Ikvienam ir ļoti svarīgi piedalīties referendumā par krievu valodu kā otru valsts valodu. Bijušā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga aicina ikvienu doties uz 18.februāra tautas nobalsošanu, jo uzskata to par ļoti svarīgu ne tikai nacionālā, bet arī starptautiskā arēnā. Viņa uzsver, ka mums ir pienākums aizstāvēt savu latviešu valodu. Eksprezidente uzskata, ka Latvijā varētu ieviest tā saucamās «mūžības klauzulas» - Satversmes pantus, ko tik viegli nevar mainīt.
Eksprezidente šorīt intervijā Latvijas radio aicināja ikvienu iet uz 18.februāra referendumu. Viņa sacīja: «Gribu izmantot izdevību aicināt katru saprast, ka tā nav lieka un tukša rīcība.
Tai ir ļoti nopietna politiska nozīme. Simboliska nozīme, principiāla nozīme, politiska nozīme, starptautiski politiska nozīme.»
Šajā referendumā katram būtu jāpiedalās.
Viņa dalību referendumā neuzskata par «ūdens liešanu caurā mucā». Tas neesot arī triviāli, nevajadzīgi un apvainojoši.«Nē, ja reiz referendums ir deklarēts, ir ļoti būtiski ar ļoti tālejošām politiskām sekām gan nacionāli, gan starptautiski - tā nav māžošanās pasaules priekšā, ka mēs jau esam tik... (..) Piedodiet,
Latvijai būs propagandas uzbrukumi ne pa jokam,
ja nebūs pietiekami liels skaits latviešu aizgājuši uz referendumu un pateikuši, ka mēs esam pret otru valsts valodu.Par to man nav ne mazāko šaubu.»
Jānostiprina valsts pamati
Vīķe-Freiberga atzina, ka būtu labi nostiprināt pantus, kurus nevar tik viegli mainīt ar referendumu palīdzību.
«Vai ir tiesības jebkurai paaudzei pasludināt zināmas lietas kā uz mūžu mūžiem akmenī iekaltas tā kā bauslības galdiņš Mozum un ka nākošās paaudzes nedrīkst citādāk par to domāt? Es domāju - jā. Tieši tāpat kā tas ir kaut vai ar desmit Mozus baušļiem, kas pietiekami ilgu laiku ir palikuši spēkā.»
Eksprezidente atgādināja, ka arī citās valstīs, piemēram, Vācijā, ir precedenti, ka šādā veidā aizsargā valsts pamatus. Tur ir tā sauktās «mūžības klauzulas».
Līdzīgas «mūžības klauzulas» varētu ieviest arī Latvijā.
Tikai tas nedrīkst notikt ar atpakaļejošu datumu.
Ja būtu atbilstoši Satversmes grozījumi, turpmāk darba kārtībā vairs nebūtu iespējami šādi savā ziņā triviāli jautājumi, lai nebūtu referendums par visādiem absurdiem.
Jautājums nav par aizvainojumu!
Vīķe-Freiberga arī uzsvēra, ka referenduma jautājums ir par valsts valodu, nevis krievvalodīgo aizvainojumu, kā daļa politiķu to definējuši. Viņa uzskata, ka tur ir ļoti «nopietns jēdzienu sajukums un valodas nelietīga valkāšana».
Tādēļ būtu labi, ja krievvalodīgajiem būtu izskaidrojoša kampaņa, kurā aicinātu viņus padomāt, par ko tieši viņi ies un balsos.
Viņa kritizēja «Saskaņas centra» teikto, ka referenduma jautājums ir par valodu, bet balsojums nebūs par valodu. «Nu kā tā var runāt? Ir par valodu vai nav par valodu! Un, ja nav par valodu, par ko tad ir? Nevajag taisīt referendumu par valodu un teikt, ka tas ir par mūsu aizvainojumu!»
Kaut ko tik neloģisku es neesmu dzirdējusi!
Aizvainojums esot jālabo vai nu ar psihoterapiju, vai dialogu.
Iesim visi uz referendumu!
Jau ziņots, ka 18.februārī plānota tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē, kas paredz mainīt krievu valodas statusu. Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju.
