Turklāt svarīgi izvēlēties tādu datu ieguves metodi, kas arī no finansiālā aspekta valstij būtu visizdevīgākā, īpaši situācijā, kad finanšu resursi ir ļoti ierobežoti. Informācijas tehnoloģiju attīstības rezultātā informācijas apstrādes, analizēšanas un integrēšanas iespējas nereti ir risinājums darba efektivitātes uzlabošanai un padziļinātai informācijas izpētei, taču vienlaikus var būt liels izaicinājums datu drošībai. Iestāde, kura veic statistikas datu apstrādi (tos iegūst, glabā utt.) Latvijā ir Centrālā statistikas pārvalde. Šīs iestādes pienākums ir ne tikai apkopot statistikas datus, bet nodrošināt to ar tādām metodēm, kas ir drošas no personas datu aizsardzības viedokļa, pretējā gadījumā personas datu apstrādi nedrīkst veikt.

Globalizācijas procesi ir ietekmējuši dažādus sabiedrībā notiekošos procesus, kā rezultātā operatīvi nepieciešama aktuāla informācija dažādās jomās, kā arī sabiedrības līdzdalība šīs informācijas sniegšanā un saņemšanā, kas savukārt preventīvi sekmē dažādu problēmjautājumu novēršanu vai atrisināšanu. Kā atbalstu lēmumu pieņemšanas procesā var izmantot statistikas datus. Turklāt to precizitāte liecina par valsts un iedzīvotāju savstarpējo uzticēšanos.

No parastās tautas skaitīšanas vairākas Eiropas valstis ir atteikušās

Valsts statistikas galvenos uzdevumus nosaka Valsts statistikas likums. Daži no tiem – veidot vienotu, uz starptautiski atzītiem metodoloģijas principiem pamatotu statistiskās informācijas sistēmu par sabiedrībā notiekošajām ekonomiskajām, demogrāfiskajām un sociālajām parādībām un procesiem, kā arī vidi, un sniegt Saeimai, valsts institūcijām un plašākai sabiedrībai statistisko informāciju, kas nepieciešama lēmumu pieņemšanai, kā arī pētījumu un domu apmaiņas veicināšanai. Tautas skaitīšanu Eiropas Savienībā reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 9.jūlija Regula Nr.763/2008 par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu. Tās 4.pants nosaka datu avotus, kādus dalībvalstij izmantot iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanai un tikai viens no daudziem ir parastā tautas skaitīšana. Domājot par tautas skaitīšanas procesa modernizēšanu, kā arī, lai mazāk apgrūtinātu valsts iedzīvotājus un efektīvi lietotu valsts budžeta resursu, no parastās tautas skaitīšanas vairākas Eiropas valstis ir atteikušās. Ņemot vērā informācijas tehnoloģiju attīstību, vienam no pamatprincipiem tautas skaitīšanai mūsdienās būtu jābūt šādam:

neprasīt no iedzīvotājiem to informāciju, kas jau ir valsts un pašvaldību institūciju rīcībā.

Šādas pieejas īstenošana ir pierādījums iedzīvotājiem, ka valsts rīcībā ir aktuāla informācija un nav nepieciešams iejaukties indivīdu privātajā dzīvē, lai saņemtu jau valsts rīcībā esošu vai vienreiz sniegtu informāciju.

Valstī esošās informācijas sistēmas ir nepilnīgas

Piemēram, Dānijā Iedzīvotāju reģistra dati nodrošina informāciju par iedzīvotāju skaitu valstī. Ņemot vērā, ka Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, arī pie mums būtu jādiskutē par mūsdienīgāku pieeju tautas skaitīšanai, ņemot vērā citu valstu pieredzi šajā jomā. Latvijas likumdošana nosaka neprasīt no indivīdiem to informāciju, kas jau valsts un pašvaldību institūcijām ir sniegta. Diemžēl šāda pieeja praksē nedarbojas, jo šā gada tautas skaitīšanā jāsniedz informācija, kas jau ir publiskās pārvaldes rīcībā. Tas, iespējams, liek secināt, ka publiskās pārvaldes rīcībā esošie dati ir neprecīzi un esošās informācijas sistēmas ir nepilnīgas.

Princips –

neprasīt no indivīda atkārtoti to informāciju, kas jau ir valsts rīcībā, vienlaikus nodrošinot aktuālās informācijas apkopošanu, izmantojot dažādas datu vākšanas metodes,

– jau tiek ievērots daudzās valstīs. Piemēram, Šveicē tautas skaitīšanas veikšanai, sākot ar 2011.gadu, tiks nodrošināta pāreja uz jaunu tautas skaitīšanas metodi, kas balstīta uz valsts un pašvaldību institūciju reģistros esošo informāciju. Tikai tā informācija, kas nebūs pieejama šajos reģistros, tiks apkopota no iedzīvotājiem, izmantojot izlases anketēšanas metodes: ikgadējā statistiskā anketēšana – 200 000 iedzīvotāju (kantoniem un pilsētām būs iespējas izlasi palielināt); tematiskā anketēšana 10 000 vai 40 000 iedzīvotāju (5 tēmas, katru gadu atšķirīga) un omnibusa aptauja 3000 iedzīvotāju (dažādi aktuālie jautājumi). Šāda metode tiek izvēlēta, lai nodrošinātu integrēto statistikas sistēmu, kas nomainīs tradicionālo tautas skaitīšanas metodi un taupīs valsts budžeta resursus¹. Kā liecina Austrijas Statistikas biroja interneta mājas lapā pieejamā informācija, arī Austrijā 2001.gadā veica pēdējo „tradicionālo” tautas skaitīšanu, un 2011.gadā tautas skaitīšanā tiks izmantoti valsts reģistros un datu bāzēs pieejamie dati, tādējādi iegūstot informāciju, kas tradicionāli tika iekļauta tautas skaitīšanas anketās.²

Tradicionālā tautas skaitīšanas metode netiek izmantota arī Skandināvijas valstīs – Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā un Dānijā.

Nav šaubu, ka tieši šādā virzienā saistībā ar tautas skaitīšanu nepieciešams domāt arī Latvijā un izvērtēt arī citus īstenotos un plānotos informācijas sistēmu projektus, lai tie atbilstu 21.gadsimta prasībām un iespējām.

Valdībai nepieciešams meklēt risinājumus, kā tērēt pēc iespējas mazāk valsts budžeta līdzekļu

informācijas apkopošanai un pēc iespējas ātrāk izmantot apkopoto informāciju lēmumu pieņemšanas procesā dažādās jomās, tajā skaitā saistībā ar nepieciešamām reformām valstī. Strauji mainīgā laikā aktualizēta informācija nepieciešama regulāri, un nepietiek ar tās apkopošanu reizi desmit gados.

Vērtējot tautas skaitīšanas norisi, jāatgādina, ka Deklarācijā par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 11.19. punktā noteikts – Ieviesīsim dzīvē principu, ka valsts un pašvaldību institūcijas un kapitālsabiedrības no uzņēmējiem un iedzīvotājiem nepieprasa informāciju, kas ir pieejama valsts publiskajos reģistros. Valdības rīcības plānā ir minēti vairāki uzdevumi, piemēram, 13.5. un 13.6., kas tieši saistīti ar informācijas sistēmu integrēšanu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir atbildīga par vienotas e-pārvaldes izveidi

Bez tam Latvijas mērķis ir nodrošināt vienotas e-pārvaldes izveidi un e-pakalpojumu pieejamību, par kura sasniegšanu ir atbildīga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) kā vadošā valsts pārvaldes iestāde ne tikai vides un reģionālās attīstības, bet arī elektroniskās pārvaldes, informācijas tehnoloģiju valsts pārvaldē un informācijas sabiedrības jomā.

Mums izvēlēta dārgākā tautas skaitīšanas metode

Pēdējā laika diskusijās gan par tautas skaitīšanas sistēmas drošību, gan par Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanās sistēmas nepilnībām aktīva VARAM iesaiste nav notikusi.

Šāda situācija liek bažīties par e-pārvaldes attīstību, finanšu un cilvēkresursu atbilstošu un optimālu izmantošanu Latvijā, kā arī kopumā nav skaidrs, kas nodrošina un uzrauga Latvijas informācijas sistēmu izstrādi un aktualizēšanu. Latvijas sabiedrībai būtu jāzina, kādi eksperti tika piesaistīti, izvēloties datu vākšanas metodes un izstrādājot tehnisko risinājumu šai tautas skaitīšanai, kā rezultātā tika izvēlēta viena no dārgākajām tautas skaitīšanas metodēm.

Informācijai

Valdības rīcības plāns Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (apstiprināts ar Ministru kabineta 2011.gada 23.februāra rīkojumu Nr. 67)

13.5. Savietot valsts un pašvaldību rīcībā esošas datubāzes, lai nodrošinātu tiešsaistes piekļuvi informācijai valsts, pašvaldību, uzņēmēju un iedzīvotāju vajadzībām, vienlaikus gādājot par informācijas drošību.

13.6. Izveidot elektronisko profilu katram iedzīvotājam un valsts un pašvaldību struktūrvienībām. Dot iespēju katram iedzīvotājam norādīt savu deklarēto e-pasta adresi komunikācijai ar valsti un pašvaldībām un izveidot drošu vidi apmaiņai ar elektroniskiem dokumentiem.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 9.jūlija Regulas Nr.763/2008 par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu 4.pants nosaka

1. Statistikas izveidei dalībvalstis var izmantot dažādus, bet jo īpaši šādus datu avotus:

a) parastā tautas skaitīšana;

b) tautas skaitīšana, izmantojot reģistrus;

c) parastās tautas skaitīšanas un izlases veida apsekojumu apvienojums;

d) tautas skaitīšanas, izmantojot reģistrus, un izlases veida apsekojumu apvienojums;

e) tautas skaitīšanas, izmantojot reģistrus, un parastās tautas skaitīšanas apvienojums;

f) tautas skaitīšanas, izmantojot reģistrus, izlases veida apsekojumu un parastās tautas skaitīšanas apvienojums; un

g) atbilstīgi apsekojumi, izmantojot izlases pēc rotācijas principa (kumulatīvā tautas skaitīšana).

 

¹Skatīt Šveices Federālā statistikas biroja informāciju resursos

²Skatīt Austrijas Statistikas biroja interneta mājas lapu resursos