Par dalību referendumā ir atšķirīgs viedoklis Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, kurš nolēmis nepiedalīties tajā, un trijiem eksprezidentiem, kuri gluži pretēji, dalību tautas nobalsošanā uzskata par katra Latvijas pilsoņa pienākumu.
Eksprezidenti pārliecināti, ka referendumā ir jāpiedalās
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Katra pilsoņa pienākums
Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzskata, ka katra atbildīga pilsoņa pienākums ir piedalīties referendumā un šajā gadījumā balsot pret. Tādās pašā domās ir eksprezidents Guntis Ulmanis, kuram šāds referendums šķiet bezjēdzīgs, bet, ja tam esot jānotiek, tad cilvēkiem ir jāiet un jāpiedalās, tādējādi paužot savu attieksmi, šodien vēsta laikraksts "Diena".
"Varu izteikt tikai savu viedokli - es balsošu pret!
Ne jau tāpēc, ka man būtu kādas pretenzijas pret krievu valodu, bet tāpēc, ka tas ir jautājums par Latvijas valsti, kultūru un nākotni," piebilda Ulmanis.
Arī Valdis Zatlers (ZRP) uzskata, ka ikviena Latvijas pilsoņa pienākums ir referendumā piedalīties un paust savu nostāju, balsojot par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.
Latvijas sabiedrība ir jāsaliedē
"Pašlaik mūsu virsuzdevums ir saliedēt Latvijas sabiedrību, nevis to šķelt. Mums visiem kopā ir jādomā, kā mazināt sabiedrībā radušos spriedzi, kas ir radusies nevis valodas un etnisko jautājumu domstarpību dēļ, bet gan konkrēta politiskā spēka politisko ambīciju dēļ," uzskata Zatlers.
Bērziņš referendumā nepiedalīsies
Jau ziņots, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš referendumā par krievu valodu kā otru valsts valodu nedomā piedalīties, tādējādi neatbalstot arī valdības koalīcijas aicinājumu piedalīties referendumā un balsot pret otru valsts valodu.
"Es neizprotu pāris politiķu un Saeimas deputātu darbību, vai tiešām viņi domā, ka ar savām darbībām spēs vienot sabiedrību. Domāju, ka daudz efektīvāka darbība būs tad, kad katrs, kurš ir par latviešu valodu, parastā sarunā mēģinās pārliecināt vismaz vienu, kuram pret to ir kādi iebildumi," Latvijas Televīzijas rīta raidījumā sacīja prezidents.
Prezidents neatbalstot ne vienu, ne otru pozīciju, nolēmis pats aktīvi iesaistīties procesos, kas veicinātu sabiedrības saliedētību, šo uzdevumu uzskatot par vienu no svarīgākajiem.
Savāc parakstus referenduma rīkošanai
Kā ziņots, no 1. līdz 31. novembrim Latvijā notika parakstu vākšana par likumprojektu, kas paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, nosakot krievu valodai valsts valodas statusu. Parakstu vākšanā referenduma rīkošanai par krievu valodu kā otru valsts valodu no šā gada 1.novembra līdz 30.novembrim piedalījušies 183 046 vēlētāji, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie provizoriskie parakstu vākšanas rezultāti. Komisija parakstus pārbaudīs un galarezultātu paziņos līdz gada beigām. Lai rīkotu referendumu, nepieciešams savākt 154 379 parakstus.
Referendums būs jārīko neatkarīgi no tā, vai Saeima iesniegto likumprojektu noraidīs vai pieņems, jo likums "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" nosaka, ka tautas nobalsošanu rīko, ja Saeima ir grozījusi Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77. pantu. Lai Saeimas pieņemtais likums par grozījumiem Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77. pantā iegūtu likuma spēku, tas nododams tautas nobalsošanai.