Valsts darba inspekcija bieži saņem sūdzības par ieturējumiem no darba algas, tā portālam TVNET pavēstīja inspekcijā, komentējot kādas lasītājas sašutuma pilno vēstuli par iztrūkumu, ko pārdevējai liek segt no sava atalgojuma.
Lasītāja rakstīja: «Klāt jauns gads, kas, kā vienmēr, veikalos iesākas ar inventarizāciju, un atkal sāp sirds par sevi, saviem kolēģiem un pārdevējiem visā Latvijā!
Esmu visu gadu godprātīgi un ar pilnu atdevi strādājusi, lai mana ģimene būtu paēdusi, bet še tev - atkal jāmaksā iztrūkums, ko kaut kādi morālie kropļi ir nozaguši!
Ko iesaka Darba inspekcijā?
Savukārt Darba inspekcijas sabiedrisko attiecību speciālists Aivis Vincevs portālam TVNET norādīja, ka jebkurā gadījumā darbinieks savā darba vietā ir materiāli atbildīgs. Taču
nelikumīgi veikti ieturējumi tieši pārdevējiem ir bieža parādība,
proti, uzņēmējs, pat nenoskaidrojot lietas apstākļus, bez pārdevēju rakstiskas piekrišanas atvelk kasē iztrūkstošo naudas summu no darbinieku algas. Protams, to varētu arī saprast, jo, reizi mēnesī veicot inventarizāciju, uzņēmējam ir grūti noteikt, kurš darbinieks tieši ir vainojams iztrūkuma radīšanā.Jāņem vērā ierobežojumi
Viņš akcentēja, ka, veicot ieturējumus, darba devējam ir jāņem vērā Darba likumā noteiktie ierobežojumi.
Ja darbinieks rīkojies ļaunprātīgi
Likuma 78. un 79. pants nosaka divu veidu ieturējumus. Pirmām kārtām, kad darbinieks uzņēmumam ir nodarījis zaudējumus prettiesiskas vai vainojamas rīcības dēļ, piemēram, kaut ko ļaunprātīgi salauzis, nozadzis vai piesavinājies jeb izdarījis rīcību, kas mazinājusi darba devēja mantu. Šādā gadījumā, lai ieturētu daļu no darbinieka algas, vajag viņa rakstisku piekrišanu. Ja darbinieks nepiekrīt, tad automātiski ieturējumus veikt nevar un darba devējam atliek vienīgi tiesāšanās ceļš.
Ja pārskaita lielāku summu
Otrs gadījums, kad darba devējs ir tiesīgs veikt ieturējumus, ir saistīts ar darba devēja atprasījuma tiesībām, piemēram, ja darba devējs kāda iemesla dēļ darbiniekam ir pārskaitījis lielāku naudas summu, piemēram, pārmaksājis algu vai avansu komandējumam.
Šajā gadījumā darba devējam ir svarīgi ievērot termiņu, kurā viņam ir tiesības šo naudu ieturēt. Darba likuma 78.panta otrā daļa paredz, ka darba devējam divu mēnešu laikā jāizdod rīkojums par ieturējuma izdarīšanu. Ja darbinieks apstrīd darba devēja rīkojumu par ieturējumu no viņa algas, darba devējam divu gadu laikā jāceļ atbilstoša prasība tiesā.
Ja darbinieks piekrīt ieturējumiem
Vincevs arī norādīja, ka nereti ir situācijas, ka jau darba līgumā ir ietverts punkts, ka darbinieks piekrīt ieturējumiem no algas viņa izdarīto zaudējumu segšanai. Viņš vērsa uzmanību, kā
šāds nosacījums pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli
un līdz ar to darbiniekam nav saistošs. Protams, līgumā var paredzēt, ka darbinieks atlīdzina radušos zaudējumus, bet nav tiesiski pamatoti ierakstīt, ka darbinieks jau iepriekš piekrīt tos visus atlīdzināt.No darbinieka nedrīkst pieprasīt pārāk daudz
Darba inspekcijas pārstāvis informēja - lai arī cik liela būtu vēlme pēc iespējas ātrāk atgūt naudu no darbinieka par zaudējumu nodarīšanu, ieturējumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 20% no darbinieka algas. Īpašos gadījumos - ja to nosaka tiesnesis - ne vairāk kā 50%.
Turklāt Darba likuma 80.panta pirmā daļa paredz: «... Jebkurā gadījumā darbiniekam saglabājama minimālā darba alga», proti, darba devējam nav tiesību izdarīt ieturējumus no darba algas, ja tā noteikta minimālās mēneša darba algas apmērā, t.i., 200 latu apjomā.
Daudzi sūdzas Darba inspekcijai
Valsts darba inspekcijas praksē diezgan bieži ir jautājumi un sūdzības par ieturējumiem. No visām sūdzībām, ko saņem inspekcijā, apmēram 50% ir par darba samaksu, un vismaz 5% no tām ir tieši saistītas ar nelikumīgiem ieturējumiem.
