Ikdienā palīdzot kredītņēmējiem aizstāvēt savas tiesības, redzams, ka kredītņēmēji baidās no tiesu izpildītājiem, uzskatot, ka tie atņems visu un nepaliks līdzekļi ģimenes uzturēšanai. Šāds uzskats ir mīts, ar zināmu patiesības devu. Dažreiz tiesu izpildītāji neievēro noteiktos ierobežojumus- informācijas trūkuma dēļ. Šo iztrūkstošo informāciju tiesu izpildītājam var iesniegt pats kredītņēmējs.
Tiesu izpildītāji ir daļa no tiesu sistēmas un viņiem savā darbībā strikti ir jāievēro normatīvo aktu prasības. Pieredze rāda, ka visbiežāk kredītņēmējiem nekādi papildu īpašumi un uzkrājumi nav un veicot piedziņu tiesu izpildītājam atliek ķerties tikai pie kredītņēmēja algas.
Nezinot informāciju, kas ierobežotu piedziņas apmēru no algas, tiesu izpildītāji ignorē Civilprocesa likuma 594. pantu, kurš nosaka, ka
no algas maksimums var atvilkt 30% ja ir piedziņa par vienu parādu,
bet ja par vairākiem tad līdz 50%. Daļa tiesu izpildītāji šo normu apiet- darba vietā ieturot atļauto daļu un darba devējam ieskaitot naudu kontā veicot papildu piedziņu uz šo pašu algu. Tiklīdz alga ir kontā, tā tiesu izpildītāji to vairs neuzskata par darba algu no kuras piedziņas jāievēro ierobežojums, bet gan par līdzekļiem kredītiestādes kontā- kuru ieturēšanai nekādu šķēršļu nepastāv.
Kāda izeja?
Līdz ar to viena izeja ir pelnīt pietiekami daudz, lai no algas atvelkot atļauto daļu, ģimenes uzturēšanai paliek pietiekami daudz. Ja alga ir 2000 lati, tad ieturot maksimāli atļautos 50% ģimenei joprojām paliek 1000 Ls. Diemžēl salīdzinoši lielo algu pelnītāju nav daudz.
Nevar arī aizmirst, ka Civilprocesa likuma 1. pielikums paredz, ka
uz parādnieku iztikai jāatstāj 180 Ls mēnesī, par katru apgādībā esošo personu šī summa jāpalielina par 180 ls.
Ja ģimenē ir viens pelnītājs un 2 apgādājamie, neko pat nevar piedzīt, ja alga ir (3x180) 540 ls mēnesī.
Tomēr tiesu izpildītāji par piedziņu arī vēlas nopelnīt savu algu, kas ir tieši proporcionāla piedzītajai summai, un tādēļ viņiem gadās „nepamanīt” dažus faktus, piemēram, ka ienākumi bankas kontā uz kuru vērš piedziņu ir tā pati darba alga, no kuras atļauto daļu jau ieturēja, darba devējam izmaksājot algu.
Pirms tiek uzsāktas izpildu darbības tiesu izpildītājs parādniekam nosūta uzaicinājumu saistības nokārtot labprātīgi. Saņemto uzaicinājumu lielākā daļa vienkārši ignorē, jo samaksāt tāpat nevar. Tomēr šādi rīkoties (ignorēt) nav pareizi un gudri.
Saņemot šādu paziņojumu, parādniekam vajag informēt tiesu izpildītāju, par savu ienākumu apmēru mēnesī un to avotu. Jāvērš tiesu izpildītāja uzmanība, ka ienākumi , kas ienāk kontā noteiktā laika periodā no konkrēta maksātāja (darba devēja) ir darba alga, no kuras atļautais apmērs ir atvilkts pirms algas pārskaitīšanas. Tādēļ tiesu izpildītājam nav tiesību vērst papildu piedziņu uz šo parādnieka ienākumu atlikumu.
Tiesu izpildītājam jādara zināms personu skaits, kas atrodas apgādībā.
Tādēļ pieprasot nevērst piedziņu uz algas apmēru, kas nepārsniedz 180 latus x personas, kuras tiek apgādātas no konkrētās algas.
Ja tiesas izpildītājs izliekas nesaprotam, tad noteikti par viņu ir jāraksta sūdzība tiesu izpildītāju padomei, tieslietu ministram un jālūdz, lai viņi palīdz saprast tiesu izpildītājam viņa rīcības nepareizību- vajadzības gadījumā saucot pie disciplināratbildības. Risinājums tendēts uz tiesu izpildītāja publisku kaunināšanu – mēdz būt gana efektīvs.
Dažas viltības...
Par tiesu izpildītāju var iesniegt sūdzību arī tiesā, taču par to ir jāmaksā valsts nodeva 15 Ls.
Piedziņu var samazināt arī ar dažādām viltībām, ja jau banka nav un nebija diez cik atsaucīga arī kredītņēmējiem ir tiesības tādiem būt. Ja tiesu izpildītājs piedzen pārāk daudz, ģimenes ietvaros var izmantot nelielu viltību, piemēram, māte ceļ prasību pret tēvu par uzturlīdzekļu piedziņu bērnu uzturam. No algas piedzītā summa tiek sadalīta starp kreditoriem ievērojot noteiktu kārtību- prioritātes. Tā kā uzturlīdzekļu piedziņa ir pirmā prioritāte, līdz ar to piedzenot un samaksājot uzturlīdzekļus, bankai kopējā katlā var palikt stipri mazāk vai vispār nekas, līdzīgi ir arī darba algām darbiniekiem.
Galu galā arī neaizmirsīsim, ka arī tiesu izpildītāji ir tikai cilvēki, kuri pilda savu pienākumu. Bez šīs profesijas nav iedomājama tiesiska valsts, jo nebūtu neviena, kas piespiedu kārtā varētu izpildīt mums labvēlīgus tiesas spriedumus. Taču vajadzības gadījumā nevajag kaunēties pieprasīt precīzu kārtības ievērošanu.