Negaidītais «Latvijas Krājbankas» krahs daudziem licis bažīties par savas naudas drošību arī citās bankās. Portāls TVNET saņēma lasītāju vēstules ar lūgumu palīdzēt saprast, kā tālāk rīkoties. Kāds cilvēks bankas problēmu dēļ pazaudējis daļu savu ieguldījumu, bet cits nezina, kā rīkoties ar saviem sertifikātiem.
Bankas dēļ pazūd 666 dolāri
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
TVNET un «Snapshots» aptaujā trešdaļa cilvēku atzinuši, ka bankas slēgšana likusi viņiem uztraukties par savu līdzekļu drošību arī citās bankās.
Savukārt aptuveni puse norādījusi, patlaban šādu bažu nav.
Biežāk par savas naudas drošību citās bankās uztraucas sievietes, aptaujātie vecumā no 30 līdz 39 gadiem un pēc 50 gadu vecuma, kā arī krievu vai citas tautības pārstāvji.
Uz TVNET lasītāju satrauktajiem jautājumiem atbild Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) biroja sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte.
Man «Krājbankā» bija divi depozīta noguldījumi uz gadu, viens latos, bet otrs dolāros. Aizbraucu uz Limbažu «Citadeles» bankas filiāli, kur saņēmu no «Krājbankas» pārskaitīto naudu. Vēlējos noformēt atkal abus depozītus par summu, kāda bija iepriekš. Izrādījās, ka nav tādas iespējas, pietrūka gandrīz 350 latu, lai atjaunotu iepriekšējos depozītus. Vēl procentos man arī pienācās 28 lati un 12 dolāri.
Pateicoties naudas pārvedumam no latiem uz dolāriem un atpakaļ, man pazūd 666 dolāri. Kas man atdos naudu, lai varētu atvērt abus depozītus iepriekšējā lielumā?
Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu garantēto atlīdzību izmaksā latos un garantētie noguldījumi ārvalstu valūtā tiek aprēķināti latos pēc Latvijas Bankas noteiktā attiecīgās ārvalstu valūtas kursa noguldījuma nepieejamības iestāšanās dienā.
Tā kā Latvijas nacionālā valūta ir lats, tad jebkādi darījumi citu valstu valūtās ir pakļauti valūtas kursu svārstībām un zaudējumi, kas rodas valūtas kursu izmaiņu rezultātā, nav kompensējami.
Izmaksājamā garantētās atlīdzības summā ir iekļauti līdz 22.11.2011. aprēķinātie procenti, no kuriem atskaitīts aprēķinātais nodoklis par ienākumu no kapitāla.
Man krājbankā bija akcijas. Vai, pārceļot uz citu banku, «Krājbanka» bija tiesīga man pieprasīt 15 Ls par akciju konta slēgšanu, kas, protams, nav manas vainas pēc?
Par vērtspapīra konta slēgšanu «Krājbankā» maksa nav noteikta. Savukārt par Latvijas Centrālajā depozitārijā (LCD) reģistrēto vērtspapīru pārvedumiem no 22.11.2011. ir maksa 1 Ls. Ja tiek pārvesti vērtspapīri, kas nav LCD reģistrētie, piemēram, citas dalībvalsts ieguldījumu fonda akcijas vai ārvalstu vērtspapīri, maksa atbilstoši bankas cenrādim ir 15 Ls.
Man «Krājbankā» ir atlikuši 2,5 represētās personas sertifikāti. Kas jādara?
No 24.11.2011. jebkādi darījumi ar «Krājbankas» klientiem piederošiem privatizācijas sertifikātiem «Krājbankā» ir atļauti. Šobrīd kredītiestāde neveic darījumus kā starpniecības sabiedrība, tas ir, «Krājbanka» nevar pati privatizācijas sertifikātus pirkt un pārdot un «Krājbankā» netiek atvērti jauni privatizācijas sertifikātu konti.
Ekonomikas ministrija kopā ar «Krājbanku» un «Latvijas Hipotēku un zemes banku» strādā pie tā, lai visus privatizāciju sertifikātu kontus centralizēti pārceltu uz «Latvijas Hipotēku un zemes banku», jo tā šī šobrīd ir vienīgā kredītiestāde, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir ieguvusi tiesības apkalpot privatizācijas sertifikātu kontus.
Privātpersonām, kurām privatizācijas sertifikāti atrodas kontā «Krājbankā», nekādas papildu darbības privatizācijas sertifikātu kontu centralizētās pārnešanas gadījumā nav jāveic. Lūdzam sekot jaunākajai informācijai Ekonomikas ministrijas mājas lapā un jaunākajai informācijai, ko sniedz attiecīgās kredītiestādes.
Man ir jautājums, kas uztrauc arī daudzus citus Latvijas studentus, kuri vēlas iegūt izglītību, bet nevar paši segt izglītības izmaksas. Vai «Krājbankas» izsniegto studiju kredītu portfeli, saistības izmaksāt atlikušās kredītu summas, kā arī tiesības uz % ieņēmumiem (ar esošiem/līdzīgiem nosacījumiem) varētu pārpirkt kāda cita komercbanka? Uzskatu, ka šāds problēmas risinājums būtu ļoti izdevīgs gan «Krājbankas» kredītu patērētājiem, gan noguldītājiem, sniedzot papildus brīvus naudas līdzekļus šai bankai. Apzinos, ka Latvijas valsts nevar nodrošināt bezmaksas augstāko izglītību visiem saviem iedzīvotājiem, taču tai ir iespēja nelaist radušos situāciju pašplūsmā un sniegt palīdzību studentiem - Latvijas nākotnei - kredītu noformēšanā kādā citā bankā. Komercbankas varētu būt ļoti ieinteresētas šādā darījumā.
Šo jautājumu risināšana būs maksātnespējas administratora kompetencē.