Maskavas Valsts universitātes profesors filozofs un politologs Aleksandrs Dugins intervijā Lietuvas portālam delfi.lt paudis viedokli, ka Krievija uzskata Baltijas valstis par savām ienaidniecēm, jo, iestājoties NATO, tās izdarīja visu, lai par tādām kļūtu.
Komentējot Krievijas politiku attiecībā pret saviem tuvākajiem kaimiņiem - Baltijas valstīm -, Dugins teica: "Krievija tās uzskata par savām ienaidniecēm un īpašu atšķirību starp tām neredz. Tas ir vienots [Krievijas] politiskās elites uzskats, pat liberālās. Lai gan liberāļiem daudzos jautājumos ir atšķirīgs viedoklis nekā konservatīvo pozīcija, pie mums visi atzīstas naidā pret Baltijas republikām un to īstenoto rusofobijas politiku. Turklāt Lietuvu un Latviju bieži jauc."
"Latvijā un Igaunijā pastāv īsta, neslēpta neonacistiska rusofobija, Lietuvā - ne," sacīja Krievijas filozofs un piebilda: "Runāt par Baltijas valstīm mums jau ir par vēlu, jo ne tuvākā, ne tālākā perspektīvā mēs tās nepaņemsim. Radikālas nozīmes šīm valstīm mūsu acīs nav."
Lietuvieši Duginam šķiet daudz simpātiskāki par latviešiem un igauņiem.
"Lietuva - tā ir reāla valsts. Lai gan ļoti maza, bet tā ir reāla valsts. Lietuvieši - tā ir tauta. Latvieši un igauņi manī raisa daudz mazākas simpātijas, tie ir etnosi, kas dzīvojuši vācu pakļautībā. Iespējams, tieši tādēļ lietuvieši cienīgi izturas pret krieviem. Viņi bija liela tauta, kad lielkrievi bija daudz vājāki. Un tas ir cienījams pretinieks un sāncensis. Pret poļiem man ir tāda pati attieksme," skaidroja Dugins.
Viņš uzskata, ka ar Lietuvu ir vērts veidot daudz ciešākas attiecības, bet atzīst, ka Krievijā "lietuviešus, tāpat kā citu Baltijas valstu pārstāvjus, politiķi ienīst. [Sabiedrības] masām - viņi ir vienaldzīgi."
Uz jautājumu, vai ir kāda Krievijas politika attiecībā uz Lietuvu, Dugins atbildēja: "Manuprāt, Krievija neveido nekādu politiku. Varas attieksme pret visiem baltiešiem drīzāk ir noliedzoša, bet tauta par viņiem jau ir aizmirsusi."
Dugins norādīja, ka padomju varas okupācijas nodarīto zaudējumu atlīdzināšana Baltijai ir "pilnīgi izslēgta", jo Krievijas politiskā elite uzskata, ka "Krievija jau tā divreiz Baltijai deva neatkarību". Pretenzijas vienam pret otru neko nedos un attiecības šajā jautājumā var būt "vai nu ļoti sliktas, vai vienkārši sliktas".
Uz žurnālistu jautājumu, vai tiešām attiecības nekad nevarētu būt labas, Dugins atbildēja ar pretjautājumu: "Ko tad Baltija var dot?" un paskaidroja, ka "tā nekad nebūs prokrieviska. Tā būs vai nu ļoti pretkrieviska, vai vienkārši pretkrieviska. Krievijai - vienalga. Tās jau ir NATO dalībvalstis, mēs [Krievija] nevaram tās noturēt. Lietuva, Latvija un Igaunija izdarīja visu, lai kļūtu par absolūtām Krievijas ienaidniecēm. Tās vairs nedrīkst piesaistīt sev uzmanību, ja nu vienīgi uzbrūkot Pleskavas apgabalam, ko patiesībā nepieļaus amerikāņi."
Profesors arī atzina, ka visu potenciālu, kas Baltijas valstīm bija, lai atriebtos Krievijai, tās jau izmantojušas: "Bet Krievija tagad gaida globālu pārdali. Piemēram, ja ar ASV kaut kas atgadīsies, mēs vēlreiz okupēsim šīs valstis. Tā vai citādi, maigi vai nežēlīgi. Tomēr pagaidām tādas perspektīvas nav un var pat teikt, ka katrs otram atņēma to, ko varēja."
Par kaut kādu Krievijas rīcību pašlaik Baltijas valstīs Dugins sacīja: "Lietuvā mēs nevaram destabilizēt situāciju, jo tur mums vispār nav nekādu instrumentu. Bet, lai izraisītu kaut kādu nopietnu situāciju Latvijā un Igaunijā, ir instrumenti, un tie jau vairākkārt ir lietoti. Turklāt Krievija atbalstīja un atbalstīs krievu kopienas un kustības Latvijā. Tomēr diezin vai Kremlis uzņemsies nopietni īstenot kaut kādas stingras revolucionāras darbības NATO dalībvalstīs."
Viņš prognozēja, ka Baltijas valstīs būs "ekonomiska darbošanās, īpašumu uzpirkšana, lai iegūtu kontroli. Bet Krievijas uzņēmēji nav patriotiski - viņi paņem šo īpašumu un strādā savā labā."
Aleksandrs Dugins ir filozofs, politologs, sociologs, publicists un aktīvists. Viņš ir Maskavas Valsts universitātes profesors, Starptautiskās Eirāzijas kustības līderis. Dugins pārvalda deviņas valodas un sevi dēvē par Krievijas varas ideologu, taču tiek vērtēts kā fašismam tuvu uzskatu pārstāvis.
