Eiropa apvienosies ar Krieviju, Lielbritāniju atstums


Otto Ozols

Otto Ozols, Speciāli TVNET

07:02, 4. novembrī, 2011


Kamēr eiropieši un pārējā pasaule tiek biedēta ar Eiropas sabrukumu dēļ mazās Grieķijas finanšu problēmām, tikmēr pasaules varenie mierīgi gatavojas jaunām vērienīgām pārmaiņām. Eiropai nav par ko satraukties, vienīgi Lielbritānijai jāsāk nervozēt. Tās patiesi valdnieki – tabloīdu īpašnieki mēģina biedēt Eiropu ar briesmu stāstiem par Krievijas uzbrukumiem un citām muļķībām. Iespējams, viss notiks savādāk.


  • Citos portālos

Patiesie, daudz reālākie Eiropas attīstības scenāriji ir mierīgi un pārliecinoši. Satraukums par eirozonas drīzo sabrukumu ir, apzināti vai neapzināti, uzpūsta masu histērija. Eiropas Savienība ir pietiekami bagāta un pieredzējusi, lai tik vienkārši sabruktu dažu, salīdzinoši mazu dalībvalstu problēmu dēļ. Tā nav ne pirmā, ne pēdējā krīze, ko tā piedzīvojusi.

Pēc katras krīzes Eiropa kļuvusi tikai bagātāka un varenāka. Ne Krievija, ne Ķīna nav ieinteresētas Eiropas finanšu sabrukumā un darīs visu, lai tas nenotiktu. Abām ir lieli eiro uzkrājumi un abas ir ļoti atkarīgas no Eiropas kā ļoti nozīmīga eksporta tirgus. Pēc BBC ekspertu ziņām, Ķīna vēl vismaz desmit gadus būs ļoti atkarīga no Eiropas tirgus. Kopumā eiro ir otra lielākā pasaules centrālo banku rezerves valūta. Tās ir naivas iedomas, ka tādi globālās ekonomikas milži kā Krievija, Ķīna, Vācija un ASV ļaus satricināt savu stabilitāti vienai mazai Grieķijai. Tikpat mazticams, ka Itālijas vai Portugāles problēmas kopā ņemot var ietekmēt kopējo globālo stabilitāti.

Eiropai krīzes nav nekas jauns, tās tiek veiksmīgi pārvarētas

Atliek tikai ielūkoties Eiropas vēsturē, lai saprastu ka ekonomiskās un finanšu krīzes tai nav nekas jauns vai neparasts. Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos, astoņdesmitajos gados Rietumeiropā caurmērā inflācija uzleca līdz gandrīz 12 %. Eiropa toreiz piedzīvoja "stagflāciju" – algu/cenu inflāciju un ekonomikas palēnināšanos vienlaikus.

Britu pētnieks Tonijs Džads norāda, ka īpaši drūmajā 1976.gadā, kad bezdarbnieku Lielbritānijā pirmoreiz kopš kara bija vairāk nekā viens miljons un ikgadējā inflācija tuvojās 25 procentiem, izaugsmes rādītāji visur bija zemi – Itālijā pirmoreiz kopš kara nacionālā ekonomika īstenībā saruka.

Tomēr jau nākošajā desmitgadē Eiropas ekonomika atspirga un tā spēja veiksmīgi pārdzīvot nākošo milzīgo satricinājumu – PSRS sabrukumu. Nākošajos desmit gados lielākā daļa bijušās Padomju bloka Eiropas valstis tika veiksmīgi iekļautas jaunajā Eiropas Savienības projektā. Eiropieši izrādījās sīksti, izturīgi un spēja pārvarēt daudz lielākus izaicinājumus nekā pašreizējās problēmas. Toreizējā Rietumvācija pat spēja izpirkt un pievienot Austrumvāciju.

Eiro sabrukums – mākslīga histērija, kas izdevīga daudziem

Biedēšana ar eiro sabrukumu vairāk izskatās pēc mēģinājuma disciplinēt Dienvideiropas valstu vaļības, panākt lielāko Eiropas Centrālās bankas kontroli par dalībvalstu finanšu sistēmām, mazināt to neatkarību. Pareizāk sakot – mazināt to atkarību no vietējo politiķu, reizēm ļoti bezatbildīgā populisma.

Veikli izmantojot situāciju, eļļu satraukuma ugunī braši lej masu mēdiji, dažādi analītiķi un valūtu spekulanti. Mēdiji cīnoties par lielāku auditoriju sacenšas savā starpā, kurš izdomās pēc iespējas biedējošākus virsrakstus. Dažādi patiesi un viltus analītiķi, cenšoties pievērst sev uzmanību mēģina piedāvāt briesmīgas nākotnes prognozes. Bet globālie valūtu spekulanti mēģina manipulēt ar mēdijiem un analītiķiem, lai šūpojot valūtas pēc iespējas vairāk nopelnītu.

Savu artavu globālajā nervozitātē ieinteresēta dot arī Ķīna un Krievija. Abas mēģina izmantot situāciju, lai panāktu sev vēlamas politiskās un ekonomiskās piekāpšanās no Eiropas lielvalstu puses. Vācu laikraksts Die Welt norāda, ka apmaiņā pret Krievijas gatavību piešķirt ES aizdevumu 7,12 miljardu eiro apmērā, Eiropas lielvalstis varētu piespiest Gruziju atteikties bloķēt Krievijas uzņemšanu Pasaules Tirdzniebas organizācijā. Atliek tikai minēt ko sev izkaulēs Ķīna un vai Krievijas apetīte ir to būs apmierināta?

Lipīgas muļķības virsotne – britu Daily Mail

Īpaši masu histērijas provocēšanā izcēlās britu laikraksts Daily Mail, kurš mēģināja apmuļķot savus lasītājus ar pilnīgi absurdu scenāriju, ka eirozona sabruks un Krievija okupēs Baltijas valstis. Tā bija tik satraucoša spekulācija, ka to par savu pienākumu apzelēt uzskatīja gandrīz visi lielākie mēdiji Baltijā. Iespēja, ka Krievijas karaspēks ielauzīsies, piemēram, Latvijā ir apmēram tikpat liela kā iespēja, ka skotu gvardi okupēs Eltona Džona vasaras rezidenci. Tādas Krievijas popzvaigznes kā Alla Pugačova, Galkins un citi nekad nepieļautu, ka viņu smalkās vasaras izklaides Jūrmalā izjauktu Pleskavas divīzijas bruņutransportieri.

Reklāma

Ja nopietni, tad Krievijas politiskā un ekonomiska elite nekad pieļautu, ka viņu neskaitāmos nekustamos īpašumus, miljardu investīcijas un noguldījumus Eiropā apdraudētu kaut kādā arhaiska militārā agresija.

Ko noklusējā Daily Mail?

Daily Mail kaut kādu iemeslu dēļ ir noklusējis citu tikpat hipotētisku scenāriju. To gan jāuztver tikai un vienīgi kā ironisku atbilde uz Daily Mail šausmu stāstu par eiro zonas drīzo sabrukumu, plašajiem nemieriem Eiropā un Krievijas “miera spēku” Baltijas okupāciju.

Alternatīvais scenārijs paredz, ka Eiropa mierīgi sakārtos savas finanšu lietas un nākotnē apvienosies ar Krieviju. ES tālākai attīstībai ir vajadzīga Krievija un otrādi. Tomēr, lai tā notiktu, šim scenārijam varētu būt ļoti svarīgs kāds Krievijas priekšnosacījums. ES būs jāizslēdz Lielbritānija un jāizolē tā. Visdrīzākais, ka tā arī notiks un šobrīd jau var prognozēt – tieši kad?

Krievijas un Eiropas līderi jau kādu laiku ir sapratuši, ka tiem ir vairāk kopīga nekā atšķirīga. Krievija ir atbrīvojusies no absurdās komunistiskās ideoloģijas un tā lēnām pārtop par kapitālistisku valsti. Mežonīgais sākotnējā kapitāla uzkrāšanas posms lēnām beidzas un tā pamazām sāk loģiski pārtapt par brīvā tirgus un demokrātijas valsti. Ne jau tādēļ, ka Krievijā kāds pēkšņi sācis jūsmot par demokrātijas principiem. Viņi vienkārši saprot, kā tā ir ērtākā un loģiskākā pārvaldes forma. Pateicoties demokrātijai Rietumvalstis ir spējušas veiksmīgi pārdzīvot tādus globālus satricinājumus kā Otro pasaules un Auksto karu. Ne tikai uzvarēt tos, bet arī vairot savu bagātību un varenību.

Krievija – PTO, ES, NATO dalībvalsts?

Tieši tādēļ sācies uzmanīgs Krievijas un Eiropas tuvināšanas process. Jau pavisam drīzā nākotnē Krievijas tiks uzņemta Pasaules tirdzniecības organizācija. Tālākā nākotnē tiek apsvērta iespēja Krieviju iekļaut Eiropas Savienībā un pat NATO. Eiropas un Krievijas līderi saprot, ka no ciešākās sadarbības ieguvēji būs visi. Šobrīd tas izklausās pēc vēl trakāka plāna nekā Daily Mail šausmīgie pareģojumi, bet tam ir vairāk racionālas loģikas. Pagaidām lielākais šīs idejas aizstāvis ir Krievijas politiskais klauns Vladmiris Žirinovskis, bet viņa pareģojumi vienmēr liek būt uzmanīgiem. Tā ir ierastā Kremļa taktika – ļaut Žirinovskim pateikt skaļi to, par ko citi vēl runā čukstus.

Eiropai ir vajadzīga tālāka attīstība un Krievijas resursi, tās tirgus ir ļoti vilinoša perspektīva. Savukārt Krievijai ļoti vajadzīgas Rietumu tehnoloģijas, zināšanas un pieredze. Abu pušu līderi to visu lieliski saprot. Piedevām viņi kopīgi uztraucas par Ķīnas pieaugošo varenību. Tādēļ viņi mēģinās atrast pieņemamas sadarbības formas un beidzot loģiski sakārtot attiecības. Žirinovskis kādā TV raidījumā to visu raksturoja ļoti precīzi. Krievija un Eiropa jau sen dzīvo nereģistrētā laulībā. Būtu tikai loģiski, ja beidzot šīs attiecības tiktu noformēt juridiski. Tā nav sagadīšanās, ka vairākas Eiropas valstis runā par bezvīzu režīmu ar Krieviju. Tas ir viens no pirmajiem soļiem šajā procesā.

Lielbritānija – ES pārpratums

Šai savienībai ir tikai viens šķērslis – Lielbritānija. Krievija uzskata Londonu par patvēruma vietu valsts izlaupītajiem, kas apmaiņā pret apšaubāmā veidā iegūtu miljardu investīcijām kļūst par "politiskajiem bēgļiem". Krievijā daudzi uzskata, ka Lielbritānija ir savāda valsts, kuras vienīgā patiesā saite ar Eiropu ir tikai tunelis zem Lamanša. Briti Eiropas Savienībā esot formāls pārpratums – viņi nekad nepievienosies eiro zonai, brauks pa ielas nepareizo pusi, paliks ārpus Šengenas zonas. Eiropai svarīgos brīžos briti vienmēr skatīsies nevis pār Lamanšu uz Briseli, bet gan klausīs ko viņiem saka Vašingtona pāri Atlantijas okeānam. Viņu draudzība ar amerikāņiem ir tik cieša, ka pat Osama bin Ladena nošaušana tiek pieskaņota karalienes mazdēla laulību globālajam šovam.

Krievijā daudzi norāda arī uz Lielbritānijas ekonomisko degradāciju. Pat agrākā lepnuma – auto industrijas pērles ir pārdotas bijušās kolonijas Indijas un vācu biznesmeņiem. Tai skaitā tiem, kuri kara laikā ražoja lidmašīnas, kuras bombardēja Angliju. Vienīgais, kas atlicis no agrāk spožās britu autoindustrijas ir trīs komedianti no TV šova "Gāzi grīdā". Šie savādie ļaudis līdz pat šai dienai “Opel” sauc par “Vauxhall”.

Pār Lielbritāniju jau sen tikai formāli valda karaliskā ģimene, pēc likuma to vada parlaments un premjerministrs. Bet patiesībā īstā vara pieder tabloīdiem un to īpašniekiem. Tie gadiem ilgi terorizēja un burtiski izvaroja karaliskās ģimenes, slavenību un politiķu privātumu.

Vadzis lūza tikai tad, kad izrādījās, ka viņi uzbrukuši arī vienkāršajiem pilsoņiem. Tad noskaidrojās, ka vadošo partiju politiķi gadiem ilgi centušies visādi pielabināties un izpatikt dzeltenās preses karaļiem. Zināmā mērā arī kalpot. Tādēļ Krievija un kontinentālās Eiropas lielvalstis Lielbritāniju par īsti nopietnu vairs neuzskata.

Hipotētiskajā scenārijā varētu būt rakstīts – slepenais Krievijas un Eiropas draudzības scenārijiem paredz, ka Lielbritāniju jāizslēdz no Eiropas Savienības. Nav zināms precīzs datums, kad tieši tas notiks? Tomēr ir skaidrs, kurā brīdi tam jānotiek. Brisele un Maskava varētu būt vienojusies, ka Lielbritāniju izslēgs no Eiropas Savienības tai pašā dienā, kad notiks futbola Premjerlīgas fināla spēle. Tad neviens brits nepamanīs, ka Lielbritānija ir izslēgta no Eiropas Savienības. Vēl vismaz viena nedēļa paies līdz viņi beigs diskutēt par finālspēli un sāks aptvert notikušo.

Bet tas ir tikai viens no nākotnes scenārijiem, kas labi iederētos kādā visvarenā Lielbritānijas dzeltenajā avīželē.



  • Citos portālos

Citi lasītāji iesaka


Šeit tiek apkopotas TVNET ziņas, kuras lasītāji visvairāk ir pārpublicējuši portālā draugiem.lv un facebook.com. Autorizējieties facebook un draugiem, lai redzētu, kas interesē Jūsu draugus.



Rakstu grupas

Sadarbības partneri

  • Politika.lv