Zurofs šonedēļ uzturējās Latvijā, piedalījās holokausta izpētes konferencē un nosodīja 16.marta leģionāru gājienu.

Konferencē izskanējušo ebreju organizāciju noraidošo attieksmi pret ES Parlamenta iniciatīvu pielīdzināt nacisma un komunistiskā režīma noziegumus Zurofs komentē atturīgi: "Es teiktu citādi: Prāgas deklarācija ir ļoti problemātisks, ļoti bīstams dokuments. Mēs esam iesaistījušies procesā, kura mērķi ir panākt, lai līdzīgas rekomendācijas netiktu pieņemtas."

Nacisma un komunisma noziegumi ir atšķirīgi

Viņš uzskata, ka nacisma un komunisma noziegumi ir atšķirīgi, "tāpat kā āboli atšķiras no apelsīniem".

Zurofs nenoliedz, ka komunisma noziegumi ir drausmīgi,

no komunistiskā režīma cieta miljoniem iedzīvotāju, un viņi pelnījuši līdzjūtību un šo noziegumu atzīšanu. "Bet tas nenozīmē, ka pret viņiem īstenots holokausts. Daudzu iemeslu dēļ holokausts ir kaut kas pilnīgi atšķirīgs," uzsver Zurofs un piebilst, ka nekādā gadījumā nevēloties mazināt komunistiskā režīma noziegumu svarīgumu vai nerespektēt upuru ciešanas, un visi centieni nosodīt komunistiskā režīma noziegumus pelna cieņu.

Atzīst, ka ne visi leģionāri vainojami holokaustā

 

Attiecībā uz Latviju un heroizēšanu Zurofs kā spilgtu piemēru minēja 16.marta "SS Latviešu leģiona gājienu! Latviešu SS leģionā bija cilvēki, kuri pirms leģiona izveidošanas bija iesaistīti ebreju slepkavībās. Ar to domāju Arāja komandu, [nacistiskās Vācijas drošības dienestā] SD dienējušos."

Zurofs atzīst, ka īsti nezinot, kas iet pie Brīvības pieminekļa atcerēties savus kritušos biedrus. "Es nezinu, kas 16.martā dodas gājienā, es šos cilvēkus nepazīstu. Īstais jautājums ir: kurus jūs gribat atzīt par šodienas varoņiem? Cilvēkus, kuri cīnījušies par Trešo reihu? Jūs, cik gribat, varat viņus saukt par Latvijas brīvības cīnītājiem, bet viņi cīnījās par nacistu uzvaru Eiropā," saka Vīzentāla centra vadītājs.

Vēlāk gan viņš piebilst, ka "ne viņi visi vainojami holokaustā. Es zinu vēsturi." Zurofs nepiekrīt, ka viņu uztraucot bijušo leģionāru piemiņas pasākumi Latvijā. "Tā ir jūsu interpretācija, es tā neesmu teicis," sacīja Vīzentāla centra vadītājs.

Zurofs intervijā mēģina pārliecināt, ka Latvijā tiek ignorēti fakti, kas nav patīkami. "Mana pretestība šim gājienam balstīta uz faktu, ka šie cilvēki ir cīnījušies par nacistiskās Vācijas uzvaru. Nesaku, ka savulaik situācija Latvijā bija vienkārša vai ka cilvēkiem nebija jāizdara grūta izvēle. Bet nesauciet par varoņiem tos, kas izdarījuši nepareizu izvēli," sacīja Zurofs.

Viņaprāt, atzinība pienākas tiem, kas cīnījušies sabiedroto pusē. "Viņi cīnījās pret fašismu, kas sakāva visļaunāko režīmu cilvēces vēsturē, un par to viņiem pienākas atzinība," uzskata Zurofs.

Zurofs atzīst Latvijas okupācijas faktu

Vīzentāla centra direktors atzīst Latvijas okupācijas faktu, taču viņš pieļauj sadarbības iespējas ar Krievvalodīgo ebreju vispasaules kongresa prezidenta Borisa Špīgela iecerēto vispasaules antifašistisko fronti.

"Tas atkarīgs no tā, kāda šī fronte būs, kāds būs tās darbības plāns. Vienīgais jautājums, par ko šodien spriežam, ir holokausta vēstures izkropļošana. Sadarbība ar vispasaules antifašistisko fronti ir iespējama, lai cīnītos pret holokausta vēstures izkropļošanu, bet

neatbalstīsim nekāda veida fantāzijas, ka Latvijā it kā nebija padomju okupācijas,"

piebilst Zurofs.

Par Latvijas līdzdalību holokaustā - nelokāms!

Simona Vīzentāla centra vadītājs ir nelokāms, runājot par holokaustu Latvijā; viņaprāt, Latvijā bijis "ārkārtīgi liels vietējo kolaboracionistu skaits, kuri aktīvi piedalījās vietējo ebreju un no ārvalstīm deportēto ebreju masveida iznīcināšanā".

Pēc Latvijas vēsturnieku aprēķiniem, Arāja komandā un palīgpolicijā kopā bija ap 1000 cilvēku. Salīdzinot ar aptuveni diviem miljoniem Latvijas iedzīvotāju, tā ir pavisam neliela sabiedrības daļa.

"Neviens nezina precīzu skaitli, un runa ir par simtiem un simtiem kolaboracionistu SD, vietējā policijā, Arāja komandā. Lietuvā šie skaitļi ir lielāki - ja nu jums tas ļauj justies labāk," sacījis Zurofs un piebildis, ka ar Vācijas apmēriem Latvija nav salīdzināmi.

"Tas nav salīdzināmi, jo Latvija ir maza valsts. Bet arī Latvijā šis skaitlis ir ārkārtīgi liels. Jums patiktu domāt, ka šajos noziegumos vainojama tikai neliela sabiedrības daļa. Manā vērtējumā šis skaitlis ir lielāks," sacījis Zurofs un apgalvo, ka viņa rīcībā esot fakti, kas to apgalvo.

Simona Vīzentāla centrs 2002.gadā Latvijā sāka akciju "Pēdējā iespēja", solot 10 000 ASV dolāru atlīdzību par informāciju, kas palīdzētu pie atbildības saukt holokausta noziegumos vainīgos.

Zurofs norāda, ka šajā akcijā viņi uzzinājuši 46 aizdomās turamo vārdus, informācija par 13 personām tika iesniegta prokuratūrā, taču tiesas procesi nav sekojuši. "Bet tas nenozīmē, ka Latvijā nav iedzīvotāju, kas savulaik nogalinājuši ebrejus," ir pārliecināts Zurofs.

13 gadījumos Vīzentāla centrs uzskatījis, ka ir iemesls lūgt prokuratūrai sākt izmeklēšanu. Lielākajā daļā gadījumu sniegtā informācija neesot bijusi tik pamatota, tāpēc nolemts 33 gadījumos nelūgt sākt izmeklēšanu. "Bet, tā kā neviena persona netika tiesāta, Latvijā neviens iedzīvotājs, kurš sniedza informāciju, nesaņēma izsludināto atlīdzību," stāsta Zurofs un piebilst, ka kopumā "daudzi, bet ne visi vainīgie tika notiesāti. Neviena sistēma nav pilnīga, tas gluži vienkārši nav iespējams. Jārēķinās, ka akciju sākām 2002. gadā, nevis 1952. vai 1962. gadā, kad tā varētu būt bijusi sekmīgāka."