Vācijā darbu atrast nebūs viegli

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Pēdējā laikā virmojošās baumas par darba iespējām Vācijā ir pārspīlētas un daudzi pat nenojauš, cik būtiski Vācijas darba tirgus atšķiras no līdzšinējās cilvēku pieredzes un priekšstatiem par darbu ārzemēs, piemēram, Īrijā un Lielbritānijā. Gribētos vērst uzmanību uz faktu, ka šobrīd daudzi Latvijas iedzīvotāji runā un daļa gatavojas aizbraukt, jo uzskata, ka daudz lielākas iespējas būs Vācijā nekā šeit Latvijā, taču neapzinās realitāti, ka darbu iegūt nevarēs visi gribētāji un aizbraukušie.

Darba devēji Vācijā izvēlas pieņemt darbā tikai kvalificētus darbiniekus, kuri ir ieguvuši attiecīgo izglītību, kvalifikāciju specialitātē un pārvalda vācu valodu labā līmenī. Lielākoties nepieciešams kvalifikāciju pierādīt ar derīgiem izglītības dokumentiem, kā arī iesniegtām rakstiskām rekomendācijām no iepriekšējām darba vietām.

Konkrētajos jautājumos darba devēju prasības ir diezgan skrupulozas, kas daudziem aizbraucējiem radīs zināmus šķēršļus.

Vakanču daudz un arī iespēju, bet tikai kvalificētiem strādniekiem

Konkurence darba meklētāju vidū Vācijā nebūt nav apstiprinošs vai noliedzošs fakts, ka būtiski palielināsies kandidātu skaits uz vienu izsludinātu vakanci, kā tas izskanējis masu medijos. Jāatzīmē, ka arī pēdējo gadu laikā ir pietiekami liela Austrumeiropas iedzīvotāju plūsma darba meklējumiem Vācijā. Kā arī pašreizējais darba devēju un starpnieku pieprasījums liecina, ka

darba teorētiski pietiks lielākajai daļai strādātgribētāju – diemžēl tikai kvalificētiem strādniekiem.

Tomēr Latvijā nav nemaz tik daudz kvalificētu strādnieku un lielākajai daļai strādātgribētāju nav atbilstošas svešvalodu prasmes.

Atsevišķos gadījumos uzņēmumi ir gatavi organizēt vācu valodas mācības tiem darbiniekiem, kuriem būs darba izpildei nepieciešamā kvalifikācija. Tomēr, lai gan daudziem nebūs atbilstības atrast darbu, ir pamats uztraukumam, ka Latviju teorētiski vēlēsies pamest diezgan ievērojams skaits darba meklētāju.

Kāds ir pieprasījums?

Pašreizējās Vācijas starpnieku un darba devēju aktivitātes Latvijā liecina, ka pieprasījums ir pēc atsevišķu profesiju grupām, kā tehnologi, konditori (pārtikas rūpniecība), elektriķi, elektroniķi, mehatroniķi, automehāniķi, iekārtu operatori – mehāniķi, kvalificēti iekārtu un ražošanas iekārtu operatori, autovadītāji, uzkopšanas servisa darbinieki, viesmīlības sfēras apkalpojošais personāls, medicīnas apkalpojošais personāls.

Lielākoties interese ir par tehnisko ražošanas, mašīnbūves un industriālo ražošanas nozaru specialitātēm. Nenoliedzami ir aktuāls darbs lauksaimniecībā un celtniecībā, bet šajās jomās tirgus jau ir piesātināts, jo lielākā daļa attiecīgo viesstrādnieku strādā ilggadēji un jaunu vakanču ir ļoti maz. Jāatzīmē, ka lauksaimniecības darbos ir iespējas nopelnīt diezgan lielu atalgojumu, bet tas ir sezonāla rakstura darbs, kā arī peļņa ir atkarīga no paša strādnieka, jo alga tiek aprēķināta pēc padarītā apjoma.

Jāatzīmē tas, ka Vācijas darba devēji ir prasīgi un no darbinieka tiek prasīta augsta darba izpildes kvalitāte un ražīgums, pretējā gadījumā darbs tiks uzteikts nekavējoties. Līdz ar to ilūzija par lielo naudas pelnīšanu izplēnēs un daudziem būs jāatgriežas atpakaļ ar sagrautiem sapņiem par viegli iegūstamu naudu.

Kuri būs ieguvēji un kuri zaudētāji

Vācijā nav noteikta minimālā alga, ko daudzi potenciālie aizbraucēji nezina, bet darba devēji atsevišķos gadījumos to izmanto pret viesstrādniekiem.

Teorētiski minimālā mēneša alga ir apmēram 456,40 LVL,

kas salīdzinājumā ar Latviju ir tikai nedaudz vairāk, bet jāatceras tas, ka Vācijā dzīve ir divtik dārgāka nekā Latvijā. Tas nozīmē, ka ar minēto naudu izdzīvot nevar, jo kaut vai par vienistabas dzīvokli mēneša īres maksa jau sākas ar 200 - 300 Ls, neskaitot komunālos maksājumus, kā arī ir ļoti dārgs sabiedriskais transports un pārējās ikdienas pamatvajadzības.

Praktiski, lai nodrošinātu optimālu izdzīvošanu, nepieciešami ap 1000 – 1500 LVL ienākumi mēnesī, kas arī Vācijā nav mazs atalgojums. Kaut vai, ja salīdzinām, tad vidēji augsta līmeņa speciālisti un vadošie speciālisti saņem atalgojumu robežās 800 – 1500 LVL, kas arī nebūt nav daudz un dažkārt motivē pašus vāciešus strādāt kaimiņvalstīs, kur atalgojums ir lielāks. Papildus visam ir diezgan liels nodokļu slogs, kas ir līdzvērtīgs vai pat augstāks nekā Latvijā.

Tāpēc pirms aizbraukšanas ir rūpīgi jāizvērtē visi potenciālie ieguvumi un zaudējumi.

Ieguvēji un pelnītāji būs tie, kuriem ir labas vācu valodas prasmes,

kas atvieglina adaptēšanos un lielākas iespējas atrast augstāk atalgotu darbu, kā arī nepieciešamā kvalifikācija. Līdz ar to lielākajai daļai aizbraukt gribētāju iespējas atrast darbu būs minimālas. Pat tiem, kas aizbrauks spontāni un centīsies „kaut ko atrast uz vietas”, meklējumi var nevainagoties ar panākumiem, ņemot vērā darba tirgus konservatīvismu.

Vērojot Latvijas darbiniekus un atalgojumu salīdzinājumā ar līdzīgas jomas specifiku Vācijā, ir pamatots risks zaudēt kvalificētus medicīnas un sociālās aprūpes darbiniekus, kā arī viesmīlības un apkalpojošo sfēru speciālistus.

Mazāki draudi ir tehniskajām specialitātēm un ražošanas jomā strādājošiem, kuriem arī Latvijā pašreiz ir labi atalgots darbs un aizbraukšanas gadījumā ieguvums nebūs nozīmīgs.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu