Latvijas kredītmenedžmenta kompānija "Balt Risk" un tās mātesholdings IGK AG no Vācijas ir izanalizējuši un izveidojuši to iemeslu reitingu, kurus parādnieki visbiežāk izmanto, lai skaidrotu, kāpēc viņiem nav naudas parāda atmaksai vai arī kāpēc to nav iespējams atmaksāt tieši šobrīd.
Debitori izdomā īstus blēņu stāstus un šķietami attaisnojošus iemeslus
Populārākie iemesli, ko Latvijas debitori min sarunā ar inkaso speciālistiem:
|
Nr. |
Juridiskas personas |
Fiziskas personas |
|
1 |
Mums pašiem nemaksā partneri, pircēji vai arī maksā ar lielu kavēšanos. |
Nav darba. |
|
2 |
Kontus bloķējusi nodokļu inspekcija, banka, līzinga kompānija utt. |
Nav naudas, īpašuma, mantas. |
|
3 |
Maksātnespēja de facto vai de jure. |
Paša parādnieka vai kāda viņa tuvinieka slimība. |
|
4 |
Neveicas ar noietu, precei patlaban ir nekonkurētspējīga cena. |
Tādus dokumentus redzu pirmo reizi, nevienam neko neesmu parādā.
|
|
5 |
Kompānija izdzīvo, pateicoties nelieliem pasūtījumiem, no darbiniekiem palicis tikai direktors „ar mobilo telefonu”. |
Es taču atteicos no pakalpojuma saņemšanas. Uz kāda pamata es saņemu rēķinu un kāpēc ir aprēķināti soda procenti? |
|
6 |
Plānojām saņemt kredītu, taču banka atteica. |
Tiklīdz dzīve kļūs labāka, samaksāšu, taču prognožu nav. |
|
7 |
Mēs neesam saņēmuši rēķinu. |
|
|
8 |
Kompānijas šefa patlaban nav birojā. |
|
Nav teikts, ka dažādu iemeslu izgudrošana norāda uz to, ka debitors rezultātā parādu nesamaksās.
Bieži vien firmas cenšas elementāri novilcināt laiku, lai atrisinātu pašreizējās finansiālās grūtības, tostarp arī akūto apgrozījuma līdzekļu deficītu. Nevēloties krist kaunā, firma atsaucas uz šķietami attaisnojošiem iemesliem (nav saņemts rēķins, grāmatvedis ir atvaļinājumā, šefs devies komandējumā utt.)," viņa turpināja."Runājot par privātpersonām, jāteic, ka izplatīta ir situācija, kad cilvēks ir nolēmis atteikties no interneta provaidera vai telefona operatora pakalpojumu saņemšanas, taču informējis par to tikai mutiski, nevis noformējis oficiālu dokumentu. Un tad brīnās, ka viņam iekrājies parāds," kompāniju pārstāve raksturoja biežas situācijas.
Populārākie argumenti, kurus kā attaisnojošu iemeslu izmanto firmas–debitori NVS valstīs (galvenokārt Krievijā un Ukrainā):
1. Beidzies valūtas darījumu pases derīguma termiņš.
2. Liela valūtas kursa atšķirība preces iegādes un maksāšanas brīdī, tāpēc gaida valūtas kursa krišanos.
3. Bilancē parāda nav.
4. Mēs preci neesam saņēmuši, ar kreditora preci strādājam tikai ar starpniekiem.
5. Gaidām vēlēšanas un turpmāko politisko virzienu valstī.
Kā komentē?
„Atšķirībā no Latvijas Krievijas un Ukrainas uzņēmumiem, veicot eksporta–importa operācijas, ir jānoformē valūtas darījuma pase. Ja beidzies tās derīguma termiņš, bet kreditors maksājumu nav saņēmis, segt parādu tiešā veidā ir ļoti problemātiski. Bieži vien mums vienkāršāk ir saņemt no parādnieka summu rubļos un tad samaksāt kreditoram valūtā. Ar parādniekiem no Āzijas valstīm ir vēl sarežģītāk, jo to likumdošana prasa vispirms konvertēt valūtu, kuru var gaidīt mēnešiem un pat gadiem ilgi," Seržante klāstīja.
"Daudzi Krievijas un Ukrainas uzņēmumi atsakās operatīvi dzēst parādu krasā valūtas kursa svārstību periodā. Situāciju Krievijā un Ukrainā sarežģī arī pastāvīga dažādu shēmu izmantošana, kad preces saņēmējs ir viena kompānija, bet maksātājs – cita," viņa norādīja un vērsa uzmanību, ka ļoti daudzos gadījumos šī „cita” ir ārzonas firma, bet piedzīt parādu no ārzonas ir gatavās galvassāpes.
Kompāniju pārstāve uzsvēra: "Mūsu prakse liecina, ka parādnieks ķeras pie kreatīviem līdzekļiem un izgudro atrunas tajos gadījumos, kad parāda atmaksas noregulēšanas jautājums vairs nav tikai kreditora un debitora divpusēja lieta. Tajā ir iesaistījusies trešā persona, kurai kaut kas ir jāatbild un kura neliksies mierā, līdz būs gūta skaidrība par parāda atmaksu."
Apkopojot populārākās atrunas, akcents tika likts uz parādniekiem – juridiskām personām Latvijā un NVS valstīs (pirmām kārtām Krievijā un Ukrainā). Kopumā "Balt Risk" un IGK speciālisti atlases kārtībā izpētīja aptuveni trīstūkstoš kompāniju un pusotra tūkstoša privātpersonu sniegtās atbildes no 2009. gada līdz 2010. gada maijam.
