Andris Bērziņš ir šīs Saeimas "tautas vēlētu deputātu" cienīgs prezidents. Ar 8.jūliju viņš kļūs arī par mūsu prezidentu, bet pēc 23.jūlija Bērziņu saukāsim par atlaistās Saeimas ievēlētu prezidentu. Savukārt ārkārtas vēlēšanām noslēdzoties, prezidents Andris Bērziņš iekļūs Latvijas vēsturē kā t.s. pirmās nacionālā izlīguma valdības iedvesmotājs un atbalstītājs ar "Saskaņas centra" premjeru priekšgalā un ZZS ministriem pakaļā.
Pašiem savs Mubaraks
Tāda ir vienošanās starp saskaņiešiem un zemniekiem. Pēc SC saprašanas, šī bija viņu ātrākā un drošākā iespēja tikt valdībā pēc ārkārtas vēlēšanām. Kopsaucējs tika atrasts Lemberga vēlmē tikt vaļā no "neparedzamā" Zatlera, pilī ieceļot Andri Bērziņu no ZZS. Lemberga zemnieki saprata, ka pēc Dombrovska uzmešanas viņiem pat spīd palikt valdībā, jo "Vienotība" līdz vēlēšanām "pretvalstiski" nerīkosies un valdība turpinās formāli eksistēt. Patiesi, kādēļ gan tieši tagad atkāpties, vai līdz šim ZZS nedeva pietiekoši daudz iemeslu Dombrovskim demisionēt?
Kārā Urbanoviča piebarošana ar saldumiem un šņabi nesākās pirms nedēļas, tomēr Zatlera sestdienas paziņojums pieprasīja ātru SC, ZZS un PLL pielāgošanos situācijai: jebkādiem līdzekļiem jāpanāk Valda Zatlera ne-pārvēlēšana, bet ne tādēļ, lai atriebtos Zatleram par dūšu beidzot rīkoties pēc savas sirdsapziņas. Patiesais iemesls - lai vēl vairāk stiprinātu sabiedrības pārliecību, ka 23.jūlija referendumā Saeima ir jāatlaiž.
Pēc tam atliks vien divi mēneši līdz vēlēšanām, kad šīs partijas sāks drukāt naudu un aktivizēs savus ruporus, jo SC ir lielas cerības iegūt vairāk nekā 29 sēdvietas parlamentā, bet ZZS, pašu vārdiem runājot, savus vēlētājus jau tāpat "nekādā veidā nav pievīlusi". Smalki un pretīgi.
Urbanovičs melo par brīvo balsojumu
Ceturtdien starp pirmo un atkārtoto Saeimas balsojumu zvanījām Jānim Urbanovičam (SC Saeimas frakcijas priekšsēdis) un jautājām – kāda ir vienošanās ar ZZS cena? Viņš notēloja sašutumu: "Kā jums nav kauna?!" un nometa klausuli.
Redziet, Urbanoviča kungs, man ir pilnīgi vienalga, kas notiek jūsu guļamistabā, kad nodziest gaisma, vai tas, kad jaunais prezidents dosies pie zobārsta. Bet man nav ne kripatas kauna atgādināt - jūs melojāt par partijas SC brīvo balsojumu prezidenta vēlēšanās, tāpat kā jūsu darījuma partneris ZZS. Varbūt jūs domājat, ka Lembergs ir uzticams, kontrolējams partneris, bet viņa pakalpiņu partiju vieno kopīgās ideoloģijas nostādnes; vai varbūt jūs cerat, ka PCTLV nekad vairs neatgriezīsies?
Man šķiet, es pat būtu priecīgs, ja manis iepriekšējie modelējumi izrādītos aplamības. Diemžēl tā nav. Tāpēc pašlaik es neredzu veidu, kā izvairīties no vēl lielākas cilvēku vilšanās pēc vēlēšanām, kā vien aicināt vēlētājus atcerēties trīs partiju SC, ZZS un PLL paveikto – balsojumā par liegumu izkratīt Aināra Šlesera mājokļus, jo tās pašas partijas pietaisīja šmucspaini, lai iebīdītu prezidentu Andri Bērziņu par prezidentu.
Esam pelnījuši gan visus iepriekšminētos, gan konformistu konformistus "Vienotību", tomēr esmu pārliecināts, ka zaudēsim arī atlikušo pašcieņu, ja ļausimies apātijai un izsamisīsim: "Mūžīga modrība ir brīvības cena."
Prezidents Bērziņš ir Lemberga piekļuve operatīvajai informācijai
Lembergs beidzot ir sasniedzis iecerēto, ko ir alcis vismaz daļu sava mūža un centies to panākt ar daudziem piegājieniem – piekļūt Latvijas drošības struktūru operatīvajai informācijai. Mērķis – iepriekš uzzināt, ko KNAB, SAB un Ģenerālprokuratūra vēl nezina par viņu vairāku kriminālprocesu ietvaros, lai varētu paredzēt drošības struktūru un izplānot savus gājienus laicīgi, arī noslēpjot vēl nepaslēpto.
Ja līdz šim kaut kā bija jāknapinās ar ziņu pienesēju I.Bodi no KNABa un bijušo SABistu A.Kamaldiņu, tagad – džekpots! Nupat Prezidenta pilī iebakstīts nākamais prezidents Andris Bērziņš, kurš ar 8.jūliju būs Nacionālās drošības padomes vadītājs ar pieeju apslepenotai informācijai, tai skaitā arī NATO noslēpumiem.
Lembergu gan vairāk interesē Latvijas drošības struktūru operatīvās darbības un "skaļo" kriminālprocesu virzība. Pēc Bērziņa pieprasījuma, ģenerālprokurors Kalnmeiers sniegs visu viņa rīcībā esošo informāciju par jebkuru prezidentu interesējošu krimināllietu, pat vēl izmeklēšanas stadijā.
Piemēram, uz vasaras beigām oligarhu+Urbanoviča ieliktenim Andrim Bērziņam nekas netraucēs iepazīties ar KNAB apjomīgo kratīšanu laikā iegūtajiem pierādījumu "pārskatiem", nepieciešamības gadījumā caur trešajām personām brīdināt Ventspils mēru par "pēkšņu" arestu, plānotām kratīšanām vai nezināmiem jauniem pierādījumiem pret Lembergu un viņa drauģeļiem. Pēdējais pēc tam piespēlē šīs informācijas drupatiņu "neatkarīgajai" vai citam ruporam un sanāk šmuce, jo deputāti Saeimā var vāvuļot: "Kas tā par iestādi, tas KNAB, ka nespēj pat nosargāt slepenu kratīšanu plānus." Lieta darīta.
Lembergs cietumā bija, tikai kosmosā ne
Atgādināšu, 2007.gadā Lemberga, Šķēles, Šlesera sadarbība uz mēnesi vainagojās ar premjera Kalvīša rosinātajiem drošības likumu labojumiem, kas paredzēja pieeju drošības struktūru operatīvajai informācijai oligarhu uzticamības personām. Toreiz nesanāca, prezidente Freiberga patraucēja, pat referendums notika. Bet tumšie mākoņi tiesībsargu veidolā ap Lembergu, Šķēli un Šleseru nav izklīduši, neskatoties uz viņu ilggadējo sistemātisko pretsparu.
Bet cīņai par atrašanos uz brīvām kājām der metodes, kas apdraud ne tikai valsts drošību, bet arī degradē uzticību prezidenta institūcijai un paralizē valdības darbu. Pat ārkārtas Saeimas vēlēšanas var izkārtot sev par labu.
Deformētā realitāte
Vai jaunievēlētais prezidents Andris Bērziņš atkāpsies no amata, ja pēc 23.jūlija referenduma iedzīvotāji atlaidīs Saeimu? Vai tomēr atteiks: "Kad pienāks laiks, es par to lemšu," bet tagad - kāda jums gar to darīšana!
/nginx/o/2021/10/14/14137555t1h978c.jpg)
