Viltotā tiesnese

Bet kriminālvajāšana šā vairākuma ieskatā droši vien ir nelāgs misēklis. Tādu nieku kā daži koriģējumi Saeimas komisijas sēdes protokolā nevienam nebija jāpamana. (Arī protokola līdzparakstītājs deputāts Dzintars Rasnačs (VL – TB/LNNK) apgalvoja, ka neesot pamanījis, parakstījis bez lasīšanas.) Un ST tiesnese Muižniece būtu vēl deviņus amatā atlikušos gadus spriedusi par valsts likumu normu atbilstību valsts pamatlikumam.

Partijai dikti vajadzēja

Iespējamais noziegums izdarīts pēc Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes, kurā tā nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā grozījumus Krimināllikumā, kuri paredzēja stingrākus sodus par partiju finansēšanas pārkāpumiem. Par to liecina arī sēdes audioieraksts. Taču protokolā rakstīts, ka «Juridiskā komisija konstatējusi ievērojamās nepilnības KNAB iesniegtajā likumprojektā» un «rosina arī šos Krimināllikuma grozījumus pilnveidot un iesniegt kopā ar valdības gatavoto jaunu likumprojektu». Komisijas konsultantes atzinušas, ka Muižniece devusi norādījumus, ko rakstīt protokolā. Muižniece pati pēc ilgākas liegšanās arī to atzinusi.

Viltojumu pamanījuši Vienotības deputāti Aleksejs Loskutovs un Ilma Čepāne, kad šogad februārī sākuši interesēties, kur pazuduši iepriekšējā Saeimā KNAB iesniegtie likuma grozījumi. Noskaidrojuši, ka 9.Saeima likumprojektu nodevusi izskatīšanai komisijām, bet pirmajā lasījumā tas nav skatīts un iestrēdzis Juridiskajā komisijā. Noskaidroja arī, kāpēc iestrēdzis. Loskutovs vērsās prokuratūrā.

Zīmīgi, ka protokola otra parakstītāja Rasnača pirmā reakcija bija — notiekot politiskas intrigas, un Loskutovam vienkārši trūkstot pieredzes Saeimas darbā. Arī Muižniece pauda nožēlu, ka jaunie deputāti to laiku, ko varētu veltīt likumdošanas procesam, izmantojot politiskajām intrigām.

Droši vien taisnība, ka Loskutovs vēl nebija apguvis pieredzi nelasīt parakstāmos dokumentus. Taču viņa vislielākā neatbilstība Saeimas vairākuma koptajai pieredzei laikam gan bija izpratnes trūkums par to, cik ļoti varas privatizētāju korporācijai nebija vajadzīgi stingrāki sodi par savu partiju finansēšanas pārkāpumiem.

Balva par lojalitāti

Izpratne par «savējo» interesēm un labumu kā augstāko likumu un taisnību droši vien vadīja arī Muižnieci, kad viņa izlēma nobremzēt šim labumam kaitīgu likumprojektu, pat ja tas nozīmēja pārkāpt likumu. Var tikai minēt, vai tā bija varas līdzīpašnieces nesodāmības sajūta, vai vienkārši nespēja iedomāties, ka tas, kas nāk par labu «likumīgajiem» varas īpašniekiem, varētu būt pretlikumīgi. Muižniece nav vis kāda ierindas «šofera meita», kam vienalga, kuram saimniekam kalpot. Viņas darītais un runātais TP gaitās neatstāj šaubas par dedzīgu lojalitāti «partijas lietai».

Balva par lojalitāti bija Satversmes tiesas tiesneses amats, ko Saeima viņai piešķīra pērn maijā. Varas privatizētāji arī pirms tam tiesu varas amatos, tajā skaitā arī ST, bija likuši apšaubāmas reputācijas vai kompetences ļaudis, kuru galvenā priekšrocība ielicēju ieskatā bija gatavība izdarīgi paklausīt. Taču arī uz šāda fona Muižniece izskatījās skandalozi — vienā no visaugstākajiem tiesu varas amatiem tika atklāti ielikta prominenta partijas funkcionāre bez jebkādas tiesneša darba pieredzes. Muižnieces ievēlēšana ST ir pat pārliecinošāks «tiesiskuma privatizācijas» piemērs nekā Saeimas atteikšanās ļaut izkratīt Aināru Šleseru, kas bija iemesls Saeimas atlaišanas ierosināšanai.

Kā nomazgāt nomelnojumu

Satversmes tiesa jūnija sākumā, kad prokuratūra nolēma sākt kriminālprocesu, apturēja tiesneses Muižnieces pilnvaras. Prokuratūra ir pabeigusi izmeklēšanu un uzskata, ka savāktie pierādījumi ir pietiekami, lai sāktu kriminālvajāšanu. Taču likums to neļauj darīt bez ST piekrišanas.

Un uzreiz lietu atsakās komentēt gan Muižniece, kas līdz šim daudz komentējusi to kā «politiskas intrigas», gan ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, kas februārī, kad kļuva zināms par iespējamo dokumentu viltojumu, pasteidzās sašust par «linča tiesu», kas «nomelnojot» ST un kaitējot valsts interesēm. Sabiedrība no tā neesot guvusi nekādu «pozitīvu lādiņu», «ir tikai sajūta — samazgas ir izlietas, mēģiniet nomazgāties».

Laikam tomēr ST reputācijai visvairāk kaitējusi gan līdzšinējā varas korporācija, ielikdama tajā TP politiķi Muižnieci, gan Mužniece pati, pārtaisīdama dokumentus un izvairīdamās runāt patiesību, gan arī ST priekšsēdētājs, pauzdams sašutumu par tiesas «nomelnošanu» un spriedelēdams, kam tas varētu būt izdevīgi.

Lai kāds būtu tiesas spriedums, prokuratūras apsūdzība ir labs iemels Muižniecei pašai vai ST priekšsēdētāja pamudinātai atteikties no amata un ar to vismaz daļēji nolīdzināt ar viņas ievēlēšanu nodarīto kaitējumu valstij un tiesu varas prestižam. Ja to izdarītu bez kavēšanās, ST varbūt pat nevajadzētu lemt par savas tiesneses izdošanu kriminālvajāšanai.