Bērniem nometnē liek gulēt mežā (2)

Laura (vārds mainīts) piektdien pa dienu ar drošu sirdi savu 16 gadus veco meitu Aneti palaida uz trīs dienas ilgo jaunsargu nometni Kadagā. Taču jau vakarā viņa bija spiesta bērnam braukt pakaļ - daļa bērnu bez uzraudzības bijuši atstāti nakti pārlaist mežā, ugunskuru, lai sasildītos, viņiem kurināt aizliegts, daļa bērnu pēc pārgājieniem mežā bijuši ar slapjām kājām. Vēl jo vairāk satrauca meitas novērojums, ka viens no pieciem nometnes uzraugiem ir alkohola reibumā.

Nometnē piedalījās aptuveni 50 bērni vecumā no deviņiem līdz 18 gadiem. Nometni uzraudzīja pieci pieaugušie - galvenais nometnes organizators, seržants Kristaps Kancāns, instruktori Arvīds Gailāns, Mikus Krastiņš, Gunivaldis Kalva un Jānis Štammers.

Vakara gaitā notikusi instruktāža par nākamo nometnes dienu. Drošības instrukcijas vadījis vīrietis, par kuru Anetei uzreiz radušās aizdomas, ka viņš ir stiprā alkohola reibumā.

"Viņš nevarēja normāli paiet, skaidri parunāt un gandrīz iegāzās ugunskurā,"

saka meitene, jautāta, pēc kā spriedusi, ka vīrietis ir dzēris.

Puse bērnu guļ teltīs, otra mežā - zem pončo

Organizatori, kā spriež Anete, laikam bija rēķinājušies ar mazāku nometnes dalībnieku skaitu, jo līdzi, pēc viņas teiktā, bijušas tikai divas apsildāmās teltis, kurās vietas bija tikai aptuveni pusei bērnu. Otrai daļai bērnu esot pateiktas koordinātes mežā, kurp jādodas un nakti jāpārlaiž zem pončo. Kā skaidro Anete, tie esot "tādi kamuflāžas apmetņi, kurus, saliekot vairākus kopā, varot izveidot telti", kurā pietiek vietas diviem. Ugunskuru bērniem kurināt aizliegts, jo viņi saskaņā ar doto uzdevumu "atrodoties ienaidnieka aizmugurē". Bērni tur atradušies vieni, bez uzraudzības.

Nometnes organizators Kristaps Kancāns TVNET norāda, ka nometnē bijušas nevis divas, bet gan trīs teltis, katrā paredzēta vieta aptuveni 12 bērniem, bet sagulēt varot vēl krietni vairāk. Neviens no 47 bērniem mežā gulēt spiestā kārtā neesot sūtīts.

Cits nometnes dalībnieks, 14 gadus vecais jaunsargs Edgars (vārds mainīts), kurš nometnē palika līdz tās beigām, stāsta, ka daļa bērnu tiešām gulējuši zem pončo. "Vienu nakti daļa gulēja teltīs, otra daļa zem pončo. Ugunskuru naktī varējis kurt, ja bija auksti. Tiem, kuri gulēja teltīs, naktī bija jāveic orientēšanās uzdevums zem pončo gulošos atrast, savukārt tiem - pēc iespējas labāk nomaskēties. Nākamajā naktī mainījāmies vietām," viņš saka. Taču pusaudzis to neuzskata ne par ko sliktu, tieši otrādi - varot iemācīties ko jaunu un esot interesanti.

Tiem bērniem, kuriem kuriem likts gulēt zem pončo, iedotas noteiktas koordinātes, aptuveni kurā vietā naktsguļas vietu ierīkot. Teritorija bijusi ne lielāka par kilometru rādiusā ap galveno apmetnes vietu. Puisis atzīst, ka pieaugušo gan klāt nav bijis. Piektdienas naktī zem pončo gulošie orientēšanās spēles ietvaros bijuši jāmeklē no divpadsmitiem līdz diviem naktī, savukārt sestdien no vienpadsmitiem līdz vieniem naktī. Ugunskuru meklēšanas laikā kurt neesot bijis vēlams, "citādi pārējie uzreiz atradīs", viņš skaidro, bet atļauts tas bijis. Edgars gan ir no citas jaunsargu vienības, tāpēc nevar izslēgt, ka katram instruktoram ir savas prasības.

Daudziem slapjas kājas, apģērbs

Pēc vairākiem pārgājieniem mežā daļai bērnu bijušas slapji, piesmelti apavi un mitrs apģērbs, TVNET stāsta Anete. Ar tādu apģērbu aukstajā naktī gulēt mežā, vieniem pašiem un bez ugunskura meitenei šķitis par traku, tāpēc Anete zvanīja mammai, lai tā brauc pakaļ. "Esmu bijusi ļoti daudzās jaunsargu nometnēs. Neesmu braukusi mājās no nometnes pat tad, kad ārā bija -30. Pa dienu bijām nobridušās pa mežu, purvainu apkārtni, draudzenei bija piesmeltas kurpes. Kad mums teica, ka jāiet vieniem gulēt mežā, kur neļāva kurt arī uguni, zvanīju mammai, lai mums brauc pakaļ," stāsta Anete.

Kancāns tikmēr skaidro, ka piesmelti apavi bērniem neesot varējuši būt - Ādažu poligons, kur nometne notika, ir sauss, un grūti iedomāties, kur tur varot kurpes piesmelt. Turklāt bērniem obligāti vienmēr likts ņemt līdzi arī rezerves apģērbu, apakšveļu, zeķes un apavus.

Bērniem līdzi nepietiekami daudz drēbju

Sarakstu ar nometnei nepieciešamajām mantām Laura pirms nometnes no organizatoriem saņēmusi, taču, viņasprāt, sarakstā minētās drēbes un mantas, kurām jābūt līdzi, ne tuvu nav pietiekamas trīs dienu ilgai nometnei.

Kā, apskatot vecākiem izsūtīto sarakstu, uzskata bijušais jaunsargs, tagad dienesta karavīrs, kurš vēlējās saglabāt anonimitāti, līdzpaņemtais ekipējums ir atkarīgs no katra individuāli. "Viens tos divus zeķu pārus nepārvilks, otram varbūt ar tiem nemaz nepietiks," viņš saka sarunā ar TVNET. Tomēr viņam, esot jaunsardzē, ziemas laikā bijušas arī apsildāmās teltis.

"Šāds ekipējums piemērots karavīriem (stipriem pieaugušiem vīriešiem, kas tam gatavojušies nedēļām ilgi), nevis bērniem, kam tā ir atpūta."

Vienas pašas pa meža ceļu dodas prom

Meitenes devušās uz galveno nometni pie instruktora, lai pateiktu, ka dosies projām. Viņš neesot neko iebildis. Abas devušās tumsā pa meža ceļu, apmaldījušās, tāpēc gājušas atpakaļ pie instruktora, kurš piedāvājis karti un parādījis virzienu uz galveno ceļu. Uz meža ceļa abas vien ar lukturīšiem bruņojušās meitenes beidzot atrada mamma.

"Jā, divas meitenes, atgriežoties no kontrolpunkta, teica, ka dosies mājās. Mēs neko neiebildām," atklāj Kancāns. "Varbūt meitenes iepriekš bijušas mazākos pasākumos, kur nometne bija tikai vienai vienībai, nevis vairākām kopā. Tur instruktors var veltīt visu savu uzmanību katram atsevišķi. Šeit, kur pasākums lielāks, varbūt kaut kas neiepatikās," viņš raksturo notikušo.

Pat pieaugušajiem armijā neliek gulēt uz zemes

Anetes mamma Laura saka, ka viņai armijas stila skarbie treniņi nav nekas svešs, taču jāsaprot, ka šī tomēr ir bērnu nometne. "Jā, tā ir jaunsargu nometne, taču šīm lietām jābūt saprāta robežās. Pat pieaugušos neviens nelaiž mežā bez silta, atbilstoša apģērba. Tie taču ir tikai bērni, tas ir jāsaprot," sašutumā saka Laura.

"Meita man zvana, saka, ka ir nosalusi, neļaujot kurt uguni, jāguļ bedrē, pārsedzoties ar pončo. Bērni nosaluši. Sērkociņi, šķiltavas viņiem atņemtas, jo atrodoties ienaidnieka aizmugurē. Pamesti vieni paši mežā," uzskaita Laura. "Aizbraucu pakaļ, šoks bija pamatīgs - tas skats, kā divas meitenes vienas pašas naktī iet pa meža ceļu ar lukturīti. To taču sapratīs katra māte."

Tic meitai par nometnē notikušo

Notikušo pašplūsmā Laura atstāt negrasās, sakot, ka daudzajiem pārkāpumiem šādos pasākumos jādara gals. "Es meitai ticu, es par to nešaubos," saka Laura, kad ieminamies, ka viens no nometnes uzraugiem it kā bijis alkohola reibumā. Šā vīrieša vārdu nevar nosaukt arī mamma.

"Cilvēki ieteica, ka par nometnē notiekošo bija jāzvana Militārajai policijai, bet to neizdarījām," saka Laura. Viņa gan uzreiz zvanījusi NBS dežurējošajam virsniekam, bet nekāda reakcija, viņasprāt, neesot sekojusi. "Neviens pat neatzvanīja," viņa saka. "Meita bija nobriedusi pēc skolas stāties Aizsardzības akadēmijā. Tagad nezinu, kā būs. Teiksim tā, ir tādi kretīni, kas bērnam var sagraut mērķi un sapni," nobeigumā piebilst Laura.

NBS: notikušais ir pārpratums, nekādu pārkāpumu nav bijis

Kancāns to, ka kāds no pieaugušajiem nometnē bijis alkohola reibumā, kategoriski noliedz. Tas neesot bijis pat teorētiski iespējams, jo nometnē bijušas arī vairākas pārbaudes - viena vēl pirms abas meitenes devušās mājās, otra ap vieniem naktī, kad bija saņemta sūdzība no meitenes vecākiem. Arī nākamajās dienās nometnes bērnus apraudzīt ieradušies vairāki atbildīgie.

NBS Jaunsardzes departamenta direktors Broņislavs Mačuļskis informē, ka nometni pārbaudīt ieradies Rekrutēšanas un jaunsardzes centra direktors Druvis Kleins, kā arī Novada nodaļas vadītājs Gunārs Melnis un nekādi pārkāpumi neesot konstatēti. Arī viņi esot stāstījuši, ka bērni varēja nākt gulēt uz teltīm, ja bija tāda vēlēšanās. "Neviens nav aiz rokas pieķerts," par iespējamiem pārkāpumiem saka Mačuļskis.

Cits nometnes dalībnieks par nometni sajūsmā

Neko neparastu, kas liecinātu, ka kāds no nometnes uzraugiem ir alkohola reibumā, nav novērojis arī 14 gadus vecais jaunsargs Edgars. Viņa mamma skarbos apstākļus nometnē uzskata par daļu no mācībām, lai bērni norūdītos.

"Trīs gadu laikā mans bērns ir piedalījies ne vienā vien jaunsargu nometnē, kurās ir gūtas gan praktiskas zināšanas, gan fiziskais rūdījums, gan individuālās iemaņas, gan komandas darbs. Bērns no nometnēm vienmēr ir atgriezies apmierināts gan ar sadzīves apstākļiem, gan nometnes saturisko pusi. Par to, kur nometne notiks un kāds ir tās mērķis, vienmēr esmu lietas kursā. Bērna prombūtnes laikā nekad neesmu izjutusi nemieru, jo zinu, ka nekavējoties tikšu informēta, ja radīsies kādi jautājumi vai apstākļi, kuru dēļ dalība nometnē būtu jāpārtrauc. Ja nepieciešams, ir sazvanāms instruktors, pie kura var noskaidrot, kā norisinās nometne. Uzskatu, ka Jaunsardze ir ļoti laba, vērtīga un interesanta pieredze jebkuram – gan puišiem, gan meitenēm, un ne tikai tiem, kuri plāno savu nākotni saistīt ar militāro jomu. Visi man zināmie instruktori ar bērniem strādā ar atbildības sajūtu, un man nav bijis iemesla viņiem neuzticēties," viņa saka.