Pirms kāda laika portāls TVNET publicēja vairākus materiālus saistībā ar Latvijas karavīriem starptautiskajās misijās. Ņemot vērā lasītāju lielo interesi, bijušais karavīrs Guntars Jansons piekrita TVNET pastāstīt par pieredzēto, ne tikai karojot tūkstošiem kilometru aiz Latvijas robežām, bet arī tepat mūsu valstī. Bijušais armijnieks atklāti runā par dažādām, viņaprāt, nepareizām lietām Latvijas armijā. Arī Aizsardzības ministrijā daudzos jautājumos piekrita Guntaram.
Latvju karavīriem astronautu zābaki (210)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pārdomājot manis jau runāto (skat. resursus), nevarēju saprast, ko es peros armijas dēļ, es taču no tās esmu prom. Bet tad, izlasot NBS komandiera Raimonda Graubes rakstu par to, lai tagad valdība lemj, kur un ko apgriezt NBS, manī pamodās svētais sašutums.
Ja armiju iedomājas kā lielu saimniecību, tad tās komandieri kā saimniecības vadītāju. Šāda nespēja redzēt elementāras lietas, kas noved armiju līdz kliņķim, ir visnotaļ apbrīnojama. Sāksim ar dažām no tām.
Leišu sausā pārtika
Lai gan biju armijā tikai seržants, jau dienesta laikā mani pārņēma daži jautājumi, uz kuriem nekad netika sniegtas atbildes. Kur aiziet aizsardzības budžets? Es tad vēlētos padalīties manā neskaidrībā.
Atlaiž vecos lietaskokus
Vai tiešām jāatlaiž no armijas neskaitāmi ļoti pieredzējuši virsnieki un instruktori ar mistiskiem iemesliem - jaunībā sagrēkojies, lai gan savu lojalitāti valstij un armijai pierādījis, vēl padsmit gadus teicami dienot un piedaloties misijās, instruktors un virsnieks neder nekam? Kaut vai Aizsardzības ministrijā? Tur der no institūtiem uz praksi atnākuši studenti, kas pēc prakses paliek Aizsardzības ministrijā, bet vairāku gadu laikā nespēj iemācīties pat atšķirt pakāpes.
Kaut vai amatos, kas pielaides neprasa? Vai ir vispār apjausma, cik šādi gājieni izmaksā armijai? Nu parēķināsim, ņemot par piemēru instruktoru, teiksim, seržantu. Lai karavīru apmācītu līdz seržantam, jāpaiet minimums (normatīvajos aktos noteikts) astoņiem gadiem.
Jāizmet nenormāla kaudze naudas, to apmācot, sūtot misijās, lai gūst pieredzi.
Un tagad sarēķinām, cik izmaksājis jau vecais, atlaistais, un jauna sagatavošana? Algas, ekipējums, apmācības, izšautā munīcija, lietotais speciālais ekipējums, ar dažādiem pasniedzējiem dažādos kursos pavadītais laiks. Un vēl nav teikts, ka šis jaunais cilvēks vispār būs derīgs instruktora amatam.
Paņemsim virsnieku skaitu armijā, tas ir absurds, kāda nav nekur citur pasaulē. Mums uz katru vienu karavīru ir divi virsnieki. Mums pat elementāriem klerka amatiem (pēc NATO standarta) ir virsnieku amati salikti. Vai tiešām šie dažādie speciālisti nevar būt kaprāļi, virsseržanti, bet tā vietā atrodas kapteiņi, majori? Cik tad ir atalgojuma starpība? Cik būtu ietaupījums, ja visu saliktu pa vietām?
Nelietderīga auto izmantošana
Visi redz un zina, ka armijā ir iespējams uz ielas ieraudzīt visas Latvijā sastopamās vieglās automašīnas ar valsts numuriem, kas sākas ar LA. Esmu redzējis citās valstu armijās, ka viņi pieturas pie vienas vai divām noteiktām markām, jo izmaksas krietni lētākas, plus viss armijas transports darbojas ar vienu degvielu, plus ir iespējams noslēgt patiešām lētus un izdevīgus līgumus par apkopi.
Patlaban armijā ir spēcīgi palietoti BMW, Nissan, Volvo, Ford, Audi, Shewrolet, Opel, Mercedes, man grūti visas uzskaitīt.
Viena darbojas ar dīzeli, otra ar benzīnu, lūst un plīst, kā jau katra palietota automašīna.
Tad ar cik autoservisiem armija ir spiesta sadarboties, lai visu šo šrotu remontētu un apkalpotu? Kapēc netiek noslēgti racionāli un armijai izdevīgi līgumi, ņemot par piemēru citu valstu pieredzi?
Nepiemērots ekipējums
Tālāk paņemsim ekipējumu: armija ir radījusi jauna parauga formas un ekipējumu, bet te sākas absurds. Katram karavīram, apmācību sākot, izdod goretex tipa vējjaku un bikses. Tās nav ūdensnecaurlaidīgās drēbes, bet vējjaka vēsam laikam. Tajā pašā laikā ūdensnecaurlaidīgo apģērbu, kas paredzēts karavīra ekipējumā, vai nu neiepērk, vai nemaz neražo.
Cik izmaksā šāda rīcība, ja ņem vērā, ka, lietojot goretex waterproof vietā, tas sabojājas un kļūst nelietojams apmēram trīs mēnešu laikā, kas jānoraksta un karavīram jāizsniedz jauns. Vēl jāņem vērā ka šis pats goretex izmaksā vismaz trīs reizes dārgāk (maigi sakot), nekā izmaksātu apmācībai paredzētais waterproof. Manā skatījumā, kāds nodarbojas ar kaitniecību, jo neiepērk lietus apģērbu, kas ietaupītu valstij fenomenālas summas.
Pie jaunās formas pienākas ādas cimdi, kurus savās acīs nav redzējis neviens līdz šim. Šeit interesantākais ir tas, ka
armijā tiek izdoti plāni, brūni pirkstainīši, kas sairst pirmajā apmācībā ar ieroci pārlādēšanas komandu izpildē.
Laikam atkal esmu tuvredzīgs, ka nespēju saprast elementāru matemātiku, bet, manā skatījumā, katru pusgadu karavīram izdot jaunus brūnos pirkstainīšus, nevis vienreiz ādas taktiskos cimdus, sanāk dārgāk. Palabojiet mani ja tā nav.
Astronautu zābaki
Zābaki, nu tas ir vispār humors un satīra. Kad reklamēja armijā to, kādi būs jaunie zābaki, likās - mēs būsim astronauti, jo ar tik daudzām tehnoloģijām, kas reklamējās esam šajos zābakos, bija jācer, ka tie domās manā vietā. Bet fakts ir interesants, pusarmija jaunos zābakus nenēsā vairāku iemeslu dēļ.
Tajos nenormāli svīst kājas, tie izšķīst iekšpusē pie smagākas lietošanas poligonā.
Zābaki vispār nenotur ūdens ieplūšanu tajos.
Kas gan var būt kājniekam svarīgāks par sausām kājām? Kurš atkal bija tas lieliskais vīrs, kurš parakstījis līgumus par šo zābaku izveidi, iepirkumiem un tā tālāk? Vai viņš jau izsviests no armijas? Vismaz, reku, būtu reāls ietaupījums valstij. Varbūt tā vietā, lai veidotu astronautu zābaciņus, vajadzēja vienkārši iepirkt tos pašus jeņķu desert boots, ar kuriem tagad staigā teju pusarmija. Un lētāki tie ar būtu divarpus reizes.
Un nemaz nerunāsim par kamuflāžas izstrādi Latvijas apstākļiem. Te, protams, man teiks ka tā ir superkruta, jo to neredz tik labi infrastaros. Hmm, lai cik dienēju, apšaudes situācijās nekad neesmu saticis nevienu iespējamo pretinieka karavīru vai bandītu, kuram līdz būtu infrasarkanās novērošanas kamera vai cits daikts.
Ja jau mūsu armijas mērķis balstīts tomēr uz aizsardzību, vai tiešām kamuflāžai nebija jābūt tomēr tumšākai? Un nelejiet par cīņām pilsētā, kur tā lieliski iederēsies, pie pirmajām kaujām pilsētās visapkārt ir tikai sodrēji un pelni, ogles un putekļi. Sanāk, ka vienībai, pietuvojoties pilsētai, kur notiks ielu cīņas, vispirms nedaudz jāpašmulējas, lai nebūtu tik pamanāmi?
Vai tomēr atzīsim, ka esam radījuši kamuflāžu pieskaņotu karstajiem punktiem, kur pat naktīs dominē tuksnešu un kalnainu apvidu dzeltenās smiltis. Bet kā tad ar aizsardzību? Ko darīt karavīram mūsu mežainajos apvidos? (Valsts teritoriju sedz aptuveni 70% mežu.)
Cik izmaksāja šis triks ar kamuflāžu? Patenti un tā tālāk. Neticu (apstrīdiet), ka tas ir lētākais variants.
Mūsu armijas kaujas spējas
Nu labi, piezemēsimies tepat pie ietaupījumu iespējām, palūkosimies armijā. Parasti vienību vērtē pēc tās kaujas spējas. Interesanti, vai mūsu aptuveni piecus tūkstošus lielajā armijā tos trīs tūkstošus un vairāk štābu darbinieku varam pieskaitīt pie kaujas spējīgajām vienībām? Nu nemāniet sevi. Ietaupiet naudu un kādu tūkstotīti izmetiet ārā!
Tāpat viņu darbs citam ar citu pārklājas. Kontrolējošo institūciju armijā ir vairāk nekā valsts aparātā. Reāli karavīri, kas varētu karot un tam ir apmācīti, ir divi nepilni bataljoni un SUV. Ja vēl pieliek štāba bataljonu (uzskatot ka viņi vismaz saprot komandas un rīkosies pēc tām), tad pārējie visi ir armijas smadzenes.
Izskatās, ka mazai armijai par lielu smadzenes, vairāk atgādina audzēju, kas jāizgriež.
Ministrijā atzīst nepilnības
Savukārt Aizsardzības ministrijas Preses nodaļā, komentējot Guntara atklātās problēmas, portālam TVNET atzina, ka
daudzos jautājumos ir jāpiekrīt autoram, uzsverot, ka tiek intensīvi strādāts pie to novēršanas un pilnveidošanas.
"Nenoliedzami ne viss ir atkarīgs tikai no aizsardzības nozares. Piemēram, joprojām valstī, nozaresprāt, ir nesakārtots iepirkumu jautājums, kur lēmums galvenokārt jāpieņem, pamatojoties uz zemāko iepirkuma cenu."
Arī samazinātie budžeta līdzekļi, kas attīstības budžetu ir pārvērtuši par „izdzīvošanas” budžetu, ir likuši atteikties no vairāku rakstā minēto projektu realizēšanas.
Ministrijā norādīja, ka "aizsardzības nozare sabiedrībai, tostarp plašsaziņas līdzekļiem, regulāri sniedz skaidrojumu par nozares darbību, finanšu līdzekļu izlietojumu, pieņemtajiem lēmumiem un citiem aktuāliem jautājumiem. Arī par rakstā minētājiem jautājumiem."
"Aizsardzības nozare respektē personas tiesības paust viedokli, tostarp, viņasprāt, saskatot problēmas un trūkumus nozarē, tādējādi veicinot sabiedrībā diskusiju par nozares darbību un attīstību," ministrijā pavēstīja.