Tuvojas referendums par krievu valodas statusu Latvijā. Lai noskaidrotu, vai sadzīves līmenī jūtams saspīlējums latviešu un krievu attiecībās, portāls TVNET devās Rīgas ielās un uzrunāja dažādu tautību cilvēkus. Daudzi atzina, ka uz ielas, veikalā un citās sabiedriskās vietās nejūt īpašu etnisko spriedzi un ir mierīgi noskaņoti viens pret otru. Taču tai pat laikā nācās uzklausīt arī diezgan radikālus izteicienus.
Latvijā dzimis krievs saspīlējumu nejūt
Aukstā darba dienas rītā vispirms dodamies uz Maskavas forštati.
Turot rokās kefīra paku un baltmaizes kukuli, no neliela veikaliņa iznāk pusmūža vīrietis. Esot Koļa un labprāt atbildēšot uz TVNET jautājumiem.
Vaicāju - vai sadzīvē (piemēram, uz ielas, veikalā un citās sabiedriskās vietās) rīdzinieks izjutis saspīlējumu krievu un latviešu attiecībās?
«Nu kāds tur saspīlējums! Es esmu dzimis un pārliecināts krievs, bet mans labākais draugs ir īstens latvietis. Viņam pat vārds ir īsts latviešu - Janka. Katru gadu Jāņos abi vienādi pērkam alu un sieru. Sēžam kopā pie ugunskura un līgojam līdz rīta gaismai.
Es joprojām esmu Koļa, bet viņš Janka. No mūsu »čomošanās« nevienam sliktāk nepaliek. Labi pazīstu Jankas ģimeni, viņš zina visu par manējo. Zinu arī daudzus citus normālus latviešus.
«Urlas» ir gan latviešu, gan krievu vidū!
Ar Janku runājam abās valodās. Savās mājās ikdienā runāju krievu valodā, bet ar latviešiem, ja citādi, nevar, - arī latviski.»Kā apstiprinot teikto, santehniķis sāk runāt latviski. Valoda ir lauzīta un ar izteiktu akcentu, bet saprast var.
«Par politiku īpaši neinteresējos, varbūt arī tāpēc man ir vieglāk sadzīvot ar visiem,» Koļa rezumē, draudzīgi atvadoties un vēlot labu dienu.
Mentalitāti nevar noslēpt arī veikalā
Nākamo uzrunājam kādu Rīgas centra veikala pārdevēju. Studente Laila stāsta: «Pie mums uz veikalu nāk gan krievi, gan latvieši. Tā īpaši nešķiroju, kāda kuram tautība, taču dažreiz atšķirības ir ļoti jūtamas. Piemēram, krievi pārtikas iegādē biežāk rīkojas impulsīvāk, arī žestikulē viņi dzīvāk un aktīvāk. Latvieši ir klusāki un mierīgāki.
Esmu ievērojusi, ka latvieši biežāk sasveicinās, ienākot veikalā, bet krievi uz sveicināšanos ir slinkāki. Te gan jānodala dažādi cilvēku tipi. Izglītoti un pieklājīgi cilvēki sveicienu atņem, neatkarīgi no tautības.
Kad kāds aizlien priekšā rindai, nikni ir gan latvieši, gan krievi
Latviete novērojusi, ka latviešu un krievu savstarpējās attiecības nedaudz pasliktinājušās tieši saistībā ar gaidāmo referendumu. «Dzirdu, ka vienas tautības pārstāvji biežāk aprunā otrus, īpaši politiķus un valstsvīrus. Taču kopumā nekādu lielo saspīlējumu nejūtu.»
Agresija pret latviešiem
Agresīvāks ir trešais uzrunātais vīrietis. Labi ģērbtais un vizuāli koptais krievs, kurš Latvijā ieprecējies jaunības gados, strikti dala cilvēkus pēc viņu tautības.
«Savējie ir savējie. Domāju, ka
neviens latvietis nekad nesapratīs krievu un otrādi.
Man neviens neiestāstīs, kāpēc es Latvijā nevaru runāt krievu valodā un kāpēc man jāstaigā latviešu tautastērpā, lai mani uzskatītu par Latvijas pilsoni! Kāpēc? Uzskatu, ka katrs var runāt, kādā valodā vēlas!»Apsauc agresīvo krievu
Vīrieša skaļo vārdu ieinteresēts, mūsu sarunā iesaistās kāds cits garāmgājējs. Arī Aleksandrs esot krievs, taču latviešus uzskata par draugiem un labiem paziņām. Viņš uzsver, ka mēs visi pirmkārt esam cilvēki un tikai pēc tam latvieši vai krievi.
"Referendumā nepiedalīšos, jo uzskatu, ka, dzīvojot Latvijā, ir jāzina latviešu valoda. Ne man, ne maniem bērniem ar to nav problēmu. Brīvi runājam abās valodās. Arī skolā viņiem nav grūtāk tikai tāpēc vien, ka ir krievi. Bērnudārzā viņus uztvēra kā līdzvērtīgus un neviens nekad neapsaukājās tikai tāpēc, ka viņi ir krievi.
Mums vispirms ir jānovērtē katrā cilvēkā labais neatkarīgi no tautības. Aicinu visus būt iecietīgākiem un nerosināt naidu vienam pret otru!
Nekad neuzbrukšu latvietim ar kinžaliem!
Vairums cilvēku jūt zināmu spriedzi
Savukārt vairāk nekā puse jeb 60% «Snapshots» aptaujāto atzīst, ka ikdienā izjūt zināmu spriedzi etniskajās attiecībās starp latviešiem un krieviem. Taču vairums no šiem cilvēkiem uzsver – tas notiek reti.
Etniskās spriedzes izjūta vairāk raksturīga pilsētniekiem.
Jo turīgāks, jo iecietīgāks
Savstarpējās spriedzes izjūtas līmenim ir tendence samazināties, pieaugot respondentu ienākumu līmenim.
«Tas gan drīzāk ir saistāms ar to, ka augstākus ienākumus gūstošajiem ir arī augstāks izglītības līmenis, kas, kā pierāda iepriekš veikti pētījumi, iet roku rokā arī ar augstāku toleranci pret visu citādo, tajā skaitā arī citām tautībām,» skaidroja «Snapshots» pārstāve.
Krievu vai citas tautības pārstāvjiem biežāk (67%) nekā latviešiem (55%) ir raksturīga šī spriedzes izjūta.
Taču arī cittautieši akcentē, ka ar spriedzes pilnām situācijām saskaras reti.
Foto: Snapshots
Portāls TVNET jau vēstīja, ka 18.februārī notiks referendums par grozījumiem Satversmē, kas paredz mainīt krievu valodas statusu. Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju.
