Daudzus neinteresē iemesli un cēloņi, bet gan apziņa, ka līdz 2011.gada 1.jūlijam netiks piemērots akcīzes nodoklis dabasgāzei. Šķietami uzmundrinoši, ka no 1.septembra tas nozīmē 3-5% samazinājumu galapatērētājiem, kas minimāli, tomēr atvieglos rēķinus par apkuri. Šāda likumdevēju iniciatīva ir laba un atbalstāma, tomēr nedrīkst ignorēt apstākļus, kādos šie grozījumi ir radušies un kādēļ tie ir atcelti tieši tagad.
Septembrī liela daļa mūsu valsts darbspējīgo atgriežas no atvaļinājumiem, bērni sāk skoloties, silto laiku nomaina vēsāks, vēstot par rudens tuvošanos un apkures sezonas drīzo sākšanos. Skolas soma jāpiepilda, jāplāno augošo apģērbšana ziemas sezonai. Patīkams mazumiņš ir dabasgāzes akcīzes nodokļa atlikšana līdz 2011.gada 1.jūlijam.
Palielina nodokļu slogu, lai pēc tam atceltu
Atliekot dabasgāzes akcīzes nodokli, valsts varētu zaudēt nodokļos ne mazāk par 3-4 miljoniem latu līdz nākamajai vasarai, kad nodokli atkal plānots ieviest. Tomēr svarīgāk būtu apjēgt, ka dabasgāzes akcīzes nodokļa atlikšana ļaus valstij un pašvaldībām samazināt neparedzētos izdevumus, kas būs jāatlicina iedzīvotāju siltumenerģijas parādsaistību segšanai.
Bet akcīzes nodokļa atlikšanas iemesls nav rūpes par iedzīvotājiem.
Ir nejēdzīgi uzlikt lielākus nodokļus, tajā pašā laikā labi apzinoties, ka liela daļa iedzīvotāju nespēs samaksāt sadārdzinātos apkures rēķinus. Vēl pieskaitiet klāt dāsno 30% sadārdzinājumu dabasgāzes tarifiem šai apkures sezonai, summas katram iedzīvotājam sanāk apjomīgas un daudzos gadījumos – neiespējami apmaksāt.
Dabasgāzes akcīzes nodoklis eksistēja tikai divus mēnešus, no 1.jūlija līdz 30.septembrim, kas liek aizdomāties par varas partiju patieso motivāciju, kacinot sabiedrību ar nodokli, kas tiek atcelts mēnesi pirms parlamenta vēlēšanām. Par šo nodokli sprieda jau pirms 2010.gada budžeta apstiprināšanas pērn rudenī, nosakot ieviešanas laiku – šā gada 1.jūlijs. Kas liedza šā pusgada laikā izsvērt un apzināt iedzīvotāju maksātnespēju?
Kāds ir patiesais iemesls?
Izdevīgi radīt šķietamus atvieglojumus iedzīvotājiem
Saeima ar iniciatīvu atlikt akcīzes nodokli dabasgāzei tagad spoguļojas sabiedrības priekšā. Šo 20 gadu laikā varas gaiteņos ir izveidota un piekopta sistēma, kur ir izdevīgi pieņemt likumus un grozījumus, apzināti tos iedēstot kroplus un nespējīgus. Izjādes uz balta zirga sākas, kad sasteigtie un bargie likuma panti tiek mīkstināti, šajā gadījumā radot šķietamas uzvaras garšu mūsu maciņos.
Minētā prakse likumdevēju varas gaiteņos šķietami attaisnojas tieši priekšvēlēšanu laikā, kad savārītā putra tiek skaļi izstrēbta, nopietni raucot pieres - atceļot pašu lēmumu. Deputātu apmierinātība par it kā labi padarīto darbiņu pārvēršas pašapmierinātībā ar sevi, redzot izredzēto un mesiju pirmajā vai partijas personā.
TVNET rakstu komentāros bija kāda norāde: "Tas taču ir forši, (..) ka Saeima pirms gada vai desmit pašu pieņemtos sviestainos lēmumus vēlas pārvērst par labajiem, vai tad tā nav?..." Tomēr šeit svarīgi būtu atzīmēt - atliktais akcīzes nodoklis dabasgāzei pilnīgi neko nemainīs mūsu slēgtajā gāzes un elektrības tirgū.
Vienoties ar Gazprom par labākām "gāzes cenām" ir blefošana
Latvijā nav atvērts enerģētikas tirgus, lai cik pārliecināts par to bija aizdomās turētais bijušais Latvenergo šefs Kārlis Miķelsons, kura vadītais uzņēmums iepērk miljoniem kubu dabasgāzes no Gazprom vasaļa Latvijas Gāzes - elektrības ražošanai. Dabasgāzes tirgus Latvijā ir radīts vienam spēlētājam – Latvijas Gāzei. Un, lai nākamā sasaukuma Saeimai nerastos kārdinājums atvērt enerģētikas tirgu Latvijā, pašreizējā Saeima ar Arti Kamparu priekšgalā par to parūpējās, nosakot dabasgāzes tirgū liegumu ienākt konkurentiem līdz pat 2014.gadam.
Ja mūsu ekonomikas ministrs Artis Kampars būtu spējīgāks un uzņēmīgāks, varētu pieļaut teorētisku iespējamību, ka politiskās sarunas ar Gazprom par izņēmuma statusa piešķiršanu Latvijai būs kaut vai daļēji veiksmīgas. Un arī tad tas liecinātu drīzāk par naivu situācijas neizpratni. Krievija nav un nekad nebūs ieinteresēta kompromisam ar Latviju, runājot no spēka pozīcijām.
Tikpat nepamatots ir pieņēmums, ka promaskaviskās partijas Latvijā, tiekot valdībā, spēs mainīt esošo lietu kārtību, pat ja to ļoti vēlēsies. Mūsu valdības vīri, kopš Latvijas Gāzes privatizācijas 90-to vidū, paši ir aktīvi rūpējušies, lai izpatiktu Gazprom, aktīvi liekot šķēršļus alternatīvu enerģijas avotu attīstībai Latvijā. Savukārt esošais tirgus ekoloģiski relatīvi tīriem enerģijas avotiem, tika sadalīts priekšlaicīgi vairāk kā pirms 10 gadiem.
