Paldies, biedri Lindermani! Paldies, Iļjič!

Daudzo politisko un ekonomisko satricinājumu dēļ Latvijas sabiedrībā aizvien biežāk varēja dzirdēt šaubas par Latvijas un latviešu nākotnes izredzēm. Neticība, cinisms un elementāras izdzīvošanas rūpes pamazām nomāca ticību tādām pamatvērtībām kā Latvijas valsts, patriotisms un valoda. Reizēm šķita, ka pārdots ir viss – sākot ar labākajiem uzņēmumiem, brīvvalsts lepnākajiem produktu zīmoliem un beidzot ar mūsu kopējo nākotni – budžetā bija izzagta pat nauda bērnu izglītībai. Bija politiķi, kuri politiskajā kapitālā izspieda un ofšoru miljonos konvertēja Brīvības pieminekļa svētos vārdus "Tēvzemei un Brīvībai". Citi jau sāka runāt par kompromisiem, par iespēju iekļaut valdībā "Saskaņas centru". Labi zinot, ka viņi mēdz runāt un solīt vienu, bet domāt un darīt kaut ko citu.

Un tad nāca Lindermanis

Līdz nāca revolucionārs pēc aicinājuma – biedrs Lindermanis. Viņa veiksmīgi noorganizētā parakstu vākšana referendumam par krievu valodu kā otro valsts valodu pamatīgi satricināja latviešu sabiedrību. Parakstu vākšana bija kā draudīgs briesmu signāls, kas skaļi atgādināja – latviešu valoda ir viena no vissvarīgākajām pamatvērtībām, kuru jāspēj aizsargāt un rūpēties. Daudzi reālpolitiķi un novērotāji Lindermaņa akcijai nepievērsa īpašu uzmanību, jo uzreiz bija skaidrs, ka referendums izgāzīsies un nav vērts tam pievērst uzmanību.

Iļjiča – Lindermaņa īstie panākumi

Tomēr sabiedrība tika pamatīgi uztraukta. Rezultāts ir pilnīgi pretējs Lindermaņa un viņa atbalstītāju cerībām – latvieši mobilizējās, saprata, ka valoda ir viena no vissvarīgākajām vērtībām, kura jāsargā. Šobrīd pat iepriekš svārstīgie ir sapratuši – šaubām un kompromisiem nav vietas, latviešu valoda kā valsts valoda Latvijā ir neaizskarama vērtība. Ir jādomā un jādara viss, lai to aizsargātu un radītu skaidru, pārliecinošu nākotnes pamatu.

To var panākt, tikai aktīvi strādājot un sargājot valsts neatkarību, drošību un stabilitāti. Ar šo stingro apņēmību var pārvarēt visas iekšējās un ārējās grūtības, apdraudējumus. Lindermaņa kompānija latviešos ir cementējusi pārliecību un ticību saviem spēkiem.

Ir vēl viens vērtīgs guvums no gaidāmā referenduma. Biedra Lindermaņa droši sagaidāmā izgāšanās beidzot pieliks treknu punktu agrāk nebeidzamajām spekulācijām ap krievu valodā kā otro valsts valodu Latvijā. Pilsoņu atbilde būs skaidra un visaugstākajā demokrātiskajā instancē – referendumā nepārprotami pateikta – latviešu valoda Latvijā bija un mūžam paliks vienīgā valsts valoda. Piekāpšanās nebūs pat par Staļina ūsas melnā sara platumu. Pēc referenduma izgāšanās par to nebūs šaubu ne vienai, ne otrai pusei. Mēs varam tikai pateikties biedram Lindermanim, ka viņš izgaisinās pēdējās šaubas un slidenu kompromisu ceļus.

Iļjiča aktivitātes atmasko Ušakovu un iezvana bankrota zvanu SC

Paradoksālā kārtā savāktie paraksti dos veselīgu ieguldījumu arī normālas politiskās sistēmas attīstībā. "Saskaņas centra" lielākā vērtība bija eiropeiskais, ārēji pragmatiskais un nosvērtais Nils Ušakovs. Atbalstot parakstu vākšanas kampaņu, viņš ir bankrotējis kā politiķis un līdz ar viņu arī "Saskaņas centrs". Ar savu rīcību viņš ir pielicis treknu punktu jelkādām cerībām, ka kāds riskēs SC aicināt valdībā. Iepriekš to uzdrošinājās tikai politiski neprāši, tagad to par to spēs iedomāties tikai galīgi muļķi.

Viņa partijai vairs nav cerību piesaistīt latviešu vēlētājus un līdz ar to palielināt savu ietekmi Saeimā. Vairs neviens politiskais spēks neuzdrošināsies pat iepīkstēties par iespēju sadarboties ar SC. Tas nozīmē, ka "Saskaņas centra" politiskā nākotne ir bezcerīga. Agri vai vēlu to sapratīs arī viņu vēlētāji. Pragmatiski noskaņotie pievērsīsies tām partijām, kas piedāvās saprātīgus valsts attīstības risinājumus un spēs piedāvāt kaut ko vairāk nekā lētas spekulācijas "viņi" un "mēs – apbižotie". Mērenās "latviskās" partijas, cenšoties piesaistīt šos vēlētājus, arī vairs tik ļoti neuzsvērs pārspīlētu "latviskumu". Biedrs Lindermanis ar savu referendumu būs devis ļoti skaidru atbildi – diskusiju un kompromisu par latviešu valodu vairs nebūs.

Parakstu vākšanas kampaņa beidzot pielika treknu punktu šaubām par Ušakovu un SC kā par saprātīgiem un uzticamiem politiķiem. Vēl pavisam nesen atlaistās Saeimas ieceltais prezidents Andris Bērziņš bija visai labvēlīgi noskaņots pret SC un krievu valodu. Šobrīd pat viņš ir bijis spiests netieši atzīt, ka nesaprot un nespēj uzticēties Ušakovam. Lindermeņa aktivitātes piespieda Bērziņu skaidri un nepārprotami atzīt – viņš nekad un nekādos apstākļos neatzīs krievu valodu kā otro valsts valodu. Biedra Lindermaņa radītā jezga piespieda pat svārstīgus un šaubīgus politiķus apliecināt uzticību latviešu valodai kā vienīgajai valsts valodai.

Liels paldies Vladimiram Lindermanim!

Ja mierīgi, pragmatiski izsver un novērtē Lindermaņa aktivitāšu rezultātus, tad pārsteidzošā kārtā mēs varam viņam pateikt lielu paldies – ir nostiprināta pārliecība par latviešu valodu kā unikālu kopējo vērtību, sabiedrība ir saliedējusies un mobilizējusies. Domājot par valodas nākotni un drošību, mēs daudz vairāk un uzmanīgāk domāsim arī par tautas un valsts nākotni. Lindermaņa kampaņa ir nepārprotami atmaskojusi Ušakova un SC divkosību un neuzticamību, bet svārstīgie latviešu politiķi ir piespiesti skaidri atzīt savu nostāju. Revolucionārs Iļjičs Lindermanis ar savām aktivitātēm ir izgaiņājis smacējošo šaubu miglu.

Protams, ir naivi cerēt, ka politiķi, sajūtot bažas un cilvēku apņēmību, vienā mirklī kļūs sirdsšķīsti, atmetīs stiķus un niķus un nesavtīgi sāks kalpot nākotnes ideāliem. Tomēr uzjundītā diskusija par valodu ir saasinājusi vēlētāju uzmanību un prasīgumu. Tas nozīmē, ka politiķiem būs daudz nopietnāk jāpamato katrs savs lēmums. Vēlētāji, apzināti vai neapzināti, sekos – vai tie kalpos tautas, valodas ilgtspējīgai attīstībai? Cilvēki būs vēl vairāk piesardzīgi, kritiski un uzmanīgi.

Pat svarīgākā atziņa, ko varam gūt no Lindermaņa kompānijas uzbrukuma, – mēs vairs nedrīkstam ļauties nožēlojamam ticības un izturības trūkumam. Pašcieņas un pārliecības trūkums – tā ir vājo priekšrocība.

Iļjičs ir tikai draugu iesauka Vladimiram Lindermanim. Daudzi to saista ar boļševiku vadoni Vladimiru Iļjiču Uļjanovu – Ļeņinu. Jaunāko laiku vēsture pazīst vēl vienu Iļjiču. Šobrīd Francijā cietumā uz mūžu ieslodzīts terorists Iļjičs Ramiress Sančess. Vairāk pazīstams kā kreiso radikāļu terorists Karloss Šakālis.