Viņaprāt, lai arī NATO un Krievija Lisabonas samitā atzinušas, ka atsaluma periods to attiecībās beidzies, un vienojušās par turpmāku sadarbību, turpmāko mēnešu dienaskārtībā galvenais būs jautājums par to, kā praktiski organizēt visu nolemto. Proti, kā veidot sadarbību ar Krieviju pretraķešu sistēmas izveidē un kā nodrošināt NATO un Krievijas interešu saskaņotību Afganistānas jautājumā.

"Galvenais uzdevums attiecību pārstartēšanā būs politiskā klimata izmaiņa un vienlaicīgie mēģinājumi risināt praktiskos jautājumus, kas skar NATO un Krievijas sadarbības mērogu un to, kā tas regulēsies," teica politologs.

"Panākts ir ļoti daudz, un Krievija laikam saprot, ka tai ir izdevīga NATO klātbūtne Afganistānā, jo citādāk agresīvā islāmiskā fronte var tuvoties tās robežām. Tāpēc patlaban Krievija ir labvēlīgi noskaņota pret NATO stratēģiskajām interesēm," skaidroja Daukšts.

Pēc viņa sacītā, šī ir arī laba iespēja arī Latvijai, ne tikai tieši piedaloties NATO misijā Afganistānā, bet arī nodrošinot tranzīta ceļu NATO kravām, kuras Krievija, iespējams, turpmāk brīvāk laidīs cauri savai teritorijai.

Arī NATO valstu līderu apstiprinātā alianses jaunā stratēģiskā koncepcija Daukšta skatījumā Latvijai nāk par labu, ko apliecinājušas arī Latvijas valsts amatpersonas, tostarp Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Viņš gan pieļāva, ka jaunā koncepcija ir pārāk aptveroša, jo aptver ne tikai Eiropu, bet tā kļūst par globālu atbildības sfēru, jo īpaši, ietekmējot NATO atbildību par notikumiem Afganistānā un arī attiecībās ar Krieviju. Tanī pat laikā koncepcija esot vērsta uz to, lai atmosfēra attiecībās ar Krieviju iegūtu mierīgākus un ne tik strīdīgus apmērus, kā tas bija pirms tam.

Lai arī viņš neesot skeptiķis, viņaprāt, pašā Krievijā NATO arvien tiek uzskatīt kā drauds, turklāt arī jaunajā koncepcijā esot iekļauts punkts, ka NATO paliek atvērta organizācija arī citām valstīm. "Arī bez Ukrainas un Gruzijas pieminēšanas, durvju atvēršanas princips var kalpot par pamatu nākamajiem saspīlējumiem," pieļāva eksperts.

Pēc Daukšta sacītā, no Latvijas pozīcijām būs interesanti raudzīties, kā attīstīsies Polijas priekšlikums izveidot speciālas bruņoto spēku daļas, kas ir orientētas uz Baltijas un Polijas aizstāvību. Turklāt nav vēl zināms, kādu reakciju radīs Latvijas aizsardzības ministra Arta Pabrika ("Vienotība") ierosinājums veidot neformālu NATO militāro sarunu procesu ar Ziemeļvalstīm.

Jau vēstīts, ka NATO un Krievija Lisabonas samitā atzinušas, ka atsaluma periods to attiecībās beidzies, un vienojušās par turpmāku sadarbību, bet Maskava uzvērusi, ka aliansei pret to jāizturas kā pret līdzvērtīgu partneri.

"Pagātnes rēgus, kas mūs vajāja pārāk ilgu laiku, šodien mēs esam ne vien apglabājuši - mēs esam tos izdzinuši," paziņojis alianses ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens preses konferencē pēc sestdien notikušā pirmā NATO un Krievijas samita vairāk nekā divu gadu laikā. "NATO dalībvalstis un Krievija šodien vienojušās, ka mums pastāv daudzi drošības apdraudējumi, taču mēs neapdraudam viens otru."

"Atsaluma un savstarpēju pretenziju periods Krievijas un NATO attiecībās beidzies. Puses pateikušas viena otrai visu, ko līdz šim gribējušas, taču baidījušās teikt, un tagad raugās nākotnē ar optimismu," Portugāles galvaspilsētā izteicies Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs. Pēc viņa sacītā, pušu attiecības kļuvušas "tuvākas un daudz caurredzamākas, daudz prognozējamākas", un šo attiecību potenciāls "vēl nebūt nav izsmelts".

"Mēs pārstartējam attiecības starp NATO un Krieviju. Mēs saskatām Krievijā nevis pretinieku, bet gan partneri un sabiedroto cīņā par drošību visā pasaulē," piebildis ASV prezidents Baraks Obama.

Lisabonā apstiprinātajā NATO jaunajā stratēģiskajā koncepcijā, kas ietver arī vienošanos par Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmas izveidi, norādīts uz nepieciešamību šajā jautājumā sadarboties ar Krieviju.

Sestdien NATO un Krievijas samitā panākta vienošanās pētīt šīs sadarbības iespējas un kopīgi izvērtēt draudus drošībai. Tomēr, kā uzsvēris Medvedevs, Maskava "principā piekritusi" šādai sadarbībai ar stingru noteikumu, ka NATO pret to izturas kā pret līdzvērtīgu partneri. Turklāt Krievija uzskata, ka pati ideja par visai Eiropai paredzētu pretraķešu vairogu vēl "būtiski jānoslīpē".

Krievija arī piekritusi atļaut palielināt tā dēvēto neletālo NATO dzelzceļa kravu tranzīta plūsmu caur savai teritorijai uz Afganistānu. Konkrēti, pirmo reizi panākta vienošanās par bruņutransportieru pārvadāšanu.

Ka pēc samita izteikusies Vācijas kanclere Angela Merkele, šī diskusija "pavērusi jaunu lappusi Krievijas un NATO sadarbībā". "Mums jāsatuvinās. Ir skaidrs, ka Krievija nerada draudus aliansei. Mums kopā jārēķinās ar vieniem un tiem pašiem globālajiem izaicinājumiem," viņa norādījusi.