Zviedrijas militārās spējas aizsargāt Baltijas valstis pret Krievijas uzbrukumu ir ierobežotas un neatbilst politiskām deklarācijām, uzskata Zviedrijas Karaliskās militāro zinātņu akadēmijas loceklis atvaļinātais Zviedrijas bruņoto spēku ģenerālmajors Kārlis Neretnieks.
Zviedrija nevarētu palīdzēt Baltijai, ja tai uzbruktu Krievija
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ierobežotas iespējas
Bijušais Zviedrijas Nacionālās aizsardzības koledžas rektors Neretnieks savā rakstā Atlantijas Padomes pētījumu centra žurnāla jaunākajā numurā atzīst, ka pastāv "samērā nopietna neatbilstība" starp Zviedrijas deklarēto doktrīnu par savu gatavību palīdzēt Baltijas valstīm un tās spējām to izdarīt.
"Plašu bruņotu akciju gadījumos Baltijas valstīs un ap tām Zviedrijas spēja sniegt būtisku atbalstu būs ļoti ierobežota, vismaz gadījumos, kad jārīkojas ātri,"
eksperts vēsta savā jaunākajā rakstā.
Rada aplamas cerības
"Tas var radīt aplamas cerības (un līdz ar to pieņēmumus plānošanā) starp tās kaimiņiem ticībā, ka tie var rēķināties ar Zviedriju militāras krīzes gadījumā šajā reģionā," raksta Neretnieks.
Eksperts citē Zviedrijas parlamenta 2009.gada janvārī pieņemto Solidaritātes deklarāciju, kurā teikts, ka "Zviedrija nebūs pasīva, ja citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai Ziemeļvalsti piemeklēs katastrofa vai uzbrukums". "Zviedrija tādējādi spēs sniegt, kā arī saņemt militāru palīdzību," teikts deklarācijā.
Neretnieks arī analizē scenārijus par to, ko Zviedrija varētu darīt, ja NATO lūgtu Zviedrijas palīdzību alianses dalībvalstu aizsardzībai militāru draudu gadījumā, kas būtu vērsti pret Lietuvu, Latviju un Igauniju.
Spēkus dislocē vairākas nedēļas
Atvaļinātais ģenerālis raksta, ka Zviedrijas spēku dislocēšana ilgtu dažas nedēļas vai pat vairāk, ņemot vērā nepieciešamību papildus apmācīt un pielāgot vienības konkrētajam uzdevumam. Plānotājiem arī vajadzētu izlemt, vai pirmajām pieejamajām vienībām jāuztic apsargāt svarīgas Zviedrijas teritorijas daļas vai tās jānosūta uz ārvalstīm.
"Nopietnā krīzē, tas ir, tādā, kas var novest līdz ilgstošai cīņai, ātra reakcija, kas ietvertu vienību dislocēšanu ārvalstīs, būtu samērā riskants pasākums, jo vienībām var trūkt pietiekamas sagatavotības vai tās var būt vajadzīgas dzimtenē," uzsver Neretnieks.
Viņš norāda, ka Zviedrijas karaflote nebūtu gatava karadarbībai Baltijas jūrā, lai gan tā ir labi piemērota vairumam krīzes pārvaldības uzdevumu Baltijas jūrā.
Gaisa spēkiem būtu problēmas, it īpaši eskortējot kuģus Baltijas jūrā, bet problēmas būtu arī pašaizsardzībai, veicot citus uzdevumus.
Neretnieks piebilst, ka problēmas rastos arī tad, ja Zviedrijai būtu jāuzņem lielākas NATO militārās vienības – varētu būt trūkumi karavīru uzņemšanas un viņu drošības koordinācijā, kā arī loģistikas atbalsta sniegšanā. Tas notiktu galvenokārt nepietiekamas mierlaika plānošanas dēļ un tāpēc, ka ir bijis pārāk maz kopīgu manevru ar NATO.
Sadarbība ar NATO jāimprovizē
NATO operācijā tomēr varētu būt labums no Zviedrijas zemūdeņu, izlūkošanas, gaisa un jūras novērošanas spēju izmantošanas. Tas palīdzētu saņemt būtisku informāciju, izceļoties krīzei, raksta Neretnieks.
"Tomēr vispārējā aina ir tā pati: Zviedrijas spējas iejaukties ārvalstīs, lai palīdzētu saviem kaimiņiem, ir ierobežotas, un nepieciešamā sadarbība ar NATO būtu lielā mērā jāimprovizē," uzsver Neretnieks.
Viņš raksta, ka Zviedrijas parlamenta Solidaritātes deklarācija neapšaubāmi vēsta, ka nopietna militāra konflikta gadījumā starp Baltijas valstīm un NATO no vienas puses un Krieviju no otras puses Krievijai būtu jāuzskata Zviedrija par pretinieku.
Būtu jāpievienojas NATO
Neretnieks uzskata, ka dažas problēmas var atrisināt cieša un regulāra sadarbība ar kaimiņvalstīm plānošanā, mācībās un apgādē, sevišķi Zviedrijas sadarbība ar NATO.
"Vislabākais risinājums būtu, ja Zviedrija pievienotos NATO, tādējādi tā varētu piedalīties alianses lēmumu pieņemšanas un plānošanas procesos. Ja tas izrādītos neiespējami iekšpolitisku iemeslu dēļ, tad Zviedrija vismaz piedalītos manevros, kurus NATO rīko Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā," raksta Neretnieks.