Šogad riski saistībā ar plānotajiem notikumiem 16.martā, Leģionāru atceres dienā, nav lielāki kā citus gadus; Rīgas pašvaldības lēmums aizliegt šos pasākumus uzskatāms par politisku soli, otrdien žurnālistiem sacīja iekšlietu ministre Linda Mūrniece ("Vienotība").
Šāda informācija ir katru gadu
Atbildīgo drošības dienestu rīcībā, tāpat kā citus gadus, ir informācija par iespējamiem riskiem un provokācijām saistībā ar 16.martu, taču šāda informācija ir katru gadu un tas nav iemesls aizliegt šos pasākumus. Valsts policija un citi dienesti jebkurā gadījumā šajā dienā strādās pastiprinātā režīmā un būs gatavi nodrošināt sabiedrisko kārtību pasākumu norises vietās, taču līdz ar pašvaldības aizliegumu kārtība būs jānodrošina nesankcionētu pasākumu laikā.
"Es esmu pārliecināta, ka tas ir politisks lēmums [neatļaut pasākumu norisi], jo pēc tiesas sprieduma pagājušajā gadā redzams, ka aizliegt atsevišķus pasākumus nav pareizi.
Mūsu rīcībā esošā informācija ir tieši tāda pati kā citus gadus, kas, protams, rada riskus, bet ne tik lielus, lai policija ar to netiktu galā," teica Mūrniece.
Uz jautājumu, vai arī šogad ir kādi melnie saraksti, fiksējot personas, kas pirms 16.marta nedrīkst iebraukt Latvijā, ministre atbildēja, ka tā ir klasificēta informācija, kuru izpaust nevar.
Aizliedz visus pasākumus
Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas izpilddirektora pienākumu izpildītājs Māris Kalve pirmdien nolēmis aizliegt rīkot visus 16.martā, Leģionāru atceres dienā, pieteiktos pasākumus. Šāds lēmums pieņemts pēc Valsts policijas un Drošības policijas sniegtajiem atzinumiem, kuros norādīts uz iespējamiem būtiskiem sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumiem plānoto pasākumu laikā.
Aizliegumu rīkot gājienus, sapulces un piketus pie Brīvības pieminekļa un tā tuvumā saņems biedrība „Daugavas vanagi Latvijā”, biedrība „Daugavas vanagi Latvijā Limbažu nodaļa,” biedrība „Pilsoņu un nepilsoņu savienība”, biedrība „Latvijas Antifašistiskā komiteja”, biedrība „Simtgadnieku kustība” un privātpersona Pjotrs Gruca.
Paredzams, ka pasākumu pieteicēji, tāpat kā iepriekšējos gados, vērsīsies Administratīvajā rajona tiesā, lai šo lēmumu pārsūdzētu. Tiesai pārsūdzības būs jāpagūst izskatīt jau līdz 16.martam.
Arī Rīgas mērs Nils Ušakovs ("Saskaņas centrs") otrdienas rītā teica, ka šāds lēmums ir pieņemts, ņemot vērā drošības apdraudējumu.
"Ir iespējama konfrontācija, ir iespējami draudi drošībai. Dome nevar uzņemties atbildību un drošību pilnvērtīgi nodrošināt," otrdienas rītā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja mērs.
