Populārākie mīti par maksātnespēju (51)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

„Šobrīd sabiedrībā un publiskajā telpā ir izplatīti vairāki mīti par maksātnespēju, kuri nereti maldina tos cilvēkus, kuri fiziskās personas maksātnespējā varētu saskatīt iespēju atrisināt savas finansiālās problēmas,” uzskata Latvijas Kredītņēmēju apvienības (LAKRA) jurists Jānis Āboliņš.

Tāpēc šajā rakstā ir apkopoti visizplatītākie mīti, kurus visbiežāk ir minējuši cilvēki, kas ir vērsušies LAKRA, un to skaidrojums.

1. Ja cilvēks ir zaudējis darbu, tas nozīmē, ka viņš nevar iziet maksātnespēju. Šis apgalvojums nav patiess, jo jaunajā likumā ir iekļauts nosacījums, ka cilvēkam procesa sākšanas brīdī nav obligāti jāstrādā, bet viņam pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijis jābūt nodokļu maksātājam, tātad procesu var sākt cilvēks, kurš maksā nodokļus no bezdarbnieka pabalsta, kurš ir bijis pašnodarbinātā persona, maksājis nekustamā īpašuma nodokli u.c. Sākot procesu, cilvēkam ir jārēķinās, ka viņam katru mēnesi parādsaistību dzēšanai būs jāmaksā vismaz 1/3 no saviem ienākumiem, bet ne mazāk kā 30% no valsts noteiktās minimālās algas, tātad šobrīd tie ir 60 lati.

2. Ir jābūt milzīgām parādsaistībām, lai sāktu procesu. Protams, izpratne par to, ko nozīmē milzīgs, ir relatīva – vienam tas ir 1000 latu, citam 500 000 latu. Likums nosaka, ka kopējām nokavētajām parādsaistībām procesa sākšanas brīdī ir jābūt 5000,00 latu, t.sk. parāds kredītiestādēm, par komunālajiem maksājumiem, patēriņa kredītiem utt.

3. Maksātnespējas procesu var iziet tikai tas, kam pieder īpašumi. Lielākoties cilvēki paši asociatīvi mantu saista ar nekustamo īpašumu, bet jaunais likums to nepieprasa. Šis likums nosaka, ka procesa iziešanai ir nepieciešama manta un maksātnespējas administratoram būs jāsastāda mantas pārdošanas plāns. Kā zināms, manta var būt gan dažādi priekšmeti, kas cilvēkam pieder un ko var pārdot, piem., automašīna, televizors, slēpes utt., gan arī cilvēka alga.

4. Maksātnespējas process ir dārgs. Arī šis apgalvojums ir relatīvs, jo izmaksas procesa sākšanai ir šādas: vienreizējs maksājums maksātnespējas administratoram – 360,00 lati un valsts nodeva par procesa sākšanu – 50,00 lati. Pēc tam, kad tiesa būs apstiprinājusi pieteikumu, ir jāapmaksā sludinājums laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” par nekustamā īpašuma pārdošanu – apm. 60,00, kā arī jāmaksā par nekustamā īpašuma novērtēšanu. Ja cilvēkam nav mantas, ko pārdot, tad maksātnespējas administrators rakstīs izziņu par mantas neesamību. Runājot par procesa izmaksām, cilvēks pats var uzrakstīt pieteikumu tiesai, savākt visus nepieciešamos dokumentus un pēc procesa sākšanas uzrakstīt saistību dzēšanas plānu, bet, protams, viņš var arī vērsties pie konsultantiem un juristiem, kas viņa vietā risinās šos jautājumus, bet tad viņam ir jārēķinās, ka tās būs papildu izmaksas.

5. Dzīve pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas faktiski beidzas. Cilvēkus biedē sajūta, ka, izgājuši maksātnespējas procesu, viņi vairs nevarēs atļauties paņemt patēriņa kredītus, iegādāties nekustamo īpašumu uz kredīta, tomēr reāli šobrīd vēl neviens cilvēks Latvijā šo procesu nav izgājis, tātad mēs nezinām, kā, piem., banka reaģētu, ja šāds cilvēks pieprasītu kredītu. Sākot procesu, cilvēks var būt drošs, ka juridiski no viņa nevarēs piedzīt neko vairāk par 1/3 no viņa ienākumiem. Turklāt cilvēks vēl joprojām varēs saņemt algu, dibināt uzņēmumus, būt uzņēmumu valdē. Protams, procesa laikā cilvēks nevar uzņemties jaunas kredītsaistības, bet, pabeidzot procesu, viņam tas nebūs aizliegts. Izejot procesu, būs ieraksts kredītu reģistrā uz 5 gadiem un šim cilvēkam būs aizliegums atkārtoti iziet maksātnespēju 10 gadu laikā, bet katram pašam ir jāizvērtē, kas viņam ir svarīgāk – ieraksts reģistrā, ka esi bankrotējis, vai, piemēram, tiesas lēmums par 50 000 latu parāda piedziņu.

6. Izejot maksātnespēju, cilvēks zaudē pilnīgi visu un dzīvo kā bomzis vai mūks. Šis apgalvojums arī neatbilst patiesībai, jo, pirmkārt, 70% no cilvēka ienākumiem paliek izdzīvošanai, otrkārt, Cilvilprocesa likuma 1. pielikumā ir minētas tās mantas, kas paliek cilvēka un viņa ģimenes īpašumā, treškārt, jaunais likums paredz, ka cilvēks var vienoties ar kreditoru, ka viņš turpina maksāt kredītu par savu vienīgo mājokli un, ja kreditors piekrīt, tad šis īpašums paliek cilvēka rīcībā arī pēc maksātnespējas procesa. Savukārt, ja parādnieks nevar vienoties, tad viņam ir tiesības vēl vienu gadu dzīvot nekustamajā īpašumā, ja tas ir vienīgais mājoklis, viņa apgādībā ir nepilngadīgie un viņš maksā visus komunālos maksājumus. Šis mājoklis nedrīkst būt dārgāks par 100 000 latu pēc kadastrālās vērtības.

7. Maksātnespējas process ir domāts spekulantiem. Šis ir vēl viens populārs mīts, ko labprāt izmanto bankas, – maksātnespēja ir domāta tikai nekustamo īpašumu attīstītājiem, kas „treknajos gados” sagrābās īpašumus un tagad mēģina izdomāt, ka no tiem tikt vaļā. Jaunajā maksātnespējas likumā ir pateikts par gadījumiem, kad nevarēs piemērot maksātnespējas procesu: ja parādnieks ir sniedzis nepatiesas ziņas kreditoriem pēdējo trīs gadu laikā; ja parādnieks pēdējo trīs gadu laikā būs nobēdzinājis mantu; ja vairāk par 30% no kredīta ir izmantoti neatbilstoši izsniegtā kredīta mērķim; ja būs stājies spēkā tiesas lēmums, kurš pierāda, ka parādnieks ļaunprātīgi izvairījies no nodokļu nomaksas.

Komentāri (51)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu