Žēl, ka Latvijas krievvalodīgie agrāk nav iesaistīti Latvijas valdībā un valsts attīstībā nav spēlējuši izšķirošāku lomu, jo tas, ka ievērojama pilsoņu daļa viņu tautības vai kāda cita iemesla dēļ netiek valdībā, nav dzīvot spējīgs variants, paužot savu personīgo viedokli, intervijā "Latvijas Avīzei" sacījis Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš.
"No savas pieredzes citās valstīs saku: ja ievērojama iedzīvotāju daļa jūtas aizvainota par to, ka nav varējuši piedalīties valsts pārvaldē, tad šāds aizvainojums nav veselīgs un kaut kas ir jādara," uzsvēris Kažociņš. "Diemžēl pie mums Latvijā nav izveidojusies normāla politiskā sistēma ar kreiso, tas ir, sociālisma atbalstītāju, nometni un konservatīvajām un liberālajām partijām, kuras varētu piesaistīt pilsoņus neatkarīgi no viņu tautības. Diemžēl ir partijas, par kurām vismaz līdz šim balsojuši tautības dēļ. Tās nav iesaistītas valdībā, un tas ir bīstami."
Lūgts novērtēt "Saskaņas centra" (SC) līdera Jāņa Urbanoviča izteikumus: ja pēc vēlēšanām koalīcijā nebūs SC, Latvijā varot sākties tādi asiņaini notikumi, kādi bija Kirgizstānā, Kažociņš uzsvēris, ka "SAB nejaucas iekšpolitikā", tomēr esot fakts, ka pirms vēlēšanām politiķi "mēdz teikt daudz ko, pat to, ko varbūt vēlāk nožēlo".
"Domāju, ka Urbanoviča kungs ir spējīgs politiķis, kurš parasti rūpīgi apsver, ko saka. Man nav iemesla domāt, ka viņa sacītais būtu tiešā veidā saistāms ar Krievijas Federācijas apdraudējumu Latvijas Republikai," teicis SAB vadītājs.
Kažociņš gan atzinis, ka Krievijas ārējās izlūkošanas dienesta SVR interese par Baltijas valstīm ir liela. "Zinām par plaši izskanējušo Hermana Simma gadījumu. Simmam maksāja ne īpaši lielas, tomēr ievērojamas summas, un tā daļēji bija viņa motivācija strādāt Krievijas ārējās izlūkošanas dienesta SVR labā. Simma gadījums parāda, ka SVR ir ārkārtīgi ieinteresēts Baltijas valstīs, un ne vien par to, kas notiek Igaunijā… SVR aktivitātes ar Simmu fiksētas arī Latvijā."
"Tuvināšanos ar Krieviju redzam ES un NATO. Arī Latvijā ir skaidrs, ka ar Krieviju mums visu laiku būs jārēķinās. Tādēļ mūsu interesēs vēl jo vairāk ir, lai Latvijas attiecības ar Krieviju būtu labas, korektas un, ja iespējams, draudzīgas. Un, ja iespējams, balstītas uz kopējām vērtībām," piebildis SAB vadītājs.
Runājot par izlūkošanu, Kažociņš atzīmējis, ka ap 90% informācijas, kas ir vajadzīga mūsu valsts amatpersonām valstiski svarīgu lēmumu pieņemšanai, ir pieejama bez specdienestu līdzdalības, jo tā ir publiska. "Varbūt tā nav atbilstoši apkopota, tāpēc jāseko līdzi jautājumiem, kuri Latvijai svarīgi, un šī informācija jāapkopo. Bet atlikušos 10% informācijas var iegūt tikai ar dienestu palīdzību. Tā ir svarīga informācija, kas izskaidro, kāpēc un kā viss notiek. Salīdzinot ar teātri, šie 90% informācijas ir kā skatuves iekārtojums, dekorācijas, ko skatītājs redz pēc priekškara pacelšanas. Bet, kamēr nav uz skatuves uznākuši aktieri - trūkstošie 10% informācijas - nav saprotams, kāpēc dekorācijas izraudzītas tieši tādas."
"SAB jāspēj atklāt iemeslus, skaidrojumus, kāpēc lietas notiek tieši tā, un savā ziņā tas līdzinās žurnālista darbam. Redzam arī, ka izlūki no valstīm, kuras nav ES un NATO dalībvalstis, Latvijā vāc līdzīga rakstura informāciju, kādu vāc žurnālisti, bet - ar citādām metodēm," piebildis Kažociņš.
