SC vēl trīs gadus negrib atzīt Latvijas okupāciju

"Saskaņas" otrais premjera kandidāts un pašreizējais Rīgas mērs Nils Ušakovs, atguvies Vācijas klīnikā par nezināmu personu saziedotu naudu, augusta sākumā aicināja noteikt trīs gadu moratoriju nacionālajiem un vēstures jautājumiem:

"Tas nozīmē, ka šajā periodā tiek noteikts moratorijs uz visām likumdošanas iniciatīvām un debatēm par etniskajiem jautājumiem, par jautājumiem, kas saistīti ar valodu un vēsturi. Mums ir ko darīt šajos trīs gados, risinot ekonomiskos un sociālos jautājumus. Pēc trim gadiem, ja cilvēki jau ir pabaroti, varam domāt, vai esam gatavi turpināt debates par šiem jautājumiem."*

Plikais sola apģērbt tautu

Ja atmetam acīmredzamu Ušakova vēlmi provocēt matu skaldīšanu, interesanti ir aplūkot – par ko viņš runā, kādēļ jauc ekonomiskos ar etniskajiem jautājumiem?

Pieļausim, ka saskaņieši izlemj atbrīvoties no t.s. etniskās balsošanas, atzīstot vēstures faktu par Latvijas okupāciju. Tādējādi partija kļūst par vienu no daudzajām, kas ar līdzīgiem instrumentiem cīnās par varu, piedāvājot vēlētājiem nopietnu ekonomisko programmu ar rīcībspējīgām personālijām, kas šodien spēj "pabarot cilvēkus" un parīt tos izved saulītē.

Ja jau pats premjerministra kandidāts Ušakovs aicina atlikt jautājumus par valodu un vēsturi, lai trīs gadus risinātu tikai ekonomiskos un sociālos jautājumus... pag, bet SC nemaz nav ekonomiskās programmas!

Sadarbības sākums

Kā izskaidrot, ka otrai lielākajai 10.Saeimas partijai nav precīzas un detalizēti izstrādātas ekonomiskās programmas, kā valsti izvest no recesijas? Nekā svaigāka par SC pērn sarakstīto partijai nav – lepni publiskots murgains lietuvēnu apkopojums ir kā rokasgrāmata .

Fakts, ka partiju apvienība tik maz pūļu un vērības velta valsts izvešanai no ekonomiskās krīzes, varētu likties nesaprotams. Bilde kļūst skaidrāka, ja zinām, ka pašdeklarētajiem nacionālo minoritāšu aizstāvjiem cīņa pret cittautiešu šķietamo diskrimināciju ir vienīgais veids, kā iegūt varu, lai beidzot iesēstos valdībā.

Tādēļ 10.Saeimas laikā partiju apvienība SC milzīgi pūlējās "par jebkuru cenu" iekļūt valdībā, staigājot sadarbības taciņas ar Lemberga ZZS. Kā svētdien vēstīja raidījums "Nekā personīga" - SC un ZZS ārlaulības auglī kosts 51 reizi, kad zaļzemnieki balsojuši atšķirīgi no valdības koalīcijas partneriem – premjera Valda Dombrovska "Vienotības".

Piemēri: tiesībsarga Jansona, prezidenta Bērziņa ievēlēšana; neatbalstītais prokuratūras lūgums pārmeklēt Šlesera altārus; neatbalstītie grozījumi Krimināllikumā, kas paredzēja kriminālsodu partijām par finanšu krāpniecību; SC ierosinātie, bet PLL saulītē iznestie grozījumi par ES uzturēšanās atļauju pārdošanu u. tml.).

SC nepārstāv nacionālās minoritātes Latvijā

Un kas gan cits saskaņiešiem atliek – pliks karalis, kurš sola apģērbt tautu, ir apsmiekls. Kliedzot, lai dzīvo karalis, var pārkliegt aptaurētos šleserēnus, bet nevar noslēpt, ka nacionālās minoritātes Latvijā dzīvo tikpat labi kā pamatnācija. Netrūkst krievu bērnudārzu, skolu, teātru, grāmatu, valsts subsidē izglītību krievu valodā, turklāt vēl aicina austrumzemes iebraucējus iegādāties ES uzturēšanās atļaujas par smiekla naudu.

SC ir vienaldzīgs latviskais elektorāts, tādēļ viņi neliedz sadarbību zināmajām oligarhu partijām ZZS un LPP/LC. Tomēr "Saskaņas centra" stratēģu pārliecība par ierasti "garantētā" elektorāta aprobežotību var pēkšņi nepatīkami pārsteigt.

Kamēr partijai lojālie mediji stingri ievēro SC sponsoru un sadarbības partneru dzelžaini noteikto disciplīnu, lielas izmaiņas nevaram gaidīt. Tomēr neviens neliedz iedomāties Latvijas Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētāju Juri Paideru ar draugu Urbanoviču saejam ragos, kaut vai politgrāmatas "" autortiesību dēļ, abiem bļaustoties par grāmatā apgalvoto - nekad nenotikušo Latvijas okupāciju.

Ja neskaitām pilsoņus, kurus SC sistemātiski zombē sadalītajā informācijas telpā un tos nepilsoņus, kurus partija musina ar neesošu etnisko diskrimināciju, pāri paliek mazākā daļa partijas atbalstītāju. Diemžēl t.s. latviešu partijas 20 gadu laikā nav apjēgušas, ka PCTLV vai Maskavas vēstniecības tagadējie favorīti partija "Saskaņas centrs" nekad nav pārstāvējuši nacionālās minoritātes Latvijā.

Tādēļ nožēlojami ir skatīties, kā partijas sacenšas par rokas sniegšanu "Saskaņas centram", bet aizmirst vērsties pie partijas elektorāta, kam vienīgā saskarsme ar cilvēktiesību diskrimināciju ir ofšoros reģistrētu vietējo mediju infotelpa.

^{* - Ušakova intervija laikrakstam "Latvijas Avīze", 13.augusts}