Lai gan publiski vairākkārt apgalvots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāji varētu būt ietekmējuši bijušā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta administrācijas vadītāja Raimonda Janitas liecības domes kukuļošanas lietā, liekot viņam apmelot šajā lietā notiesātos, portāla "Pietiek" rīcībā esošie KNAB dokumenti rāda – atšķirībā no domes politiķiem, kas no melu detektora pārbaudes kategoriski atteikušies, Janitai tai piekritis, un šī pārbaude apliecinājusi, ka Janitas liecības par Viļņa Štrama un Pētera Stranča dalību kukuļošanā ir patiesīgas.
Portāla pietiek.com rīcībā esošie KNAB dokumenti liecina, ka izmeklētājiem bijis būtiski noskaidrot četru Janitas izteikumu patiesīgumu:
1. vai Janita atbild patiesīgi, teikdams, ka 2007. gada beigās - 2008. gada sākumā domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Pēteris Strancis uzdevis viņam palielināt no igauņu uzņēmēja Prīta Tominga pieprasāmo naudas summu līdz 80 tūkstošiem eiro par būvniecības ieceres atbalstīšanu objektam Rīgā, Dzirciema ielā?
2. vai Janita atbild patiesīgi, teikdams, ka 2007.gada otrajā pusē - 2008.gada sākumā Strancis uzdevis viņam no bijušā Rīgas mēra, tagadējā uzņēmēja Andreja Inkuļa pieprasīt papildus (pie jau nodotajiem 60 tūkstošiem eiro) vēl 40 tūkstošus eiro par arhitektūras un plānošanas uzdevumu būvniecībai Rīgā, Kuldīgas ielā 45b?
3. vai Janita atbild patiesīgi, teikdams, ka pēc Stranča norādījuma un bijušā Pilsētas attīstības departamenta direktora Viļņa Štrama uzdevumā viņam 2005.gadā bija jāpaņem liela naudas summa no uzņēmējas Ināras Vilkastes?
4. vai Janita atbild patiesīgi, teikdams, ka, liekot no apavu kastes izņemto naudas summu Štrama seifā, konstatējis, ka apavu kastē atradās naudas summa, kas kopsummā nebija mazāka par 326 tūkstošiem eiro?
Ekspertu slēdzienā konstatēts, ka ilggadējais domes darbinieks Janita psiholoģiski ir visnotaļ sarežģīta persona, kam raksturīgs „demonstratīvs uzvedības tips, emocionāla nelīdzsvarotība, viegla iedzīvošanās dažādās sociālās lomās, demonstratīvisms, vajadzība pēc atzinības, spilgta iztēle, paaugstināts jūtīgums, viegla ievainojamība un iespaidojamība, nepārliecinātība, viegla aizkaitināmība”.
Tāpat Janitam konstatēta aizskarta patmīlība un traucēts līdzsvars starppersonu attiecībās, kā arī izteikta vajadzība iegūt atzinību apkārtējo acīs sava pašnovērtējuma paaugstināšanai, kā arī „paaugstināts trauksmes līmenis un emocionālas nelīdzsvarotības fona, nosliece uz psihosomatiskām reakcijām. Viņam ir pretrunīga motivācija, kurā dominē motivācija izvairīties no neveiksmēm. R. Janitam izpaužas sublimācija kā aizsardzības uzvedības variants. R. Janita tiecas neizrādīt savas jūtas. Viņam izpaužas apspiesta, taču stipri iekšēji pārdzīvota vainas apziņa. R. Janitam raksturīga noslēgtība, izvēlīgums sociālajos kontaktos, ievainojamība attiecībā uz kritiku”.
Tomēr eksperti atzinuši, ka visas šīs individuāli psiholoģiskās īpatnības netraucē viņam adekvāti uztvert lietai nozīmīgus apstākļus un adekvāti par tiem liecināt, līdz ar ko tās nevar būtiski ietekmēt viņa liecību patiesīgumu un nerada jebkādus šķēršļus viņa pārbaudei ar poligrāfu (melu detektoru). Savukārt šī pārbaude apstiprinājusi – Janitas liecības uz visiem četriem jautājumiem ir bijušas patiesīgas.
Kā Pietiek jau informējis iepriekš, Janita Rīgas domes kukuļošanas lietā vairākkārt sniedzis liecības par lielām kukuļu summām, kas bijušas paredzētas vai nodotas pazīstamajam Tautas partijas pārstāvim, bijušajam Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājam Edmundam Krastiņam, vicemēram Jānim Dinevičam, kā arī citiem politiķiem. Atšķirībā no Janitas gan Krastiņš, gan Dinevičs no pārbaudes ar melu detektoru kategoriski atteikušies.
Tuvākajā laikā Pietiek pa daļām publiskos pilnas Janitas liecības domes kukuļošanas lietā – kopumā vairāk nekā pusotru simtu lappušu. Iespējams, ka radīsim iespēju publiskot arī Janitas, Štrama, Stranča un citu saistīto personu noklausīto telefonsarunu atšifrējumus.
