Viņai ļoti netaisnīga šķiet Latvijas likumdošana, kas, viņasprāt, ir zagļu pusē: «Jo, ja zaglis tiks noķerts, - viņam nekas par to nav!

Nekāda veida sods viņam par to nedraud - zaudēs vienīgi nedaudz laika, kamēr sastādīs protokolu par zādzības faktu, un viss, var iet tālāk un zagt atkal!»

Pārdevēja labprāt organizētu parakstu vākšanu, lai mainītu krimināllikumu šajā jomā.

Zog arī glaunās zīmolu drēbēs

Savukārt cita pārdevēja TVNET stāstīja, ka bieži vien veikalā zog nevis trūcīgi un netīri ģērbušies ļaudis, bet gan īpaši sapucējušies un bagātīgi tērpti cilvēki.

Kad sieviete sākusi strādāt par pārdevēju, viņai aizdomīgāki šķituši tieši netīrie un slikti ģērbtie, bet liels bija viņas pārsteigums, ka biežāk zogot pieķēra tieši solīdos «pircējus».

LASI TVNET: Apzogas eleganta bagātniece

Laika gaitā viņa secinājusi, ka pēc apģērba un ārējā izskata nevar pateikt, kurš ir zaglis un kurš nē.

Uz pieres jau nevienam nav rakstīts «zaglis».

Arī šī pārdevēja pieredzējusi, ka ar zagšanu nodarbojas topošās un esošās māmiņas. Tāpat bieži par zagļiem kļūst pusaudži.

Zādzību skaits pērn pieaudzis

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību sektora vecākais speciālists Toms Sadovskis TVNET sacīja, ka pagaidām vēl nav apkopota informācija par veikalu zādzībām pērn visa gada garumā.

Jaunākie dati liecina, ka Rīgas reģionā pagājušā gada deviņos mēnešos reģistrētas 2576 zādzības no tirdzniecības objektiem, kas ir par 241 zādzību vairāk nekā 2010.gada deviņos mēnešos.

Vairumā gadījumu šādas zādzības veiktas, brīvi piekļūstot precēm, un vainīgās personas tiek uzreiz aizturētas. Ir arī gadījumi, kad

personas tiek aizturētas, atkārtoti ierodoties veikalā nozagt.

Pārsvarā tiek zagtas akcīzes preces (alkoholiskie dzērieni vai tabakas izstrādājumi).

Policijas pārstāvja rīcībā nebija informācijas, kādā apjomā un summā preces parasti tiek zagtas.

Jāatbild, pat ja nozagtā prece ir mazvērtīga

Sadovskis pastāstīja, ka par zādzībām Krimināllikumā atbildība paredzēta divos gadījumos.

Ja zādzība izdarīta nelielā apmērā (zaudējums ir mazāks nekā viena minimālā mēnešalga, kas šobrīd ir 200 Ls) atbildība paredzēta Krimināllikuma 180. pantā, taču, ja nozagtā apjoma vērtība ir virs vienas minimālās mēnešalgas, tad atbildība paredzēta Krimināllikuma 175. pantā. Tātad par jebkuru zādzību paredzēta atbildība,

arī tad, ja nozagtās preces vērtība ir, piemēram, 2 santīmi.

Policijas pārstāvis atzina, ka bieži, izmeklējot zādzību gadījumus un aizturot aizdomās turētos, policisti pie viņiem atrod nozagtās preces. Šādos gadījumos policija preces atdod to likumīgajam īpašniekam, taču ir arī daudz tādu gadījumu, kuros cietušais preci neatgūst, jo zaglis paspējis to jau pārdot tālāk vai citādi izmantot.

Ir iespēja atgūt nozagto

Tādēļ paralēli kriminālprocesam par zādzību cietušais var vērsties tiesā ar civilprasību par zaudējumu atlīdzību un par morālā kaitējuma atlīdzību.

Sadovskis skaidroja, ka apzagtajam ir diezgan lielas iespējas cīnīties par nozagtās mantas, tostarp naudas, atgūšanu no zagļa, taču ļoti daudz cilvēku tās neizmanto.

Ja jums nozagtu desmit latus, diez vai jūs staigātu pa tiesām, lai tos atgūtu,

viņš skaidroja cilvēku rīcību šādās situācijās.

Informācijai pievienojam arī abus policijas pārstāvja minētos Krimināllikuma pantus.

175.pants. Zādzība

(1) Par svešas kustamas mantas slepenu vai atklātu nolaupīšanu (zādzība) — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.

(2) Par zādzību, ja tā izdarīta atkārtoti vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

(3) Par zādzību, ja tā izdarīta, iekļūstot dzīvoklī vai citā telpā, vai ja tā izdarīta no glabātavas, ietaises, kas savieno glabātavas, vai transportlīdzekļa, —  soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

(4) Par zādzību, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, kā arī par narkotisko, psihotropo, stipri iedarbīgo, indīgo vai radioaktīvo vielu, sprāgstvielu, šaujamieroču vai munīcijas zādzību —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.

180.pants. Zādzība, krāpšana, piesavināšanās nelielā apmērā

(1) Par zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos nelielā apmērā, izņemot šā likuma 175.panta trešajā un ceturtajā daļā, 177.panta trešajā daļā un 179.panta trešajā daļā paredzētos noziegumus, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

(2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.