Par savām naudas problēmām nav jāstāsta kaimiņiem (28)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: sxc.hu/skaletto

Turpinot rakstu sēriju par maksātnespējas jautājumiem, portāls TVNET sadarbībā ar Latvijas Kredītņēmēju apvienību piedāvā padziļinātu psihologa redzējumu par šo situāciju. Pirmo materiālu no psiholoģes varat lasīt šī raksta resursos.

"Nonākot maksātnespējas priekšā, cilvēkam ļoti svarīga ir apziņa, ka viņam nav vienam jācīnās ar visām problēmām, un tāpēc viņam ir svarīgs arī morāls ģimenes atbalsts,” uzsver Latvijas Kredītņēmēju apvienības psiholoģe Inna Babre.

„Tiesa, ne vienmēr ģimene to sniedz. Viena sieviete teiks: „Tu man tāds bankrotējis neesi vajadzīgs!” - savukārt cita: „Nekas, tu esi gudrs, ne tādas situācijas vien esi atrisinājis, man arī ir iekrājumi, gan jau arī šo situāciju kopīgi atrisināsim.”

Ja sieviete savu vīrieti atbalstīs un iedos viņam spārnus, tad tas būs papildu stimuls viņam meklēt risinājumus.

„Runājot par ģimeni un bērniem, ir jāatceras, ka ir jāredz galamērķis, t.i., lai bērni būtu laimīgi un patstāvīgi, bet bērni ir laimīgi, ja vecāki ir laimīgi. Tāpēc bērnu klātbūtnē ir jāizturas ieturēti, bet bērns ir jāinformē tad, ja viņš var kaut kādā palīdzēt. Bērns nezina, kas ir bankrots, bet viņš noteikti jutīs, ka nav kārtībā ģimenes klimats – ja vecāki raud un dzer zāles, pīpē utt.,” uzskata Babre.

„Nevajag informāciju no bērniem slēpt, drīzāk vajag sevi morāli sakārtot, jo vecākiem ir jāparūpējas par bērna dvēseles komfortu. Pieaugušajiem ar savām bankrota problēmām ir jātiek galā pašiem. Faktiski vecākiem ir jāatrod zelta vidusceļš – lai nav maska vai melošana, jo bērni ļoti labi jūt izlikšanos, kaut vai intuitīvi.”

„Lēmums, vai teikt citiem cilvēkiem, ka esi bankrotējis, protams, katram ir jāpieņem pašam, bet, manuprāt, tas ir atkarīgs no situācijas un mērķa, kādu iespaidu cilvēks vēlas atstāt. Ir cilvēki, kam var un varbūt pat vajag teikt, jo tas var būt izdevīgi un viņi var sniegt atbalstu.

Ja stājaties darbā, tad varbūt nevajag teikt. Ja mērķis ir tāpat vien papļāpāt vai pagausties par dzīvi, tad labāk nē.

Arī runājot ar radiem un kaimiņiem, nevienam cilvēkam nav pienākuma stāstīt par savām finansiālajām problēmām.

Ja kāds prasa, protams, nevajag informāciju slēpt. Cilvēks var atzīt: „Jā, man ir īslaicīgas grūtības un es tās risinu.” Sīkākos paskaidrojumos nav vērts ielaisties. Labāk, lai citi jūs uztver kā cilvēku, kam viss ir iespējams. Galu galā, ja reiz cilvēks ir bijis veiksmīgs, tad viņš bijis veiksmīgs ne jau tāpat vien un viņam ir potenciāls kļūt veiksmīgam arī nākotnē.”

LAKRA psiholoģe ir pārliecināta, ka „cilvēkiem ir jāattīsta pašapziņa un jāsaprot, ka nereti tā nav tikai viņu vaina, ka viņi ir nonākuši bankrota situācijā. Ir jāanalizē arī reālā ekonomiskā situācija un, ja cilvēkam ar pašapziņu viss ir kārtībā, tad arī attieksme būs pozitīvāka un šis cilvēks nevis bezspēcībā nokārs galvu, bet teiks: „Ha! Es ne tā vien šo jautājumu atrisināšu, tie ir arī objektīvi apstākļi (valdības lēmumi, likumdošana), ka esmu nonācis līdz bankrotam.”

Un, ja cilvēks nenolaiž rokas, bet risina savas problēmas un pilnībā uzņemas atbildību par savu dzīvi, tad viņam arī nav pamata kaunēties un visiem attaisnoties par bankrotu.”

Iepriekšējos materiālos (lūdzu, skat. resursos) var iepazīties ar maksātnespējas plusiem un mīnusiem, kā arī izlasīt par reālu gadījumu, kad cilvēks izvēlējies maksātnespēju.

Komentāri (28)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu