Februārī pēc izskanējušām ziņām par 7,4 miljonu dokumentu nozagšanu no VID datubāzes, masu saziņas līdzekļi rakstīja, ka šur tur valsts iestādēs amatpersonas arī pieticīgajos laikos saņem itin pieklājīgas algas. Amatpersonas vai nu skaidroja, ka algas tomēr ir krietni samazinātas, vai arī neteica neko. Ja neskaita regulāros masu saziņas līdzekļu vēstījumus par kārtējā uzņēmuma algu sarakstiem, kas publicēti internetā, būtiskas pārmaiņas nenotika. Varētu pat teikt, ka sekas šim skandālam bija visai mazas.

Tas tā bija līdz pagājušajai nedēļai. Neo tika aizturēts, bet dienu vēlāk atbrīvots, viņam kā drošības līdzeklis piemērots uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā. Raidījuma "De facto" žurnālistes Ilzes Naglas dzīvoklī veikta kratīšana, kas izraisīja pārmetumus par vēršanos pret žurnālistiem. Policija pēcāk gan skaidrojās, ka kratīšanai nav nekādas saistības ar vārda brīvību un centieniem to ierobežot. Kratīšana esot notikusi nevis, lai uzzinātu žurnālistes informācijas avotu, bet gan uz aizdomu pamata, ka žurnālistes datorā un citos datu nesējos ir atrodami no VID nokopētie faili. Tomēr policijai vajadzēja zināt, ka notikušais izskatīsies pēc mēģinājuma pašiem uzzināt to, ko likums I. Naglai kā žurnālistei ļauj viņiem nestāstīt.

Pēc šiem notikumiem uzradās Neo jaunie "draugi". Tautas partija kopā ar citām opozīcijas partijām LPP/ LC un "Saskaņas centru" ir ierosinājusi izteikt neuzticību iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei. Tautas partijas līderis Andris Šķēle ir publiski kritizējis iekšlietu struktūru vēršanos ne tikai pret I. Naglu, bet arī norādījis uz senākiem gadījumiem, piemēram, Ventspils augstskolas lektora Dmitrija Smirnova arestu pēc tam, kad viņš bija izteicies par lata devalvāciju. Viņš gan aizmirst, ka represīvo struktūru darba stils nav pašreizējās valdības kaldināts. Piemēram, Kalvīša laikā drošības policija 2007. gadā uzmeklēja pensionāri, kas premjeram bija uzrakstījusi dusmīgu vēstuli, un aicināja tādas vēstules vairs nerakstīt.

Savukārt Saeima tanī pašā nedēļā veikli pieņēma grozījumus likumdošanā, kas paredz valsts un amatpersonu algas publicēt šo iestāžu interneta lapās. Jau februārī pēc VID datu publiskošanas deputāti sāka apspriest un aprīlī pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredzēja iestāžu tīmekļa vietnēs publicēt darbinieku algu sadalījumu pa amata grupām. Deputāti, pieņemot likumu grozījumus, arī gribēja būt kā Neo un turpināt viņa iesākto, cerībā, ka tauta šos pūliņus novērtēs.

Līdzīgi arī mazās partijas pauž atbalstu Neo, lai stāstītu, cik ļoti nepiekrīt valsts varas rīcībai un mēģinātu sevi parādīt labā gaismā. Piemēram, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija viņa veikumu ir nodēvējusi par "pilsoniskās līdzdalības paraugu katram Latvijas iedzīvotājam". Arī partija "Visu Latvijai!" ir pieteikusies par Neo aizstāvētāju, paziņojot, ka viņa nodarījums ir noticis sabiedrības interesēs.

Tam, ka Neo VID sistēmā iekļuva bez tās uzlaušanas, nav lielas ietekmes uz to, vai sabiedrība Neo atbalsta. Cilvēku atbalstu Neo nodrošina uzskats, ka viņš ir rīkojies "sabiedrības interesēs", nevis, ka viņš patiešām neko pretlikumīgu nav darījis. Savukārt "sabiedrības intereses" ir manipulatīvs jēdziens. Galu galā, arī policija, kas veikusi kratīšanas un bija arestējusi Neo, ir pārliecināta, ka rīkojas sabiedrības interesēs. Ir tikai loģiski, ka varas iestādes interesējas par šo cilvēku un vēlas noteikt, vai viņš, iegūstot datus, nav pārkāpis likumu. Saprotams, ka līdzīgu un vēl lielāku interesi būtu pelnījuši daudzi citi, kas iesaistīti šai lietā - atbildīgie gan par VID datorsistēmas drošību, gan par amatpersonu algām.

Neo izdarītais vērtējams pozitīvi. Viņš ir panācis pārmaiņas, kuras pašas no sevis nebūtu ieviesušās. Savukārt politiķu reakcija parāda viņu liekulību. Viņi mēģina iegūt pluspunktiņus, nostājoties populārā viedokļa un Neo atbalstītāju pusē. Politiķi, kas nu sarosījušies, nav paši strādājuši, lai nepieļautu aplamas situācijas, kuras radušās šajā lietā. Viņi tikai izmanto Neo, lai stāstītu, ka viņi jau nu gan nebūtu rīkojušies tā, kā rīkojas pie varas esošie politiskie konkurenti, kuri pieļāvuši kļūdas. Tomēr savus vārdus viņi pierādīt nespēj, jo šie izteikumi ir tikai politisku izdevību un pretinieku kļūdu izmantošana, tie nepierāda, ka viņi paši spētu nebūšanas novērst.