Satiksmes ministrija (SM) kā vadošā valsts pārvaldes iestāde transporta nozarē vēlas saglabāt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas pakalpojumu tirgus daļu 100% valsts pārziņā, tādējādi nodrošinot vienas valsts kapitālsabiedrības - AS "Latvijas Autoceļu uzturētājs" (LAU) - dominējošo stāvokli tirgū, norāda valsts kontroliere Ingūna Sudraba.

Šādu ilgtermiņa mērķi SM ir apstiprinājusi LAU attīstības stratēģijā 2011.-2020.gadam.

"Valsts pārvaldes iekārtas likums paredz nosacījumus, kādos publiska persona var dibināt kapitālsabiedrību komercdarbības veikšanai, tostarp, ja tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā un ja tā ir stratēģiski svarīga nozare. Valsts kontrole revīzijā neguva pārliecību par LAU dibināšanas pamatojumu, bet konstatēja, ka SM atteikuma par LAU nodošanu privatizācijai pamatojumā ir izmantojusi tieši šos divus argumentus," skaidro Valsts kontrole.

Ne nozares politikas plānošanas dokumentos, ne normatīvajos aktos neesot noteikta LAU kompetence valsts autoceļu uzturēšanā, kas norādītu uz to, ka LAU īsteno kādu īpašu politiku, sniedzot autoceļu uzturēšanas pakalpojumus, ko nenodrošina vai nevarētu nodrošināt citi tirgus dalībnieki. Valsts kontrole revīzijā pārliecinājās, ka tādus pašus pakalpojumus tirgū sniedz arī vairāki komersanti ar pilnīgi privātu vai daļēji privātu kapitālu.

LAU kā vienīgā konkursa pretendente ir ieguvusi valsts pasūtījumu par valsts autoceļu komplekso ikdienas uzturēšanu laika posmā no 2007.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 30.septembrim par kopējo summu 278,44 miljoni latu bez pievienotā vērtības nodokļa. Turklāt šī summa par 45,27 miljoniem latu pārsniedz plānoto iepirkuma summu.

Sudraba norāda, ka "tādējādi LAU faktiski darbojas kā komersants brīvā tirgus apstākļos un piedalās publiskajos iepirkumos par autoceļu ikdienas uzturēšanas pakalpojumu sniegšanu, bet tai pašā laikā, ņemot vērā LAU dominējošo lomu valsts autoceļu uzturēšanas tirgū, citiem komersantiem ir tikai teorētiska iespēja pretendēt uz valsts autoceļu uzturēšanu nākamajā konkursā, kas tiks organizēts 2014.gadā". Tas noteikti neveicina pakalpojumu izmaksu samazināšanos, kā tas būtu konkurences apstākļos.

Valsts kontroles revidenti ir konstatējuši būtiskas cenu atšķirības salīdzināmiem pakalpojumiem par valsts autoceļu un pašvaldības autoceļu ikdienas uzturēšanu - par vienu un to pašu darbu veikšanu līgumos par pašvaldību autoceļu uzturēšanu ir gan būtiski zemākas, gan arī būtiski augstākas cenas nekā līgumos par valsts autoceļu uzturēšanu.

Lai nodrošinātu skaidras un uz rezultātu orientētas autoceļu ikdienas uzturēšanas politikas īstenošanu, Valsts kontrole ir aicinājusi SM izvērtēt LAU īpašuma formu un valsts iesaistes komercdarbībā nepieciešamību, novēršot tirgus deformēšanas risku. Valsts kontrole arī sniegusi vairākus ieteikumus LAU, lai nodrošinātu pakalpojumu izmaksu uzskaiti, piemērotu vienotus principus cenu noteikšanā, kā arī novērstu konstatētās nepilnības personāla politikas īstenošanā, iepirkumu uzraudzībā un investīciju finansēšanā.

Revīzija tika veikta par laika posmu no 2009.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 30.jūnijam. LAU pakalpojumu tarifu aprēķinu izvērtēšanai tika izmantota informācija par laika posmu, sākot no 2007.gada.

LAU visā valsts teritorijā, izņemot Rīgas pilsētu, veic valsts autoceļu kompleksos uzturēšanas darbus, kā arī būvmateriālu - dolomīta šķembu, drupinātās grants un sagatavotās smilts - ražošanu.

LAU uzturamo valsts autoceļu kopgarums ir 20 167 kilometri, tai skaitā galvenie valsts autoceļi ir 1622 kilometri jeb 8% no valsts autoceļu kopējā garuma, reģionālie autoceļi - 5320 kilometri jeb 26,4%, vietējie autoceļi - 13 225 kilometri jeb 65,6%.