Lībijas vadītājs Muamars Kadafi pie varas vairāk nekā 40 gadus noturējies, pateicoties valsts iedzīvotāju smadzeņu skalošanai un brutālai oponentu apspiešanai, uzskata Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju nodaļas docents Salahs Šerifs. Sarunā ar TVNET viņš skaidro, kā šī potenciāli tik bagātā zeme nonāca līdz pilsoņu karam.
Kā Lībija nonāca līdz pilsoņu karam?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Salahs Muhameds Šerifs ir LU Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju nodaļas docents. Dzimis Sudānā, un, strādājot par pasniedzēju Lībijā, viņam izveidojies savs viedoklis par pašreizējiem notikumiem pilsoņu kara plosītajā valstī. Ar mediju starpniecību viņš notikumiem seko līdzi ik dienas. Pēdējie jaunumi iepriecina, jo svētdienas vakarā Lībija pieņēmusi miera līgumu.
Pirmā saskarsme ar Latviju viņam bijusi 80.gados, kad, studējot kino režiju Maskavā, viņš iepazinies ar savu nākamo sievu. Šerifu uzvārds te nav svešs – viņa meita Samija pazīstama kā agrākā Latvijas televīzijas raidījuma "Sems" vadītāja. Šobrīd viņa spērusi platu soli pa karjeras kāpnēm un strādā Latvijas vēstniecībā Ēģiptē. Runājot par savu atvasi, tēva balsī saklausāms patiess lepnums. Piesakot interviju, mūsu saruna norisinās latviski, tomēr, sākot sarunu par aktualitātēm Lībijā, LU pasniedzējs lūdz pāriet uz viņam ērtāko angļu valodu.
Pavēl pakārt kokos studentus, kuri iebilduši pret režīmu
Par Lībijas līdera Muamara Kadafi despotiskajām vadīšanas metodēm viņš dzirdējis daudz, līdz 80. gadu beigās, mācot filmu operatorus Al Fatehas universitātē, pārliecinājies personīgi. Kadafi kopā ar domubiedriem vairākkārt apmeklējuši Mākslas un mediju fakultāti.
"Pret tiem, kuri viņam nepiekrīt vai izsaka kritiku, Kadafi vēršas ļoti agresīvi. Viņu atbalsta tāpēc, ka no viņa baidās."
Šerifs atceras, ka pāris gadus pirms viņš sācis darbu Al Fatehas universitātē, politisko diskusiju rezultātā notikušas sadursmes starp studentiem. Vieni Kadafi atbalstījuši, otri ne. Savas ideoloģijas oponentus Lībijas vadonis vienkārši pavēlējis nogalināt un pakārt kokos pie universitātes... Vēlāk studiju ietvaros aplūkota BBC uzņemtā dokumentālā filma par 1988.gadā virs Skotijas pilsētas Lokerbijas notikušo pasažieru lidmašīnas uzspridzināšanu, kurā bojā gāja vairāk nekā 250 cilvēki. Tās cēlonis bija Lībijas un Lielbritānijas naftas konflikts, un šā gada sākumā no amata aizgājušais Lībijas tieslietu ministrs Mustafa Abduls Jalils paziņoja – rīkojumu spridzināt devis tieši Kadafi.
Toreiz, 90.gadu sākumā, diskutējot ar Al Fatehas universitātes studentiem, Kadafi pārstāvji noliedza jebkādu saistību ar cinisko teroraktu. Zīmīgi, ka šī diskusija iezīmēja Šerifa un universitātes attiecību beigu sākumu. Valdība izdarīja spiedienu uz mācību iestādi, krietni samazinot finansējumu, un deviņdesmito gadu vidū Šerifs kopā ar ģimeni pārcēlās uz Latviju.
Ilgus gadus manipulē ar Lībijas iedzīvotājiem
Līdz 60. gadu beigām Lībija bija karaļvalsts, bet pēc 1969.gadā notikušās revolūcijas pirmo un vienīgo valsts karali Idrisu nomainīja tolaik tikai 27 gadus vecais Kadafi.
"Pie varas tik ilgi viņš noturējies, pateicoties smadzeņu skalošanai. Kadafi iedzīvotājiem stāstīja, ka visa vara pieder tautai, taču tās ir muļķības."
Pirmās totalitārisma pazīmes Lībijas varas iekārtā parādījās 1973.gadā, kad Kadafi izveidoja Revolūcijas padomi ar lozungiem cīnīties pret korupciju. Bez viņa toreiz padomē ietilpa vēl 10 personas, taču viņu loma valsts pārvaldē tika pakāpeniski samazināta un Lībijas vadonis dažādos veidos (arī ar fizisku iznīcināšanu) atbrīvojās no sev nevēlamajiem politiķiem.
70.gadu beigās bez viņa palikuši bija vairs tikai trīs, un arī šo politiķu ietekme bija vien simboliska. Tika mēģināts izveidot trīs kaimiņvalstu - Lībijas, Sudānas un Ēģiptes savienību, tomēr tās atradušās tik atšķirīgās attīstības (īpaši tas attiecas uz politiku) stadijās, ka šāds plāns cietis neveiksmi. 1977.gadā tika pieņemta deklarācija par džamhīriju, kas nozīmēja visas tautas varu, taču tā palika tikai uz papīra. Pats Kadafi oficiālus amatus neieņēma, bet pieņēma Āfrikas karaļu karaļa titulu. Tieši tāpēc tiem, kuri aicina uz atkāpšanos, viņš apgalvo, ka esot tikai revolūcijas līderis un amata, no kā atkāpties, viņam nemaz nav. Manipulēšana ar valstī joprojām esošo cilšu sistēmu ("visi ir radinieki") visus šos gadus bijusi spēcīga kārts viņa rokās.
Visi ienākumi no naftas nonāk Kadafi rokās
Iedzīvotāju sacelšanās pret pastāvošo režīmu Lībijā bijušas arī iepriekš, taču allaž tikušas brutāli apspiestas. Humanitāro zinātņu pasniedzējs Šerifs stāsta par 1200 cietumnieku sacelšanos pret valsti, uz ko Kadafi atbildējis ar tanku un raķešu uzbrukumiem, pilnībā noslaukot ieslodzījuma vietu no zemes virsas.
Lībija potenciāli ir ļoti bagāta valsts, taču tās iedzīvotāji dzīvo trūkumā. Katru dienu valsts iegūst 1,3 miljonus barelu naftas (viena barela cena aptuveni 120 dolāru), taču visa nauda līdz šim nonākusi nevis valsts attīstībā, bet gan tās vadītāja rokās. Arī nodokļu politika paredz, ka 30% no savas algas lībieši atdod valstij.
Lielais bezdarbs dzen iedzīvotājus izmisumā, un daudziem vīriešiem, lai nodrošinātu iztiku ģimenei, neatliek nekas cits, kā iesaistīties Kadafi armijā, kas likusi viņiem cīnīties pret saviem tautiešiem.
Daudzi pie pirmās izdevības būtu gatavi pamest armiju, taču baidās Lībijas vadītāja dusmu. Kā skaidro LU docents, šis būtu viens no galvenajiem soļiem ceļā uz demokrātiju valstī.
Demokrātija padarītu Lībiju par turīgu valsti
"Vislabākais risinājums būtu ļaut iedzīvotājiem pamest Kadafi armiju. Ja tas nenotiks tuvākajā laikā, Lībija pievilinās "Al Quaeda" un citus ekstrēmistus." Jau ziņots, ka svētdienas vakarā Lībijas valdība pieņēmusi Āfrikas Savienības piedāvāto miera plānu, kas paredz bruņotā konflikta izbeigšanu. LU pasniedzējs pauž viedokli, ka patlaban Lībijas vadonis, visticamāk, meklē ceļus, kā aizbēgt, nezaudējot savu bagātību.
Kas notiks tālāk? Ja piepildīsies labākais notikumu attīstības scenārijs, Lībija būs ceļā uz attīstību un labklājību. "[Ja Kadafi atkāpsies] Lībija kļūs demokrātiska un dzīvos labi, jo, pateicoties naftas resursiem, tā ir bagāta valsts. Sliktāk nekā iepriekš noteikti nebūs," pārliecināts ir Humanitāro zinātņu fakultātes docents. Iespējams, ka saistībā ar Āfriku Šerifa vārds Latvijā izskanēs pavisam drīz. Gaidāms, ka uz televīzijas ekrāniem varētu nonākt filma par viņa un vēl dažu entuziastu ekspedīciju no Latvijas līdz pat Dienvidāfrikas Republikas galvaspilsētai Keiptaunai. "Safilmēts materiāls 70 stundu garumā. Būs ko darīt," atvadoties teic LU pasniedzējs.