Klusībā varam ļauni smīkņāt - šoreiz Lietuvai jāuzņemas iespējamo krāpnieku, naudas atmazgātāju, dokumentu viltotāju un ļaunprātīgu mantraušu finanšu saistības, ieguldot naudu Latvijas Krājbankas mātes uzņēmumā "Snoras" bankā. Šķiet, ka mēs mācību guvām 2008.gadā, kad Krasovicka un Kargina slaucamo govi "Parex" izglāba "vecā ceļinieka" Ivara Godmaņa valdība ar aizlienētu miljardu.
Labais, ļaunais un neglītais
Neglītais: Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis pirms dažām dienām meloja, ka leišu Snoras bankas darbība neietekmēs Latvijas Krājbanku. Pagaidām nav zināms, vai meli bija hroniski, ar tiem regulāri barojot arī banku uzraugus. Tomēr neiedomājami, ka pieredzējušais bankas prezidents kā Priedītis bija neziņā par iespējamiem noziedzīgiem finanšu darījumiem. Acīmredzot tādēļ tiesa otrdien lēma Priedīti apcietināt, lai nekaitētu krimināllietas izmeklēšanas procesam.
Ļaunais: Krievijas miljardieris Vladimirs Antonovs a la Bertolda Flika lelles raustītājs un airBaltic privātā akcionāra BAS patiesais īpašnieks; viņš arī - daudzu banku akciju turētājs, tai skaitā leišu Snoras un Latvijas Krājbankas vairākuma akciju īpašnieks - līdz 17.novembrim, kad Antonova impēriju satricināja pašnodēvētais "uzbrukums Krievijas kapitālam ES valstīs".
Ja V.Antonovs domā, ka noziedzīgi finanšu darījumi liecina par Krievijas kapitāla klātesamību, tad nenāktu par ļaunu revidēt visus viņam tieši vai netieši piederošos uzņēmumus Latvijā. Ne jau neķītru baumu dēļ 2009.gadā Lielbritānija neļāva V.Anotonovam atvērt Snoras bankas filiāli Londonā, savukārt Zviedrijas valdība un General Motors šovasar liedza V.Antonovam autogiganta SAAB iegādi.
Labais: jeb naivi uzticīgais, jeb mūžīgais cietējs, sauciet, kā vēlaties, esam mēs - pārējie, uz kuru pleciem tiks uzvelta papildu konsolidācija 2012.gada budžetā, lai 237 000 Krājbankas klientiem izmaksātu ar likumu garantēto kompensāciju līdz 70 000 latiem.
Pašreizējie aprēķini liecina, ka Krājbankas likvidācijas gadījumā būs nepieciešami aptuveni 350 miljoni latu, ko tikai daļēji varētu nosegt ar Noguldījuma fonda 149 miljoniem. Visticamāk, trūkstošo summu valdība aizņemsies no Valsts kases, bet aizlienējums būs jānoformē kā budžeta izdevumi. Šī summa sliktākajā scenārijā būs ekvivalents 2012.gada budžeta jauniem, vēl nezināmiem samazinājumiem.
Pārmetumi banku uzraugam FKTK
Skarbākie pārmetumi par savlaicīgas rīcības trūkumu Latvijas Krājbankas gadījumā tiek adresēti banku uzraugam FKTK. Tiesa gan, par Kargina un Krasovicka lolojuma uzraudzību 2008.gadā FKTK tās vadītājas Krūmanes personā ir pelnījusi kauna stabu pašā Rīgas centrā, jo sabiedrībai noklusēja tā laika varas elites uzstādījumu netraucēt simtiem miljonu valsts budžeta naudas aizplūšanu ārpus Latvijas.
Pēc pašreiz pieejamās informācijas, Krājbankas gadījums, šķiet, ir atšķirīgs. Fuktuks (FKTK) ilglaicīgi un pastiprināti uzraudzīja Latvijas Krājbankas finanšu darījumus, tomēr I.Krūmanes vadītā institūcija ir bezspēcīga, ja noziedzīgi finanšu darījumi tiek apzināti slēpti. To atklāšanai ir nepieciešams ilgāks laiks, iespējams, arī labāk sagatavoti un politiski neatkarīgi augstas raudzes finanšu speciālisti.
Nav pārliecības, ka pārmetumi Lietuvas pusei par novēlotu komunikāciju ar Latvijas valdību ir pamatoti, kā tas izskanēja no valdības un FKTK puses. Pirkstu rādīšana kaimiņvalsts virzienā vairāk domāta kā uzmanības novēršanas taktika. Precīzas un pārliecinošas pozīcijas trūkumu drīzāk var pārmest pašai FKTK vadītājai I.Krūmanei – arogance un šķietama uzpūtība, ko viņa pārliecinoši demonstrēja LTV otrdienas 100.panta speciālzlaidumā, velti lika nopūlēties žurnālistam Arnim Krauzem, lai Krūmane pacenstos sniegt informāciju, kas lielai daļai sabiedrības ir vitāli svarīga un nepieciešama.
Karlsons lido atkal
Leišu nupat nacionalizētā Snoras banka tagad ir kļuvusi par Latvijas Krājbankas vairākuma akcionāru, kā arī par airBaltic lielāko kreditoru. Daži lietuviešu preses izdevumi izmantoja iespēju paķert uz zoba latviešus, norādot, ka leiši nupat kā ieguvuši savu nacionālo aviokompāniju. Šādu situāciju nevar izslēgt, kamēr nav zināms Lietuvas valdības lēmums, kā rīkoties ar Snoras banku – glābt vai likvidēt.
Savukārt Dombrovska valdības satiksmes ministram Aivim Ronim pavisam nopietni jāapsver airBaltic valdes sastāva izmaiņas, kurā starp valsts deleģētajiem ir arī privātā akcionāra BAS pārstāvji, no kuriem viens ir Latvijas Krājbankas valdes loceklis Mārtiņš Zalāns. Viņam piemērots aizturētā statuss, un drīzumā Krājbankas kriminālprocesa virzītāji var lemt par viņa apcietināšanu.
Antonova finanšu piramīda
Vienīgais labuma guvējs ar fiktīvu un noziedzīgu finanšu darījumu palīdzību ir tikai iniciators, kurš apkrāpj naivos, uzticīgos un mazāk informētos. Tā notika Bankas Baltija gadījumā, tagad arī Lietuvas Snoras bankas un "mūsu" Latvijas Krājbankas afērās. Patieso labuma guvēju uzvārdi atšķiras, tomēr mahināciju struktūra un darbības principi ir ļoti līdzīgi.
Arī Antonovu ģimenes finanšu impērija ļoti atgādina fiktīvas finanšu piramīdas struktūru, kur peļņa tiek nodrošināta nevis sūri grūti strādājot, optimizējot esošos resursus un "uzlabojot" aktīvus, bet gan ar jaunu uzņēmumu, dalībnieku piesaisti līdz brīdim, kad investēt alkstošu jaunu "klientu" resurss ir izsmelts.
V. Antonova gadījumā tiek meklēta un atrasta cita valsts, iegādājoties akcijas kādā nelielā bankā. Piemēram: lai izsūktu līdzekļus no pašam sev piederošas kredītiestādes, banka slēdz aizdevuma līgumu ar ofšoru viendienīti, kas bankai kā garantiju sniedz šķietami vērtīgus citu viendienīšu vērtspapīrus. Šādai darbībai nav ilgtermiņa perspektīvas, tādēļ bankas izsniegtie kredīti bez seguma agri vai vēlu ir jāaizstāj ar likvīdiem, piemēram, ar līdzīgā veidā izsūktajiem līdzekļiem no citas bankas, citā valstī. Tādējādi paildzinot finanšu piramīdas dzīvotspēju, kamēr uzraudzības iestādes sāk ausīties un pētīt darījumu struktūru.
Ļoti iespējams, ka Snoras bankā trūkstošie vērtspapīri 204 miljonu latu vērtībā un Latvijas Krājbankas ieķīlātie īpašumi 100 miljonu latu apmērā par labu trešajām personām ir līdzīgu mahināciju sekas.
Latvijas banku sektora attīrīšanās
Rakstā minētie fakti un norādes ir publiski pieejama informācija arī tām amatpersonām, kurām ir tiesības un pienākums lemt, vai V. Antonova un viņam līdzīgo reputācija ir uzticama. Ja V.Antonovu Krievijā dēvē par "ļoti skandalozu" uzņēmēju, tad vecajās Eiropas demokrātijās – par neuzticamu partneri.
Savukārt Latvijā politiķi ir nepamatoti pielaidīgi pret Krievzemes naudasmaisiem un nepiedodami imūni pret apšaubāmas izcelsmes finanšu resursiem. Tādēļ attopamies par vēlu, kad V. Antonovs ir ne tikai vairāku Latvijas mediju pastarpināts īpašnieks, bet arī ar iepriekšējo satiksmes ministru svētību ērti iekārtojies tādos Latvijai stratēģiski svarīgos uzņēmumos kā airBaltic un AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR).
