Sabiedrība tiek maldināta, plānojot finanšu līdzekļu piešķiršanu jaunākā vecuma bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu tiesību ievērošanas nodrošināšanai, bet konkrētas darbības atliekot uz diviem, trim vai pieciem gadiem, šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē norādīja tiesībsargs Juris Jansons.
Jansons sēdē norādīja uz nepieciešamību aizsargāt vecuma ziņā jaunu bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu tiesības dzīvot ģimenē vai ģimenei līdzīgā vidē, īpašu vērību pievēršot zīdaiņiem divu līdz trīs gadu vecumā, lai netiktu pārkāptas starptautiskās bērnu tiesību normas. Bērnu tiesību joma kā Tiesībsarga biroja prioritāte ir noteikta iestādes 2011.-2013.gada stratēģijā.
Pašlaik bērnu aprūpes iestādēs ir liels skaits šādu zīdaiņu, kuriem nav nodrošināta ģimeniska vide, - apmēram 200 zīdaiņu. Valsts nav pietiekami parūpējusies, lai šie bērni dzīvotu ģimenēs, kas uz zīdaiņiem atstāj negatīvu iespaidu, akcentēja tiesībsargs.
Lielāks finansējums ir jādod tiem aizbildņiem un audžuģimenēm, kuras audzina jaunākus bērnus, kā arī bērnus ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem. Sākotnēji Jansons norādīja, ka izdevumi ģimeņu uzturēšanai jāsedz no pašvaldību budžetiem, taču vēlāk piebilda, ka Tiesībsarga birojā netiek piemērots strikts dalījums attiecībā uz naudas avotu - vai tas ir valsts vai pašvaldību budžets.
«Ja runājam tikai caur finanšu piešķiršanas prizmu, tad nevaram runāt par cilvēktiesībām,» piebilda tiesībsargs. Viņš skaidroja, ka aizbildņiem un audžuģimenēm izmaksājamās summas ir jāpielāgo faktiskajiem izdevumiem, kuri ir nepieciešami bērna uzturēšanai.
Komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) pauda atbalstu tiesībsarga idejai virzīties no institucionalizētas bez vecāku apgādības palikušo zīdaiņu aprūpes uz ģimenes aprūpes modeli.
