Latvijā pārāk daudz lieto zāles

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: RIA Novosti/Scanpix

Ko tik divdesmit gados neesam pārdzīvojuši. Mums ir bijusi infekcijas slimību ministrija, diagnostikas ministrija, ģimenes medicīnas ministrija, traumpunktu ministrija, bet ķirurģijas ministrija pat vairākkārt – allaž, kad veselības ministrs bija nemediķis, ministrijas apbrīna un cieņa tikusi ķirurģiskām disciplīnām.

Šobrīd mums ir zāļu ministrija, un visi uzstādījumi no ministrijas aptver stāstiņus – kurus medikamentus izrakstīt – lētākus vai dārgākus, orģinālpreparātus vai ģenēriķus, pa vienam vai kombinācijās un kurš labāk zin medikamentu devas vai cenas – ārsts vai aptiekārs. Ministrijas atvilknēs nogrimušas veselības veicināšanas aktivitātes, bezzobains kļuvis stratēģiskais dokuments par veselību visiem tuvākajos 7 gados, labojumi tabakas ierobežošanā pazuduši ceļā no ministrijas uz Saeimu. Rosība un diskusijas ir tikai un vienīgi ap zālēm.

Svarīga arī profilakse

Ārstniecība ir viena būtiska, taču nebūt ne svarīgākā veselības aprūpes sadaļa – ir slimību profilakse un prevencija, diagnostika, ārstniecība un rehabilitācija. Bet ārstniecībā tiek izmantotas ne tikai zāles, bet arī fizikālā medicīna (siltums, elektrība, dūņas), ķirurģiska ārstēšana, psihoterapeitiska ārstēšana, staru medicīna, kā arī netradicionālas ārstniecības metodes.

21. gadsimta sākumā farmācijas industrijai ir izdevies ievērojami palielināt savu īpatsvaru ārstniecībā. Kamdēļ gan lietot inhalācijas un bankas, ja bērnam var nozīmēt antibiotikas? Un ar ierēdniecības gādību šādi uzstādījumi nonāk vadlīnijās, ieteikumos un apmaksājamajos veselības pakalpojumos. Jo ministrija nudien nav paredzējusi maksāt kaut santīmu par banku uzlikšanu vai inhalāciju mājas apstākļos. Psihoterapija Latvijā praktiski netiek apmaksāta, bet spiediens – katram ar sliktu pašsajūtu izrakstīt antidepresantus, ir jūtams. Pasaulē daudz pētītā un pierādītā kustības (pastaigas, treniņa) ietekme uz ārstniecības gaitu tiek rūpīgi aizstāta ar gultas režīmu un tablešu sauju. Un publiskās diskusijās Ārstu biedrība tiek iesaistīta tikai un vienīgi medikamentu lauciņā. Tā vietā, lai es rakstītu pacientiem – kā pareizi ēst, kustēties, ievērot režīmu, atmest smēķēšanu, esmu spiests rakstīt par zālēm. Nu un rakstīšu ar.

Pārāk daudz lietojam zāles

Latvija nav vienīgā valsts Eiropā, kas mocās un mīcas ap polipragmāziju (pārlieku lielu zāļu lietošanu). Polipragmāzija ir tieši proporcionāla ārsta birokrātiskam slogam. Jo birokrātiskāka veselības aprūpe, jo mazāk laika ārstam domāt, jo vairāk zāles tiek izrakstītas.

Patiesībā jau Latvijas ārsti ir noturējušies pretī zāļu intervencei un bērniem antibiotikas mēs nozīmējam visuzmanīgāk (godīgāk) – daudzkārt mazāk nekā, piemēram, Grieķijā vai Itālijā. Tomēr Eiropas savienību kopēji raksturo biznesa un politikas ietekme uz zāļu tirgu. Politiskie lēmumi medicīnā ir atrauti no ārsta un pacienta, proti politiskie lēmumi ir virzīti tikai uz naudu. Politiskos lēmumus nosaka lielā farmācija (Big Pharma), nevis mediķi un pat ministriju ierēdņi. Notiek medicīniskā un farmaceitiskā sektora dialogs ap pamatiezīmēm:

• palielinas dzīves ilgums;

• palielinas hronisku slimnieku skaits;

• samazinas proporcionāli izmantojamās naudas daudzums;

• jaunie medikamenti ir ievērojami dārgāki nekā vecie.

Lielie farmācijas giganti

Big Pharma lielākajā daļā valstu pārstāv lielākās zāļu kompānijas. Latvijā kā mazā valstī lielajām kompānijām nav tik striktas intereses, tādēļ farmācijas intereses nonākušas zāļu vairumtirgotāju un aptieku ķēžu turētāju rokās. Vienai no ķēdēm netieši pieder arī 8 poliklīnikas Rīgā, vairākas slimnīcas, daudzi doktorāti un viena no lielākajām laboratorijām. Tādēļ diskusija ap zālēm galvenokārt raisās zāļu vairumtirgotāju interesēs, kuri visu laiku apgalvo, ka ārsti izrakstot dārgās zāles, un tādēļ zāļu cenas tik augstas. Internetā katrs var atrast informāciju, ka zāļu vairumtirgotāji Vadims Telica un Josifs Apts ir Latvijas bagātāko cilvēku desmitniekā, viņu peļņa bijusi mērāma miljonos un viņi iegādājušies šīs poliklīnikas. Un šī lielā peļņa – patīk vai ne, nāk no nopietna mārža par zālēm, ko šie īpašnieki saņem, jo bez zālēm jau neizdzīvosi, un visi Latvijas iedzīvotāji maksā šiem vairumtirgotājiem. Un viņu rīcībā ir izcili juristi, labi veselības organizatori, cienījami lobisti Saeimā un ministrijās, kā arī čakli publisko attiecību speciālisti, kas aizstāv maizestēvu intereses un rada publisko viedokli– ārsti kaut kādu merkantilu interešu dēļ izraksta dārgākās zāles.

Latvijā nudien nav neviena ārsta, kas saņemtu gadā peļņā 7 miljonus latu un spētu nopirkt poliklīniku. Zāļu dārdzība ir tikai un vienīgi vertikālās integritātes nopelns – kad vienās rokās ir zāļu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un ambulatoriskā medicīna. Latvijā šobrīd nav nekādu domstarpību starp ārstiem un farmaceitiem, starp ministriju un ārstu biedrību. Domstarpības ir starp tiem, kas uzskata, ka medicīna ir tikai peļņa, ka zāles ir naudas avots, ka jāārstē tikai ar zālēm, no vienas puses un tiem, kas uzskata, ka ārsta un farmaceita profesija jābūt brīvai, ka šie profesionāļi nedrīkst būt vairumtirgotāju vergi, kas akli izpilda saimnieku rīkojumus.

Ministrijā klausa farmācijas industrijai

Un tomēr mūsu Zāļu ministrija čakli atkārto visu to, ko priekšā pasaka Big Pharma, un tas nav nekas īpašs. Jebkuras politiskas vai ekonomiskas krīzes apstākļos tiek meklēti vainīgie, un visbiežāk tie ir mediķi. Publiskajā telpā diskusija parasti notiek ap tēmu– kādēļ tieši šīs zāles ārsts ir izrakstījis, un vai aiz šās receptes nav manāms kas nosodāms. Kā allaž pirms vēlēšanām vai līdzīgos brīžos tiek noķerts kāds grēkāzis, kurš varbūt ne tās zāles izrakstījis.

Pastiprinātai interesei ir starptautisks pamatojums. Pasaulē kopumā medicīnai un veselības aprūpei tērēto līdzekļu kopapjoms pieaug par 3– 5% gadā, tātad ievērojami straujāk nekā visas zemeslodes ekonomiskais kopprodukts. Starptautisku interesi un aktivitāti visvairāk izrāda lielās zāļu kompānijas, kuras savu produkciju cenšas pārdot visos tirgos.

Globalizācija nāk ar patērētāja filosofiju. Patērētāju filosofija kā normu nosaka divas aksiomas – “vairāk medicīnas – tātad labāk veselībai” un “dārga medicīna– tas ir labāk nekā lēta medicīna”. Līdz ar to maksātspējīgi pacienti tiek apkalpoti kā karalistki klienti nevis kā slimi ļaudis. Patērētāju filosofija noved pie situācijas, kad vienlīdzības zīmi liek starp slimu cilvēku un salauztu auto.

Ietekmīgais zāļu bizness

Zāļu bizness ir trešais vai sestais nozīmīgākais pasaulē, atkarā no tā, kā tiek uzskaitīti ieroči, prostitūcija un narkotikas. Toties zāļu bizness ir nozīmīgākais spēlētājs reklāmas tirgū. Zāles pasaulē tieši un netieši reklamē par lielākām naudām nekā automašīnas, ceļojumus un modes preces kopā. Vienkāršoti to varētu raksturot ar hormonu tabletēm sievietēm– uz zemeslodes dzīvo 3.5 miljardi sieviešu, no tām 2 miljardi fertilā vecumā. Normāla zāļu kompānija šajā skaitlī ierauga 2 miljardus hormontablešu katru dienu. Bet visām tām, kas jau pārsniegušas fertilitātes vecumu– pa hormonaizstājējtabletei katru dienu cīņai pret osteoporozi, krunkainu ādu un matu izkrišanu. Tiesa, no pasaulē kopā medicīnai tērētajiem līdzekļiem 89% patērē 11% cilvēku ārstēšanai. Vairāk nekā 80% pasaules iedzīvotāju pamatā iztiek ar tautas medicīnas līdzekļiem un nesaņem modernos medikamentus.

Latvijā 2/3 zāļu tiek izrakstītas pacientiem, kas vecāki par 60 gadiem. Lielākās problēmas vecākiem cilvēkiem ir neeksistējošs zāļu lietošanas monitorings.

Visas zāles neizdzer

Ārsts pacientus itin viegli iedala trīs kategorijās. Pirmie zāles nelieto, tā patiesībā ir vislielākā ļaužu grupa. Tiesa, viņi nereti aptiekā nopērk kādu blisteri tablešu, ko ārsts izrakstījis receptē, bet labākajā gadījumā izdzer vienu vai divas ripiņas. Otrā grupa ir pacienti, kas zāles dzer – gan tās, ko iesaka ārsts, gan tās – ko kaimiņiene, sievasmāte vai kolēģe. Šiem pacientiem īpaši labi palīdz zāles, kas jau līdzējušas kaimiņienes tantei, sievasmātes kaimiņienei un kolēģes sunim. Trešā grupa ir pacienti, kas cenšas rūpīgi izpildīt visu, ko iesaka ārsts. Šī grupa ir mazākā un patiesībā nenozīmīga.

Ja ārsts izraksta vairāk nekā trīs dažādas tabletes, varam būt gandrīz simtprocentīgi droši, ka pacients sajauks – kuras tabletītes lietojamas pa vienai trīs reizes, kuras – pa divām četras reizes dienā.

Vēl trakāk, ja pacients bijis pie vairākiem ārstiem, kuri visi, labi būdami, savu receptīti izrakstījuši. Neviens pasaules zinātnieks nevar izpētīt, kāda mijiedarbība ir zālēm, kuras tiek dzertas pēc principa– divas sarkanās, viena zilā, bet dzelteno ēdīšu vakariņās

Farmaceits pacientus iedala tikai divās kategorijās: tie, kas zāles pērk un tie, kas zāles nepērk. Starpforma jeb trešā grupa pieaug no dienas dienā– zāles ir pārlieku dārgas, un pacients no trim receptēm izvēlas vienu– lētāko.

Lielais farmācijas bizness un lielais mēdiju bizness uz zemeslodes ir saplūdis un atrodas vienās rokās. Farmācija tērē 5 biljonus dolāru (30–35% izdevumus) marketingam /Gagnon M Legchin, 2008/.

Slimību leģendas

Farmācijas industrija atbalsta slimību žurnalistiku. Pasaules Informācijas aģentūras rada pasaules slimības leģendu katru otro gadu. Varam atskatīties, ka 2001.gadā mums bija C hepatīts, 2003.gadā apkarojām Kreicfelda Jakoba slimību jeb sūkļveida encefalopātiju (Anglijā izkāva liellopus), 2005. gadā nāca SARS (ķīnieši un kanādieši slēdza lidostas, visi aziāti pilsētās uzturējās maskās), 2007. gadā nāca putnu gripa (pat Amsterdamas ostā izšāva kaijas un pīles), bet 2009. gadā– Cūku gripa. Ik pa diviem gadiem tiek radīts jauns mērķis, pēc kā tiekties, kur globālajai mediju un farmācijas industrijai (lielāko pasaules multimēdju un farmācijas īpašnieki ir vieni un tie paši cilvēki) nopelnīt. Cūku gripa izrādījās tāds farss, ka pasaules slimību žurnalistika bija spiesta atteikties no vīrusu izraisītām slimībām un atgriezties bakteriālās slimībās.

Tika atrasts E.coli rezistents štams, ar kura palīdzību no pamatslimībām nomira 40 cilvēku, galvenokārt Vācijā. Tiesa, katru dienu uz zemeslodes mirst aptuveni 300000 cilvēku no visdažādāko izsaucēju slimībām. Bet slimību žurnalistika piespieda visus eiropiešus neēst gurķus. Latvijas variantā cīņa notiek ar Legionellu, kas izsauc leģionāru slimību. Un Latvijas žurnālisti un Latvijas informatīvie kanāli notic šim farsam un raksta par to vairāk nekā par sirds asinsvadu slimībām. Lai ietekmētu mediķu domāšanu, Latvijas zāļu vairumtirgotāji radījuši žurnālu „Medicus bonus”, kura uzdevums ir slimību žurnalistika ārstam un aptiekāram. Kārtojot biznesa vidi Big Pharma pamanās ar ministrijas rokām ielikt farmācijai tuvus cilvēkus visos nozīmīgos medicīnas amatos (veiksmīgi ieceļot Bērnu klīniskās slimnīcas valdes priekšsēdētāju un neveiksmīgi– Stradiņu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāju). Jebkurā citā jomā liela nauda, monopolstāvoklim tuvs resurss, savu cilvēku iekārtošana pēc astoņkāja principa un žurnāls vienās rokās tiktu nosaukts par oligarhiju, bet Latvijas vertikālā integritāte to uzskata vienkārši par biznesu.

Mazāk sāli un cukuru!

Secinājumi: visa vārīšanās ap dārgākām un mazāk dārgām kompensējamām zālēm aizņem mazāk nekā 1% Latvijas veselības budžeta, bet jaunās Zāļu ministrijas proponētās izmaiņas varētu kaut ko mainīt par 0.1%. Es ieteiktu padomāt par gaidāmo budžeta konsolidāciju rudenī, kas draud ar 5% Latvijas veselības budžeta. Ar visām Zāļu ministrijas ieteiktajām recepšu uzrakstīšanas izmaiņām Latvijas iedzīvotāju vidējo dzīves ilgumu pagarināt nevar, bet var pagarināt Latvijas iedzīvotāju dzīves ilgumu par 8 gadiem, iemācot cilvēku nelietot sāli un cukurotus dzērienus, izvēlēties zivju un olīveļļu, nevis transtaukskābes, nomainīt mazkustīgo dzīves režīmu ar sportu, kā arī atmetot smēķēšanu un dzeršanu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu