Lai gan no juridiskā viedokļa politisko partiju nesen uzsāktās reklāmas kampaņas vēl nevar nosaukt par priekšvēlēšanu aģitāciju, šis fakts būtu jāvērtē pēc ētikas principiem. Tām partijām, kas pirmās sāk reklamēties, ir lielāks starta kapitāls, un tas rada nevienlīdzību priekšvēlēšanu laikā.
Kā trešdien Latvijas Radio sacīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja vietnieks Alvis Vilks, tas nav vērtējams viennozīmīgi.
Jau vēstīts - lai arī atsevišķas partijas gaidāmo Saeimas ārkārtas vēlēšanu iespaidā jau sākušas reklamēties, kampaņu aģitācijas ierobežojumi sāksies tikai pēc referenduma rezultātu paziņošanas. Saskaņā ar likumu partijām noteiktie priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumi būs saistoši no nākamās dienas pēc Saeimas atlaišanas.
Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Arnis Cimdars iepriekš sacīja, ka oficiālie tautas nobalsošanas rezultāti par 10.Saeimas atlaišanu tiks paziņoti otrdien, 26.jūlijā. Ja tautas nobalsošanā Saeima būs atlaista, tiks izsludinātas Saeimas ārkārtas vēlēšanas. Iespējamais vēlēšanu datums ir 17.septembris.
Iepriekšējos gados priekšvēlēšanu aģitācijas periods bija garāks ‒ no 120.dienas pirms vēlēšanām līdz vēlēšanu dienai. Atbilstoši 16.jūnijā Saeimas pieņemtajiem grozījumiem likumā Saeimas atlaišanas vai atsaukšanas gadījumā priekšvēlēšanu aģitācijas periods sākas un līdz ar to pieļaujamo izdevumu apmēra ierobežojumi tiks attiecināti uz partiju vēlēšanu kampaņu izdevumiem laika posmā no nākamās dienas pēc Saeimas atsaukšanas vai atlaišanas līdz vēlēšanu dienai. Kamēr nav sācies priekšvēlēšanu aģitācijas periods, starp vēlēšanām partijām nav noteikti aģitācijas ierobežojumi.
