Valsts prezidenta uzruna Vecgada vakarā ir viena no populārākajām TV pārraidēm. Ik gadu to vēro nepilns miljons Latvijas iedzīvotāju. Jaunais prezidents Andris Bērziņš nolēmis šo tradīciju lauzt un uzrunāt tautu Jaunā gada pirmajā dienā. Tas uzskatāms par lielu izaicinājumu, kas var būtiski nostiprināt Bērziņa autoritāti sabiedrībā vai arī ievērojami graut viņa tēlu.
Politologs Filips Rajevskis sarunā ar portālu TVNET piekrita Bērziņa pamatojumam, ka Vecā gada pēdējās minūtes vai Jaunā gada pirmie brīži nav laiks, kad iedzīvotāji ir noskaņoti klausīties nopietnas runas.
Taču tai pašā laikā jāatceras, ka valsts augstāko amatpersonu runas Vecgada vakarā ir diezgan ilga tradīcija. Tās laušana var radīt sabiedrībā diskomfortu. Ar senu tradīciju laušanu jābūt ļoti uzmanīgam.
Tradīciju maiņa liek cilvēkiem gaidīt, ka jaunais runas teikšanas laiks un pati runa būs labāka par iepriekšējām.
Mainot laiku, Bērziņš piesaista lielāku sabiedrības uzmanību.
Šāds lēmums saistīts ar izaicinājumu. Šai aspektā politologs gaidāmo Bērziņa runu salīdzināja ar bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas teikto Dziesmu svētkos.
Ja runa Jaunā gada pirmajā dienā būs veiksmīga, Bērziņa autoritāte sabiedrības acīs var vairākkārt pieaugt. Taču, ja runa būs vāja, tā var būtiski iedragāt prezidenta pozīcijas.
Cilvēki vēlas jaunumus
Rajevskis arī akcentēja, ka Latvijas cilvēki joprojām vēlas jauninājumus, taču tiem jābūt arī pozitīviem un pamatotiem. Kā sliktu piemēru politologs minēja Zatlera reformu partiju, kura pieteica sevi kā jaunumu, bet beigās čiks vien sanāca.
Arī Ivars Ījabs sarunā ar portālu TVNET piekrita, ka pusnakts nav labākais laiks, lai teiktu nopietnu, saturiski piesātinātu politisku runu. Cilvēki šai svinīgajā brīdī ne tikai neiedziļinās politiķu teiktajā, bet arī
nejūtas pelnījuši drūmas runas par politiku vai krīzes otro vilni.
Tādēļ lēmums pārcelt runu uz Jaunā gada pirmo dienu vērtējams kā veiksmīgs. Taču būtu jāpārdomā, vai tiešām runa jāsaka ap pusdienlaiku, kad daudz ļaužu skaistā laikā vēlas doties ārpus mājas, nevis sēdēt pie TV ekrāniem un klausīties Valsts pirmās personas runu.
Iespējams, būtu labāk, ja runu teiktu tuvāk pēcpusdienai vai pat vakaram.
Kādam tosts būs jāuzsauc!
Tai pašā laikā Valsts prezidentam nevajadzētu atteikties no Jaungada uzrunas tautai kaut vai pasta formātā, kā to praktizē Eiropas monarhi. Viņi nesaka garas un nopietnas runas, bet tikai apsveic tautu Jaunajā gadā un vēl tajā veiksmi, laimi un visu pārējo labo.
"Kādam tas ir jādara. Ja to nevēlas Valsts prezidents, tad to varētu darīt arī premjers," Ījabs teica, taču piebilda, ka Vecgada pēdējās minūtes nav piemērots brīdis, lai
izvalbītām acīm biedētu tautu ar pensiju izmaiņām vai citu ko briesmīgu.
"Tas ir amorāli. Diemžēl daļa premjeru tā rīkojušies."
Politologs neuzskata, ka būtu pareizi atteikties no tradīcijas, ka valsts vadītāji uzsauc tostu savas tautas iedzīvotājiem. Tā būtu jāsaglabā.
Krievijas prezidents runās daudz agrāk
Ījabs neuzskata, ka Bērziņa atteikšanās teikt runu Vecgada vakarā varētu veicināt to, ka vairāk Latvijas iedzīvotāju vēros Krievijas līderu uzrunas. Iepriekšējos gadus šīs runas pēc Latvijas laika bija pulksten 23, bet šogad tā būs vēl agrāk - jau pulksten 22. Diemžēl daļa Latvijā dzīvojošo cilvēku kaimiņvalsts līderu uzrunas skatās, vienalga kādā laikā tās pārraida un kad runā Latvijas valsts līderi.
Kā pozitīvu piemēru politologs minēja ASV īstenoto praksi - prezidenta Jaungada uzruna tiek ievietota Baltā nama mājas lapā internetā un jebkurš interesents to var noskatīties jebkurā sev pieejamā laikā. Protams, runu Jaungadā translē arī daļa televīziju.
Viena no populārākajām pārraidēm
Tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia mārketinga vadītāja Laura Vendele portālam TVNET pastāstīja, ka, pēc uzņēmuma datiem, bijušā prezidenta Valda Zatlera Jaungada apsveikumu, kuru pārraidīja kanāli LTV1, LTV7, LNT, TV3 un PBK, 2009.gadā kopā redzējuši 37,6% jeb 821,2 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem.
Savukārt pērn Zatlera Jaungada apsveikumu, kuru pārraidīja kanāli LTV1, LTV7, LNT, TV3, TV5 Rīga un PBK, kopā redzējuši 37% jeb 777,3 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem.
Šogad nebūs arī balles
Bērziņš, kļūstot par Valsts prezidentu, nolēmis neturpināt ne vienu vien iepriekšējo prezidentu iesākto tradīciju. Piemēram,
ierastās 18.novembra balles vietā šogad būs koncerts Dailes teātrī.
Svētku pasākumā paredzēta prezidenta uzruna. Koncerts plānots aptuveni stundu un 15 minūtes, bet pēc koncerta viesiem teātra foajē ir ielūgums uz glāzi vīna. Pasākuma noslēgums plānots tā, lai visi, kas vēlas, varētu pagūt nokļūt pie Brīvības pieminekļa, kur iecerēta arī prezidenta uzruna.
Neuzrunā arī ticīgos
Viņš arī šogad atteicās uzstāties ikgadējā ticīgo pasākumā Aglonā. Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos 15.augustā Bērziņš piedalījās, taču runu neteica.
