1.februārī trešajai Valda Dombrovska (V) apritēs pirmās 100 dienas. Politologs Jānis Ikstens vērtēja, ka fundamentāli šīs valdības darbs neatšķiras no iepriekšējām - tas bijis rāms, miegaini pelēcīgs, bet uz rezultātu tendēts.
Tā viņš sacīja šorīt intervijā Latvijas radio.
«Man šķiet, ka fundamentāli Dombrovska trīs valdības neatšķiras viena no otras. Mainās koalīcijas partneri, ministri, bet kopējais darba stils - miegaini pelēcīgs, rāms, bet tomēr uz kaut kādu rezultātu ejošs, ir saglabājies.
Es arī neredzu nekādas pazīmes tam, ka "Vienotības" solītā pāreja no stabilizācijas perioda uz attīstības periodu draudētu sākties. Man šķiet, ka mēs kā valsts tā rāmi ripojam uz priekšu, kur mūs varbūt kaut kur pastumj uz vienu vai otru pusi.
Kopumā kaut kādas proaktīvas rīcības ir diezgan maz."
Krāšņākais ieguvums esot izglītības un zinātnes ministrs,
kā arī kultūras ministre.LASI TVNET: Pozitīvs reitings patlaban ir tikai trīs ministriem
Esot labi saskatāma šķirtne starp ministriem, kuriem ir pieredze līdzīgā amatā, un jaunajiem. Pirmie bijuši rāmi, apdomīgi un darbojušies bez lielām kļūdām un izgāšanās, piemēram, Daniels Pavļuts, Edgars Rinkēvičs, Laimdota Straujuma.
To nevarētu teikt par kultūras ministri vai izglītības ministru. Mazāk pieredzējušākie rīkojušies citādi. Nepieredzējušie nākuši ar revolucionāriem uzstādījumiem, kā pasauli apgriezīs otrādi.
Tas neesot slikti, bet gan izskatoties komiski.
Piemēram, ministrs Roberts
Ķīlis, nepārkāpjot ministrijas slieksni, jau bija atlaidis pusi ministrijas.
"Pēc tam pāris stundu vēlāk viņš paziņoja, ka visas pārmaiņas notiks stingrā dialogā ar sociālajiem partneriem un vēl kaut ko.
Vēl pēc pāris dienām viņš paziņoja - ja viņam nekas nesanāks, viņš atkāpsies.
Tas ir vienkārši smieklīgi.
Dažs labs pētījums, kas it kā pamato šo priekšlikumu pozitīvās sekas vai rezultātus, ir ar ļoti apšaubāmu akadēmisko kvalitāti."
