Bez maksas apceļot pasauli

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: TVNET

Uz dzīvi var paskatīties citādi – daudz pozitīvāk. Par to portāls TVNET pārliecinājās, sarunājoties ar Andri Zālīti un topošās biedrības “Draugs draugam” pārstāvjiem par viņu nesen atvērto dalīšanās vietni draugsdraugam.lv. TVNET redakcijai iepatikās ideja, un tādēļ nolēmām par šo portālu pastāstīt arī lasītājiem. Smaidīgie un atvērtie domubiedri apgalvo, ka ar šo darbošanos iespējams uzlabot ne tikai citu cilvēku, bet arī savu dzīvi un veselību.

Projekta pirmsākumi meklējami Andra iekšējās sajūtās un vēlmē uzlabot apkārtējo pasauli. Pirms dažiem mēnešiem, skatoties uz sabiedrībā notiekošo, viņš sapratis, ka cilvēkos ļoti trūkst pozitīvās emocijas un labā. Intervijā portālam TVNET viņš saka: “Visi runā par otrajiem pensiju līmeņiem, budžeta konsolidācijām un tādām lietām.

Cilvēki cieš no sajūtas, ka viņiem ir par maz naudas.

Man bija sajūta, ka vajag darīt kaut ko citu. Mēs pieņēmām, ka bagāts ir nevis tas, kuram ir daudz, bet tas, kuram pietiek. Un pēdējais ir spējīgs dalīties.”

Par dalīšanos neprasa naudu

Andris min dažādus dalīšanās piemērus – sākot no pavisam ikdienišķiem it kā sīkumiem līdz vitāli svarīgai palīdzībai: “Jūs taču neprasāt naudu par to, ka uzsmaidāt draugam vai viņu pacienājat.(..) Ja tu māki spēlēt ģitāru, tad kāpēc neiemācīt spēlēt to arī draugam? Ja tev ir ritenis, kuru tu nelieto, kāpēc to neatdot kādam? Protams, vari mēģināt to pārdot, taču kāpēc to darīt, ja tas neko nemaina tavā dzīvē?(..) Katrs, kam ir ko dot, var dalīties! Var dalīties gan ar prasmēm, gan zināšanām, gan lietām.”

Draugu savstarpējās bezmaksas palīdzības ideja brieda un iepatikās arī viņa draugiem un dažādiem pazīstamiem cilvēkiem, kuri tagad iesaistījušies “Draugs draugam” projektā.

Viņi vēlas kliedēt stereotipu, ka palīdzēt citiem un dalīties ar līdzcilvēkiem vajag tikai divas reizes gadā – Ziemassvētkos un Lieldienās. Andris ir pārliecināts – dalīties ar citiem var daudz biežāk, turklāt palīdzība vajadzīga ne tikai veciem, slimiem un invalīdiem. Būt par atbalstu un prieka avotu var ikvienam, turklāt gūstot pats no tā prieku un labas emocijas, nevis saņemot naudu vai citādu materiālu atlīdzību.

Kāpēc Madonna dzied pa naudu? Viņai taču ir tik daudz naudas, ka ne pati, ne viņas bērni to nevarēs iztērēt!

Visam pamatā pozitīva pasaules uztvere

Andris skaidro, ka atvērtība pasaulei un dalīšanās ļoti vajadzīga arī pašam devējam. Atdodot sev nevajadzīgās lietas vai daloties savās zināšanās un prasmēs, cilvēks atbrīvo vietu sevī kam jaunam un, visticamāk, labākam. Pārvarot krāšanas tieksmes un vākšanas māniju, cilvēks maina savu domāšanu un pievelk labo.

Krasi uzlabo veselību

Atbrīvošanās un starošana ir arī dažādu austrumu reliģiju pamatā un arī Andris savā dzīvē izmantojis to atziņas. Vienlaikus viņš citē arī kristietības pamatprincipus. Tos ievērojot un cenšoties dzīvot labāk, mainās ne tikai cilvēka mentālā, bet arī fiziskā veselība. Par to Andris ir pārliecinājies arī savā dzīvē – pirms vairākiem gadiem viņam bija lielas veselības problēmas, taču, strādājot ar sevi un savu attieksmi, veselības sarežģījumi vairs nav likušas sevi manīt.

Smaidīgā topošās biedrības "Draugs draugam" komanda: Rolands, Andris, Laura un Vineta
Smaidīgā topošās biedrības "Draugs draugam" komanda: Rolands, Andris, Laura un Vineta Foto: TVNET

Saistībā ar valdošo krāšanas vēlmi un niecīgo dalīšanās vajadzību Andrim ir interesantas pārdomas:

“Mums ir pensionāru, veca sabiedrība. Ne tikai fiziski cilvēki paliek arvien vecāki. Arī viņu domāšana ir veca. Esam veca sabiedrība, jo mums vajadzīgas garantijas, uztraucamies, ka kaut kas nepietiks vai būs par grūtu. Tādai sabiedrībai nedzimst bērnus.

Jauna sabiedrība ir tā, kura ir gatava iekarot okeānus un pasaules.

Jauniem cilvēkiem nekas nav par grūtu. Tagad bankas jau skolas vecumā stāsta par pensiju otro līmeni. Savukārt, piemēram, Tibetā jauniešiem neļauj sēdēt pie ugunskura, lai viņi, siltumā sēžot, nedegradētos. Jaunam organismam jābūt spējīgam pašam sevi uzturēt. Pie mums ir otrādi – jo mierīgāk, jo labāk.”

Lai gan patlaban nauda ir vairāk nekā jebkad agrāk, pēc būtības veco cilvēku ģimenēs nedzimst bērni.

Šis nav biznesa plāns

Andris uzsver, ka ar šo projektu nav plānots nopelnīt – ne par sludinājumu ievietošanu, ne lasīšanu lietotājiem nav jāmaksā. Ikdienā gan Andris, gan vairums domubiedru strādā citās darba vietās, šim projektam atvēlot vien pāris stundu dienā. Šī vairāk ir sirds un iekšējo sajūtu diktēta vajadzība.

Lieli plāni un pārliecība

Domu biedru plāni ir ambiciozi – viņi negrasās apstāties tikai Latvijā un tikai pie latviešiem. Jau patlaban mājas lapa pieejamas trīs valodās, bet to skaitu plānots ievērojami paplašināt.

Andris sapņo, ka ar mājas lapā ievietoto sludinājumu palīdzību varētu apbraukt apkārt pasaulei.

“Piemēram, apskatos kartē, ka gribu nokļūt Budapeštā. Tālāk apskatos mūsu portālā, kā bez maksas varu tur nokļūt, palikt pa nakti un piedalīties budisma seminārā bez maksas. Jautājums nav par to, ka es nevaru samaksāt. Jautājums ir par to, ka, aizbraucot pie draugiem, sajūtas ir pavisam citas.” Turklāt Andris ir pārliecināts, ka ir ļoti tuvu savam sapnim par pasaules apceļošanu ar vietnes palīdzību.

Arī citu topošās biedrības “Draugs draugam” pārstāvju teiktajā jaušama spēcīga pārliecība par projekta ilglaicību un vajadzību mūsdienu pasaulē. Lauras Daudišas teiktais: “Ar šo projektu nosirmos ne viena vien paaudze. Šis ir augošs projekts un mēs dodamies rokās.”

Jautāts par portāla tuvākajiem mērķiem, Andris apgalvo: “Es gribētu ieraudzīt smaidīgus cilvēkus, kas ir gatavi dalīties.” Lietotāju skaits un darījumu apjoms domu biedriem neesot svarīgākais. Būtiskākā ir pati ideja – caur šo projektu darīt pasauli labāku.

Ar smaidu un dalīšanos var pasargāt bērnus

Vineta Sprugaine, kura palīdzot citiem, tikusi vaļā no savām muguras sāpēm un atbrīvojusies no vēlmes krāt mantas, min kādu piemēru, kas ļoti labi raksturo visu mūsu saistīto dzīvi. Darbojoties šai projektā, viņa var palīdzēt kādai māksliniecei iemācīt kādam bērnam gleznot un, iespējams, viņš pēc padsmit gadiem netirgos narkotikas viņas bērnam. Viņa uzsver, ka dalīties vajag, nedomājot par to, kur un kā mantas saņēmējs to izmantos.

PS: Galvenā atziņa pēc sarunas: Smaidīsim biežāk un arī mums biežāk atsmaidīs!

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu