Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas politiskā elite un inteliģence "gļēvlatviski kaunējās" runāt par valsts būtību, un diskusijas par krievu valodu kā otru valsts valodu dos iespēju atkal apzināties Latvijas valsts pamatus. Vairākums tomēr referendumā nobalsos par valsts pamatiem, tā intervijā "Latvijas Avīzei" norādījis Eiropas Savienības tiesas tiesnesis un prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas vadītājs Egils Levits.
Viņaprāt, iemesli šādam "gļēvlatviskam kaunīgumam" ir dažādi – padomju okupācijas režīma latviešu tautai uzspiestās mankurtizācijas sekas, ar to saistītie latviskās mazvērtības kompleksi, neizpratne par to, kas ir un kas nav leģitīmi demokrātiskā, tiesiskā un nacionālā valstī, atpalicība no politiskās un juridiskās domas attīstības citās Eiropas valstīs, pārprasts politkorektums.
"Rezultātā ar laiku mūsu sabiedrībā priekšstati par valsts pamatiem ir kļuvuši diezgan bāli. Tas cilvēkos ir radījis nedrošību par savu valsti, savu nāciju, par pašiem savu individuālo lomu un pienākumiem demokrātiskā valstī. Tā tas nav citās Eiropas valstīs, piemēram, Igaunijā. Tur par šiem valsts pamatiem, arī par tās nacionālo raksturu, runā, tas nav nekas nepieklājīgs, un tur šie valsts pamati sabiedrībai ir skaidri un pašsaprotami," norādījis Levits.
No diskusijām par referendumu nav jābaidās
"Diskusijas dos cilvēkiem iespēju atkal apzināties mūsu valsts pamatus – to, ka mūsu valsts ir veidota, lai latviešu tauta, piesaistot visu tautību Latvijas pilsoņus, varētu demokrātiski pati sevi pārvaldīt, kur tā kā valstsnācija pati savā valstī varētu kopt un attīstīt savu valodu, kultūru, savu pasaules redzējumu, skatu uz vēsturi un kur šāda valsts nacionāli kulturālā identitāte tiek respektēta kā vienojoša saistviela visiem valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no tautības, reliģijas vai citām kategorijām," klāstījis Levits.
Tiesnesis prognozēja, ka vairākums referendumā nobalsos par valsts pamatiem. "Referendumā latviešiem, visiem Latvijas pilsoņiem būs jāizsaka savs viedoklis par to, kādā valstī mēs dzīvojam, gribam dzīvot," aicinājis Levits.
Negatīvs rezultāts stiprinās identitāti
Ja referendumā krievu valodas statuss netiks atbalstīts, tas mazinās latviešu nedrošību par savu identitāti un savu vietu Eiropā.
"Un šis pilsoniskās apziņas pieaugums stiprinās Latvijas valsti, tās latvisko identitāti, valsts valodu. Tas padarīs to pievilcīgāku arī cittautiešiem, veicinās sabiedrības saliedētību, jo citiem ir grūti cienīt tos, kuri paši sevi neciena," prognozējis Levits.
Vērtējot iespēju noteikt Satversmes pirmo četru pantu negrozāmību, Levits norādījis, ka tas nav vienīgais veids, kā to panākt.
"To var darīt šādā veidā, bet tas varētu nebūt vienīgais veids. Par to jādomā. Katrā ziņā diskusija par valsts pamatiem rāda, ka tie jau minēto iemeslu dēļ sabiedrībā diemžēl nav pietiekami skaidri, un politikas uzdevums būs vienoties par to, kā tos vislabāk varētu padarīt skaidrākus, arī Satversmes teksta līmenī," uzsvēris Levits.