Latvija bez liekām diskusijām pievienojusies līgumam, kas atļauj spiegošanu internetā un ir drauds vārda brīvībai. Tā norāda Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektors Viesturs Šeļmanovs-Plešs. Tikmēr valdības pārstāvji mierina, ka Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums neparedzot neko, kas jau nebūtu noteikts valsts likumdošanā, piektdien informēja LNT ziņas.
Eksperts: Latvija pieļauj spiegošanu internetā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Valdība parakstījusi līgumu, kas faktiski pieļauj spiegošanu internetā. Tā norāda Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektors Viesturs Šeļmanovs-Plešs, komentējot Latvijas pievienošanos Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumam, kas citās valstīs jau izraisījis plašus protestus.
Kā paredz nolīgums, vēršoties kompetentajās iestādēs, autortiesību īpašniekiem būs tiesības no interneta piegādātājiem pieprasīt informāciju par kontiem, kuros, iespējams, veikti autortiesību aizskārumi. Plešs uzskata, ka līdz ar to
interneta pakalpojumu sniedzēji tiks piespiesti ziņot par jebkuriem lietotāju pārkāpumiem.
«Tā kā interneta pakalpojuma sniedzējs faktiski ir iesaistīts procesā, nu, idejiski līdzīgi tā kā ceļu būvētājs ir iesaistīts automašīnu kustībā, jo uz viņu būvētā ceļa tas notiek. Tad viņi var pieprasīt, lai pakalpojumu sniedzējs preventīvi seko lietotāju saturam, pretējā gadījumā viņš būs vainīgs pie tā, ka tur notiek autortiesību pārkāpumi,» skaidroja Plešs.
Tāpat nolīgums līdz minimumam samazinot Latvijas iespējas nākotnē lemt par savu autortiesību likumdošanu, norāda Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektors.
«Vairs ar savu nacionālo likumdošanu nevarēsim šos jautājumus regulēt. Un tas ir diezgan būtiski. Ja mēs nākotnē atrodam savādāku pieeju, rodam citu veidu kā risināt autortiesību jautājumus, tad faktiski mums ir sasietas rokas,» piebilda Plešs.
Tikmēr Latvijas valdības pārstāvji uzsver, ka nolīgums neko jaunu neparedzot. Autortiesību īpašniekam ar juridiski pamatotu pieprasījumu būs jāvēršas kompetentajā iestādēs, un tikai tad tas varēs saņemt informāciju. Nekādas spiegošanas nebūšot.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts LNT ziņām pauda uzskatu: «Ja tiek konstatēts preču zīmju pārkāpums, tad šis preču zīmju īpašnieks ir tiesīgs jautāt - nu kas tas par klientu jums tur un tā; bet tas viss ir nacionālās likumdošanas ietvaros. Respektīvi, nav tā, ka šeit tiktu radītas kaut kādas jaunas tiesības pieprasīt informāciju.»
Valdības vadītājs Valdis Dombrovskis (V) arī noraida pārmetumus par līguma parakstīšanu bez iepriekšējas apspriešanas, jo pirms tam par to paziņots galvenajām uzņēmēju organizācijām.
«Nekādi iebildumi no šīm organizācijām netika saņemti. Jāatzīst, ka pats līgums, pirmkārt, pamatā runā par ierobežojumiem attiecībā uz preču viltošanu, kas ir pamatā šā līguma jautājums. Internets ir neliels blakus jautājums, un
faktiski neviena norma šajā starptautiskajā līgumā nav stingrāka par to, kas jau tagad ir spēkā Eiropas Savienībā,»
sacīja premjers.
Tikmēr Polijā valdības pievienošanās attiecīgajam līgumam jau izraisījusi protestus, kuros piedalījušies vairāki tūkstoši cilvēku. Pret to iebilst arī vairākas starptautiskas interneta organizācijas.
Līguma stāšanās spēkā gan var aizņemt vairākus gadus, jo tas jāratificē visām valstīm, kas grib tam pievienoties.
Skatīt pievienoto video.