tas vajadzīgs? tas nav interesanti".
    Otrkārt. Kāda ir attieksme Latvijā pret cilvēku?! samērā bieži no profesoriem gadās dzirdēt frāzes "nu, es brīnīšos ja no jums kāds kaut ko sasniegs" vai kaut ko tamlīdzīgu. Sākumā jau protams tu tam nepievērs uzmanību un domā "ko viņš tur muld", bet ja tu šādu attieksmi saņem konstanti katru dienu, tad beigu beigās tas tevi ietekmē. Līdz ar to otrā problēma - pašu profesoru attieksme pret studentu!
    Treškārt. Lielākā daļa profesoru pieprasa un māca tikai un tikai tā. Kā arī daudzviet ārvalstīs ir daudz lielāka iespēja variēt vienas specialitātes robežās. Latvijā bieži tev ir jāzin tas, tikai tādā veidā, kā profesors to uzskata, bez kādiem komentāriem vai nobīdes iespējām. Kā arī tev ir jāzina viss, bet nu viens cilvēks nevar zināt visu. Uzskatu, ka jābūt lielākai izvēlei. Jāļauj izvēlēties tieši viena sīkāka joma tajā ko tu mācies un to apgūt, nevis no visa mēģināt sagrābt pa druskai.
    Un vēl... Apskatities, kas notiek Latvijā! Students mācās, bet reāli nevar saskatīt perspektīvas savai nākotnei. Līdz ar to viņš nav tik ļoti ieinteresēts mācīties un būt tik labs speciālists savā jomā, jo viņš bieži vien nesaskata tam jēgu, jo tik un tā darbs nebūs un nauda nebūs.
    Tā, uzskatu ka tā nav vien studentu vaina, ka viņi lūk nemācoties, jāstrādā pie tā ir gan studentiem, gan profesoriem, gan augstskolu vadībai.

    Ieteikt (3) Atbildēt Ziņot redakcijai
19. inetresanri gan..... 2010. g. 17. martā, 08:41

    Tad nevajag macīties, un tērēt naudu. Ja visaādi bet...nav motivācija, viena lekcija 10 Ls utt. Vienkārši nav iekšā jau no bērnības, un tad brīnās, ka valdība nekāda. Muļķu bars

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
20. Students 2010. g. 17. martā, 08:38

    Studējošo motivāciju veido arī ārējie faktori, vispirms, mācībspēki un prasīgums - iespēja izvēlēties “vieglākas” (mazāk prasīgas) studijas. Ir daudzi studējošie ar augstu motivāciju, bet bieži studiju laikā tā mazinās, jo mazinās prasīgums.
    Latvijā 2009. gada decembrī bija akreditētas 34 augstskolas un 25 koledžas, kopā tika īstenotas 920 studiju programmas (336 akadēmiskās studiju programmas, t. sk. 90 doktora studiju programmas un 584 profesionālās studiju programmas).
    Programmu skaits strauji pieaug, to sekmē maksas izglītība. Vislielākais maksas studentu īpatsvars ir sociālajās zinātnēs.
    Nepārdomāta situācija ir par augstskolu fakultāšu lietderību. Piemēram, Rīgā ir LU pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte, kurā studē vairāk nekā 3700 studenti un vienlaikus izglītības programmas piedāvā citas augstskolas - Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, kā arī Liepājas Universitāte un Daugavpils Universitāte.
    Izvēloties augstskolu jāapzina to darbība, mācībspēku skaits un kvalitāte.
    Neatbilstoša ir studentu skaita un akadēmiskā personāla attiecība valsts augstskolās ir 18:1, LU – 25:1; LLU – 23:1. Juridisko personu dibinātās augstskolās šis rādītājs ir - 38: 1., bet Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstkolā - 46:1.

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
21. dusmigais 2010. g. 17. martā, 08:38

    kada motivacija?? ja saproti, ka darba nebus, jo bezdarbs ir oi oi oi , cik augsts, plus te darba tirgus ir mazs, gribedami visi darbu nesamekles sava specialitate
    un trakaiakais, 1-3 lekcijas diena, dienas 2 brivas, bet maksta tak vajag par pilnu laiku itka.... butu tad 4 gadu vieta visu 2 gadus saliku6i, ja lekcijas katru dienu liktu....
    ka ari kada jega no tiem profesoriem(ne visi , bet liela dalja) nolasa monotoni savus konspektus..kada jega iet uz lekcijam????
    ja katru gadu tas pats, un glupij jaiekalj teorija, kas prakses pralstiski nav vajadziga, bet pasai praksei maz veltits macibu procesa
    
    ta ka kur tad to motivaciju lai rod?

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai

« iepriekšējais 1 2 3 nākamais »